Dibinot uzņēmumu 2005.gada novembrī 75% piederēja Teilānam un 25% Vācijas uzņēmumam "VITRONIC Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH", kurš līdz ar SIA "Komerccentrs DATI grupa" ir "Vitronic Baltica" partneri fotoradaru ieviešanā. Šā gada martā Teilāns piepircis papildu emitētās "Vitronic Baltica" akcijas, līdz ar to viņa kontrolē nonākuši 96,5% uzņēmuma, liecina Uzņēmumu reģistrā pieejamā a/s "Vitronic Baltija" lieta. Vācu investoram, kurš atteicās no pirmpirkuma tiesībām, pēc "Vitronic Baltica" pamatkapitāla palielināšanas daļa sarukusi līdz 3,5%.
Pagājušajā piektdienā nodibināta komandītsabiedrība "Vitronic Baltica un partneri", kuras dalībnieki ir "Vitronic Baltica" un "Komerccentrs DATI grupa".
Kā liecina dokumenti, vācu "Vitronic" visās "Vitronic Baltica" akcionāru sapulcēs pārstāvēja Norberts Štains – inženierzinātņu doktors, kas ir fotoradaru tehnoloģijas radītājs un ir arī "Vitronic Baltica" padomes priekšsēdētājs. Vācu uzņēmums dibināts jau 1984.gadā, tā pamatkapitāls ir 1,5 miljoni eiro.
Teilāns no 1985. līdz 1992.gadam strādājis Iekšlietu ministrijā par izmeklētāju, paralēli tam divus gadus nodarbojies arī ar auto tirdzniecību. Kopš 1992.gada viņš bijis saistīts ar dažādiem apdrošināšanas uzņēmumiem – "Estora", "Saules laiks" un AAS "Baltijas Apdrošināšanas nams" (BAN). Pēc 2009.gada pašvaldības vēlēšanām, kad par Rīgas mēru kļuva Ušakovs, Teilāns kļuva par viņa ārštata padomnieku ekonomikas jautājumos.
"Vitronic Baltica" dibināšanas brīdī tās padomē bez priekšsēdētāja Štaina darbojās arī Andris Grigulis un Guntis Augusts, kas amatus "Vitronic Baltica" atstāja pēc nepilniem trīs gadiem.
Grigulis ir bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Finansu un īpašuma departamenta direktors, bijušā Kārtības policijas priekšnieka Aivara Griguļa brālis. 1999.gadā toreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) viņu atbrīvoja no amata, jo uzskatīja: viņa nolaidības dēļ IeM telpās darbu turpinājusi interešu konfliktā iesaistītā SIA "SLRD", tāpēc IeM prestižam bija nodarīts kaitējums.
Grigulis iesniedza prasību tiesā atjaunot viņu amatā, un otrajā instancē arī uzvarēja, jo Rīgas apgabaltiesa atjaunoja viņu darbā un piedzina viņa labā vairāk nekā 10 000 latu, kas ir vidējā izpeļņa, ko Grigulis būtu saņēmis kopš atlaišanas brīža. Tomēr, spriežot pēc amatpersonas deklarācijām, Grigulis amatā neatgriezās.
Amatpersonas statusā Grigulis pēdējo reizi bija 2004.gada augustā, kad pēc dažu mēnešu darba atstāja Rīgas pašvaldības SIA "RD autobāze" padomnieka un valdes locekļa amata (drīz pēc tam SIA tika pievienota "Rīgas satiksmei"). Tolaik Grigulis cita starpā deklarēja arī direktora amatu viņam daļēji piederošajā SIA "Nameks".
SIA "Nameks" vienīgais valdes loceklis šobrīd ir Grigulis, kuram pieder arī 59,69% uzņēmuma daļu. Augustam pieder 40% "Nameks" daļu, bet atlikušo 0,31% īpašnieks ir bijušais Drošības policijas priekšnieks Jānis Apelis. SIA "Nameks" bija starp desmit pretendentiem, kas pieteicās fotoradaru konkursā pērn februārī.
Pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojs pēc SIA "Lattelecom" sūdzības aizliedza IeM slēgt līgumu konkursā par fotoradaru piegādi un apsaimniekošanu un uzdeva IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai novērst iepirkumā konstatētos pārkāpumus vai arī pārtraukt izsludināto iepirkuma procedūru, IeM trūkumus novērsa, grozot konkursa nolikumu un pagarinot pieteikšanās termiņu. Arī starp decembrī paziņotajiem pieciem "salabotā" konkursa dalībniekiem bija gan ar "Vitronic" saistītā apvienība, gan "Nameks" apvienībā ar AS "Inkomerc Holding".
2008.gada septembrī, kad Grigulis un Augusts amatus "Vitronic Baltica" atstāja, tajā par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuva Dmitrijs Osipovs, kurš jau kopš 2006.gada darbojas šobrīd Teilāna vadītajā BAN padomē. BAN mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka tās vienīgais akcionārs ir holdinga sabiedrība "BAN Holdings", kuras īpašnieki ir starptautiskā investīciju sabiedrība "Amber Trust II S.C.A." ar 49% kapitāla daļu un Teilāns ar 51% kapitāla daļu.
Jau ziņots, ka uzņēmumu apvienība, kas ieguva tiesības piegādāt un uzturēt fotoradarus, saņems 35% no ikmēneša sodu ieņēmumiem par radaru fiksētajiem pārkāpumiem. Par to komersants nodrošina gan fotoradaru iegādi un uzstādīšanu, gan apkopi un verifikāciju visā līguma laikā - piecus gadus. Aplēsts, ka kopumā radaru piegāde un uzturēšana varētu izmaksāt vairāk nekā 11 miljonus latu.
IeM informēja, ka uz ceļiem uzstādīs 160 stacionāro radaru ietvarus, taču 60 no tiem būs tukši, bet 100 "tēmēs" uz autobraucējiem, lai fiksētu ātruma pārkāpumus. Vēl uz ceļiem tiks izvietoti arī 30 pārvietojamie fotoradari, kurus var uzstādīt īslaicīgi jebkurā vietā. Tiem nebūs speciālu ietvaru.