Tiesas priekšsēdētājas palīdze Diāna Vilhovika portālu "Delfi" informēja, ka pēc SM lūguma lietā piemērots arī prasības nodrošinājums. Tomēr viņa atturējās atklāt prasības būtību un piemērotā prasības nodrošinājuma veidu.
SM pārstāvis Aivis Freidenfelds skaidroja, ka ministrija šajā prasībā lūgusi noteikt aizliegumu rīkoties ar lidsabiedrības 59 110 akcijām, par kurām pastāv juridiskas neskaidrības un kuras aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks pārdeva par 10 miljoniem eiro (septiņiem miljoniem latu).
Tā dēvētās "starpības" akcija fiksētas kā nesakritība starp "airBaltic" reģistrēto un apmaksāto "airBaltic" pamatkapitālu. Šīs akcijas nopirkusi firma "Trasatlantic Holdings Company" (THC). Tomēr Uzņēmumu reģistrs ir apturējis lēmuma pieņemšanu par akcijām, pirms nav izvērtēts, cik šāds darījums bijis likumīgs.
Ja Flikam izdotos reģistrēt šīs akcijas, valsts kļūtu par mazākuma akcionāru ar 46,8% akciju, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" veiktie aprēķini. Flikam daļēji piederošais privātais akcionārs "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) kopā ar THC tad pārvaldītu 53,2% kopējo uzņēmuma akciju.
Jau vēstīts, ka otrdien Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss portālu "Delfi" informēja, ka ministrija tiesā iesniegusi dokumentus saistībā ar 26.septembra prasības pieteikumu pret "airBaltic" un lidkompānijas vadītāju Fliku, kurā SM izvirzījusi vairākus prasījumus un lūgusi arī nodrošināt prasību.
Savukārt "airBaltic" pagājušajā nedēļā vērsās ar pieteikumu Rīgas rajona tiesā, lūdzot ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu. Tiesa gan pieteikumu atstāja bez virzības, jo no lidsabiedrības nebija saņemti visi nepieciešamie dokumenti, lai varētu lemt par lietas ierosināšanu.
Lidsabiedrība ir nonākusi maksātspējas grūtībās un valdība kopā ar privāto mazākuma akcionāru SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) jau nedēļām nespēj nonākt pie kopsaucēja, lai proporcionāli palielinātu kompānijas pamatkapitālu. Valdība ir sagatavojusi vienošanās projektu par nacionālās lidsabiedrībais "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu, kas paredz no valsts puses ieguldīt aviokompānijā 57,6 miljonus latu, bet no privātā akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) puses - 50 miljonus latu. Valdības un BAS vienošanās projekts arī paredz lauzt veco akcionāru līgumu.
Valsts naudu ieguldīs tikai, ja privātais akcionārs – BAS - līdz ceturtdienai, 29.septembrim izpildīs visas valdības izvirzītās prasības: nomainīt pašreizējo lidsabiedrības prezidentu Bertoltu Fliku vadītāja krēslā, mainīt statūtus, lauzt iepriekšējo akcionāru līgumu un citus.
Ja ar BAS neizdosies vienoties par visu nosacījumu izpildi, kas izvirzīti valsts naudas ieguldīšanai lidsabiedrībā, tad valdība varētu ķerties pie alternatīvo risinājumu izvērtēšanas - valsts pārdod visas tai piederošās lidsabiedrības akcijas BAS un aiziet no "airBaltic" vai arī ļauj tai virzīties uz maksātnespēju, veidojot jaunu nacionālu aviokompāniju.
"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī, tā pieder Krievijas privātpersonai Andrejam Rudeško.