Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 144,3 miljoni latu jeb 4,2% no prognozētā IKP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču eksports samazinājās straujāk nekā preču imports, tādējādi palielinot ārējās tirdzniecības negatīvo saldo.
Tas skaidrojams gan ar ārējā pieprasījuma pavājināšanos galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, vienlaikus saglabājoties straujai Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, gan arī jūtamo naftas cenu kāpumu 2012.gada pirmajos mēnešos. Gandrīz divas trešdaļas ārējās tirdzniecības deficīta kompensēja pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvā bilance.
Pārvadājumu pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 53,9 miljoni latu, visstraujāk attīstoties dzelzceļa un jūras pārvadājumu pakalpojumiem.
Ienākumu konta saldo bija negatīvs (57,6 miljoni latu jeb 1,7% no prognozētā IKP), un to galvenokārt noteica ārvalstu investoru ieguldījumu ienākumu pieaugums, kas tika gan reinvestēts, gan izmaksāts dividendēs.
Kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo sasniedza 103,1 miljonu latu jeb 3% no IKP. Lai gan janvārī uz laiku tika apturēta daļa ES fondu maksājumu, pirmajā ceturksnī pieauga no ES fondiem saņemto subsīdiju apjoms un Latvija no ES budžeta caur kārtējo pārvedumu un kapitāla kontu kopā saņēma 110,2 miljoni latu. Gaidāms, ka tuvākajā laikā tiks saņemti aizkavētie ES fondu maksājumi, tādējādi uzlabojot arī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta bilanci.
Finanšu kontā pirmajā ceturksnī veidojās pārpalikums (151,5 miljoni latu jeb 4,4% no prognozētā IKP). Ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Latvijā sasniedza 127 miljonus latu jeb 3,7% no prognozētā IKP. Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā visvairāk pieauga elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes, operāciju ar nekustamo īpašumu, kā arī transporta un sakaru nozarē.
Palielinājās arī portfeļieguldījumu pasīvi, atspoguļojot februārī starptautiskajos tirgos veikto Latvijas valdības vērtspapīru emisiju viena miljarda ASV dolāru (500 miljonu latu) apjomā. Pirmajā ceturksnī valdība veica Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma daļas atmaksu (54,6 miljoni latu), savukārt banku ārējie aktīvi pieauga, tām veicot ieguldījumus ārvalstu ilgtermiņa parāda vērtspapīros.
2012.gadā saglabāsies mērens Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts, neradot bažas par tā finansēšanu. Konfidences rādītāju negatīvās pārmaiņas gan Eiropas Savienībā, gan pēdējos mēnešos arī Latvijā rāda, ka Latvijas iekšējais un ārējais pieprasījums attīstīsies samērīgi, neradot ievērojamu spiedienu uz tekošā konta deficītu, prognozē centrālā banka.
Jau ziņots, ka 2011.gadā maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 170,9 miljoni latu jeb 1,2% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).
Lai gan pērn pēdējā ceturksnī bija tekošā konta pārpalikums 46,2 miljonu latu apmērā, tomēr gada kopējo bilanci būtiski ietekmēja atsevišķi lieli veikti investīciju preču iepirkumi trešajā ceturksnī, kas nozīmīgi palielināja preču importu. Tekošā konta deficītu palielināja arī veiksmīgāka ārvalstu investoriem piederošo uzņēmumu darbība.