Tiesa pagaidām aizliedz VNĪ slēgt līgumus ar citiem būvniekiem JRT projektā
Foto: LETA

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošinājumu, tādējādi aizliedzot uzņēmumam "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) slēgt līgumus ar citiem Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniekiem, pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī pieprasīt atlīdzību no apdrošinātāja, portālu "Delfi" informēja RERE Grupas komunikācijas konsultants Juris Pētersons. Tiesas aizliegums stājas spēkā nekavējoties un šis lēmums nav pārsūdzams.

Tiesa lemjot par prasības nodrošinājumu, VNĪ kā pasūtītājam JRT rekonstrukcijas projektā aizliegusi slēgt jebkādus darījumus, tai skaitā būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai JRT projektā.

Tiesa arī liegusi VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī aizliegusi VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.

"Tiesas pieņemtais starplēmums šajā lietā ir likumsakarīgs. Situācijā, kurā viena puse civiltiesiskā strīdā sāk demonstrēt patvaļīgu rīcību, ir nepieciešams ievērot visu iesaistīto pušu intereses. Neargumentēti, nepamatoti publiskie VNĪ valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja paziņojumi nepalīdz konstruktīvi risināt situāciju. Būvnieks aicina pasūtītāju sēsties pie sarunu galda ar vai bez mediatora palīdzības un sarežģījumus atrisināt, lai varētu izpildīt esošo līgumu un pabeigt projektu termiņos. VNĪ valdes turpmākā rīcība rādīs, vai pasūtītājs ir spējīgs rīkoties racionāli kā atbildīgs saimnieks, strādāt valsts interesēs un atrisināt JRT rekonstrukcijas jautājumus, kā tas pasūtītājam pienākas," komentē Guntis Āboltiņš–Āboliņš, RERE Grupas valdes priekšsēdētājs.

Tiesa savā lēmumā norāda, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo juridisko pamatojumu. Tas nozīmē, ka tiesai jākonstatē, ka iespējamība apmierināt būvnieka prasību ir lielāka nekā tās noraidīšanas iespējamība: "[Būvnieka] prasības nodrošinājums ir attaisnojams, ja ir pamats pieņemt, ka tas saskan ar gaidāmo tiesas spriedumu, proti, spriedums visticamāk būs labvēlīgs prasītājam" – šajā gadījumā Būvniekam.

"RERE BŪVE 1" bija spiesta vērsties tiesā ar pieteikumu par līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un pienākuma uzlikšanu VNĪ pildīt noslēgto līgumu, informē uzņēmums.

Savukārt VNĪ juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers portālam "Delfi" par tiesas lēmumu sacīja, ka "šādam tiesvedības scenārijam esam gatavi, pieņemtais tiesas lēmums ir procesuāls, balstīts uz "RERE Būve1" vienpusēji tiesai sniegtu informāciju".

VNĪ uzskata, ka izplatītajā paziņojumā būvnieks maldina sabiedrību – lai arī lēmums tiešām nav pārsūdzams, bet ir iespēja sniegt tiesai argumentētu lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu, jo VNĪ līgumu lauza, balstoties uz konstatētiem drošības pārkāpumiem būvniecības laikā. Tiesa izskatīs VNĪ argumentos un pieņems lēmumus vai saglabāt liegumu vai atcelt.

"Visi VNĪ argumenti balstīti uz dokumentētiem pierādījumiem par drošības normu ignorēšanu no būvnieka puses iepriekšējā darbu veikšanas posmā, veicot pāļu iestrādi. Tā rezultātā tika nodarīts kaitējums blakus esošām ēkām," saka Valkers.

Viņš arī uzsver, ka "RERE būve 1" publiskais arguments par vēlmi turpināt esošo līgumu nav patiess.

"Pretēji šim "RERE būve 1" apgalvojumam "RERE Būve 1" 2019. gada 31. maijā VNĪ iesniegtais piedāvājums par turpmāku darbu grafiku ir mēģinājums, apejot publiska iepirkuma procedūru iegūt jauna līguma nosacījumus, kurā projekta termiņš no 2 gadiem pagarināts uz 4 gadiem, paredzēto darbu grafikā iekļauti arī darbi, kas jau paveikti, un kas nav prognozējams budžeta apjomā. Mainot visus būtiskos līguma noteikumus - apjoms, termiņš, budžets nav iespējams likuma izpratnē runāt par līguma turpinājumu, tas ir jauns līgums, ko būvnieks cenšas panākt apejot likumā noteikto procedūru," skaidro Valkers.

"Esam VNĪ izvērtējuši visus iespējamos scenārijus un paredzējām, ka īstermiņā "RERE Būve 1" izdosies panākt liegumu turpināt būvdarbus, bet šoreiz, atšķirībā no līdzīgas situācijas Rakstniecības un mūzikas muzeja gadījumā, esam stipri savos argumentos," tādu viedokli pauž VNĪ pārstāvis.

Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) portālu "Delfi" informēja, ka šonedēļ ticies ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem – gan būvdarbu pasūtītāju, gan būvnieku .

"Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti," norāda Puntulis, aicinot VNĪ un "RERE Būve 1" vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda.

"Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā," akcentē kultūras ministrs.

Jau ziņots, ka VNĪ 5.augustā iesniegusi Rīgas rajona tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no pilnsabiedrības "ReRe Būve 1", lai nodrošinātu līgumā par JRT pārbūvi paredzēto prasību izpildi.

VNĪ prognozēja, ka JRT būvnieki "ReRe Būve 1" mēģinās panākt lieguma uzlikšanu turpmākiem JRT būvdarbiem. "Pirms pieņēmām lēmumu par līguma laušanu ar "ReRe Būve 1" par būvniecības procesā pieļautajiem līguma pārkāpumiem, rūpīgi izvērtējām visus juridiskos un ekonomiskos riskus. Tāpat izstrādājām iespējamās tiesvedības scenārijus," pauda VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

VNĪ 13. augustā plānoja pārņemt JRT būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 no pilnsabiedrības "ReRe Būve1", bet, tā kā būvnieks būvlaukumu labprātīgi nodot atteicās, VNĪ drīzumā organizēs vienpusēju būvlaukuma pārņemšanu līgumā noteiktajā kārtībā.

VNĪ jūlijā paziņojis par līguma laušanu ar pilnsabiedrību "ReRe būve 1". Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu sākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.

VNĪ apņēmusies pabeigt Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukciju tā, lai teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties 2022. gada vasarā, tādēļ drīzumā tiks sludināts jauns konkurss būvniecības ieceres realizēšanai pēc "projektē un būvē" ("build&design") principiem. Strādājot modelī "projektē un būvē" operatīvo jautājumu risināšana starp būvnieku un projektētāju norit daudz ātrāk un skaidrāk noteiks atbildības.

Savukārt "ReRe būve 1" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka VNĪ līguma uzteikumu uzskata par nepamatotu un uzteikuma neatsaukšanas gadījumā vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu. Koks skaidroja, ka Zaigas Gailes projektā konstatētas vairākas kļūdas, piemēram, nebija izprojektēti ēkas fasādes balsta rāmja pāļi, kā arī projektā nav veikts novērtējums uz blakus esošajām būvēm, kādu ietekmi uz tām atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi.

VNĪ parakstīja būvdarbu līgumu ar "ReRe būve1" 2018.gada 3. jūlijā.

Pilnsabiedrības "ReRe būve1" dalībnieki ir SIA "Re&Re" un SIA "ReRe Būve".

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jaunais Rīgas teātris
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form