Austrumeiropas valstu ekonomikās vērojama virkne riska faktoru un vislielākās ekspertu bažas paustas par Latvijas ekonomikas perspektīvām, nodēvējot Latvijas ekonomiku par niecību, vēsta "The Economist".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"The Economist" eksperti norāda, ka Latvija ir finansiāla niecība, jo valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) veido tikai 0,2% eirozonas IKP.

Latvijā ir ievērojams tekošā konta deficīts - pagājušajā gadā tas sasniedza aptuveni 21% no IKP apjoma. Paredzams, ka šogad šis rādītājs varētu būt vēl lielāks. Latvijas tekošā konta deficīta palielināšanās galvenokārt skaidrojama ar privātā patēriņa pieaugumu un lielu neatmaksāto kredītu apjomu. Vienlaikus inflācijas līmenis veido vairāk nekā 8%.

Šie fakti norāda uz stingras ierobežošanas politikas pasākumu nepieciešamību. Tomēr jāņem vērā, ka lats ir piesaistīts eiro, tādējādi Latvijas Bankas iespēja palielināt procentu likmes ir ierobežota.

Starptautiskais Valūtas fonds šā gada maijā nāca klajā ar paziņojumu par fiskālās situācijas uzlabošanas nepieciešamību Latvijā, taču valsts valdība labprātāk uzsver strauju IKP pieauguma tempu, ignorējot ekonomikas sabrukuma draudus.

Izvērtējot Latvijas ekonomiskās situācijas perspektīvas, bankas pastiprinājušas kreditēšanas noteikumus, līdz ar to ņemto aizdevumu apjoms pakāpeniski samazinās. Tomēr kreditēšanas apjoms joprojām palielinās ļoti strauji - aptuveni par 40% gadā.

Ķēdes reakcijā ar līdzīgu risku varētu saskarties arī Igaunija. Igaunijas ekonomikā arī vērojama pārkāršana, taču Igaunijas valdība salīdzinājumā ar Latvijas valdību ir atbildīgāka, un Igaunijā pērn reģistrēts budžeta pārpalikums.

Ekonomiskās lejupslīdes risks iespējams arī Ungārijā. 2006.gadā Ungārijas budžeta deficīts veidoja 10% IKP. Tomēr nodokļu likmju palielināšana un valsts izdevumu samazināšana veicināja budžeta deficīta samazināšanos. Vienlaikus palielinājās eksports un rūpnieciskās ražošanas apjoms. Savukārt Ungārijas Centrālā banka sākusi samazināt procentu likmes.

Bankas HSBC eksperte Džuljeta Sempsone norādīja, ka Ungārija līdz šim bijusi "pretīgi veiksmīga".

Kas būtu darāms situācijas uzlabošanai Austrumeiropas valstīs, jautā "The Economist". Palielināt procentu likmes, tādējādi veicinot nacionālo valūtu vērtības samazināšanos, taču tas nav iespējams visās valstīs. Ekonomiku labvēlīgi ietekmē arī viesstrādnieku ataicināšana no valstīm ar zemāku darba samaksu, piemēram, no Ukrainas. Tādā veidā iespējams mazināt algu slogu valstī.

Slovākija ir abu "paņēmienu" veiksmīgas lietošanas spilgts piemērs.

Vienīgā ilgtermiņa atbilde - nepievienot atvēsināšanas līdzekli un nesamazināt ātrumu, bet gan salabot transporta līdzekli.

Kā ziņots, laikraksts "The Financial Times" ceturtdien publicēja prognozi, ka Baltijas valstīs prognozējama strauja ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanās.

Vislielāko risku Baltijas valstu ekonomikām rada iespējamās straujas izmaiņas patērētāju uzvedībā, jo prognozes par ekonomiskās izaugsmes ilgtspēju, visticamāk, nepiepildīsies. Tas savukārt varētu veicināt mājokļu cenu kritumu un ekonomisko lejupslīdi. Tādējādi Baltijas valstu IKP tuvāko gadu laikā diez vai sasniegs vidējo Rietumeiropas līmeni, prognozē eksperti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form