Foto: F64
Rīgas apgabaltiesa apķīlājusi atsevišķu bijušo holdingkompānijas "Ventspils nafta" (VN) amatpersonu naudas līdzekļus un mantu kopumā viena miljona latu apmērā.

Apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš sacīja, ka tiesa 28.decembrī izskatījusi pieteikumu par prasības nodrošinājumu VN akcionāra "Latvijas Naftas tranzīts" (LNT) prasībā pret kopumā 14 bijušajām VN un Latvijas kuģošanas kompānijas "Latvijas kuģniecība" amatpersonām par zaudējumu piedziņu 90 miljonu ASV dolāru apmērā.

Tiesa lūgumu par prasības nodrošinājumu apmierinājusi, apķīlājot atsevišķu atbildētāju naudas līdzekļus un mantu viena miljona latu apmērā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Bērziņš gan neatklāja, kurām personām nodrošinājums piemērots.

Portāls "pietiek.com", atsaucoties uz tā rīcībā nonākušo apgabaltiesas lēmumu, savukārt ziņo, ka apķīlāti četru bijušo VN padomes locekļu – Pola Malholanda (Paul Edward Mulholland), Džefrija Mārca (Jeffery Scotz Martz), Ešlija Nīlija (Ashley John Nealle) un Denisa Krema (Dennis Crema) finanšu līdzekļi un manta. Viņi līdz 2010.gada janvārim VN pārstāvējuši tās lielākā akcionāra starptautiskā koncerna "Vitol Group" intereses.

Jau ziņots, ka prasību tiesā 2008.gadā iesniedza VN akcionārs LNT. Tā vērsta pret Olgu Pētersoni, Ilvu Purēnu, Gunti Tīrmani, Aldi Āķi, Māri Gaili, Vladimiru Krastiņu, Gintu Laiviņu-Laivenieku, Vladimiru Solomatinu, Mamertu Vaivadu, Andri Vilcmeieru, Ansi Sormuli, Denisu Kremu, Ešliju Nīliju, Polu Malholandu un Džefriju Mārcu. Prasība saistīta ar uzņēmuma "Ventspils naftas termināls " (VNT) kapitāla daļu pārdošanu.

Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 2.oktobrī prasību nolēma atstāt bez izskatīšanas, taču 2009.gada 26.martā Augstākā tiesa šo lēmumu atcēla un nodeva jautājuma izskatīšanu apgabaltiesai no jauna. Tiesa šo lietu paredzējusi izskatīt šogad 24.februārī.

VN toreizējā preses sekretāre Gundega Vārpa LNT rīcību saistīja ar konkurences cīņu. "[LNT līdzīpašnieks] "Ventbunkers" ir VN konkurents Ventspils ostā. Izmantojot tās tiesības, kas LNT ir kā akcionāram, viņi arī veic šīs darbības," viņa paskaidroja un atgādināja, ka pēc "Vitol Group" kļūšanas par VN akcionāru ir samazinājušies "Ventbunkera" darbības apmēri, bet palielinājies VN terminālī pārkrauto naftas un tās produktu apmērs.

Kopš 2007.gada LNT akcionāre Ventspils stividorkompānija "Ventbunkers" vairs nesaņem naftas produktus no Krievijas pa cauruļvadu – tos tagad pārkrauj VNT, ar kuru iepriekš "Ventbunkeram" bija noslēgts attiecīgs līgums.

VN lielākie īpašnieki ir starptautiskais naftas un gāzes koncerns "Vitol Group" un LNT. "Vitol Group" par VN akcionāru kļuva 2006.gada rudenī, iegādājoties holdingkompānijas akcijas no valsts. Vēlāk "Vitol Group" tika arī pie 49% VNT kapitāldaļu.

2007.gada jūnijā kļuva zināms, ka "Euromin Holdings (Cyprus) Ltd." par VNT kapitāldaļām maksās 90 miljonus ASV dolāru. Vienošanās paredz, ka maksājums pilnībā tiks īstenots, maksimums, desmit gadu laikā, saistot šo darījumu ar "Vitol" apņemšanos garantēt kravu apmēru VNT un saglabāt būtiska investora lomu VN holdingā.

VN ir tranzītbiznesa jomā orientēta koncerna centrālā holdingsabiedrība, kuras darbības uzdevums ir ieguldījumu pārvalde meitassabiedrībās. VN koncerna darbība vērsta uz naftas un tās produktu pārkraušanu; naftas un tās produktu transportēšanu pa cauruļvadiem, kā arī uz kuģošanas biznesu. VN akcijas kotē biržas "NASDAQ OMX Riga" oficiālajā sarakstā. Kompānijas lielākie akcionāri ir starptautiskais naftas un gāzes tirdzniecības koncerns "Vitol Group" un LNT.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!