Aptaujājot Baltijas iedzīvotājus 2020. gada aprīlī un 2021. gada martā, secināts, ka nozīmīga daļa iedzīvotāju globālās pandēmijas uzspiesto situāciju ir pieņēmuši kā "jauno normālo" dzīvesveidu. Proti, "RAIT Group" dati liecina, ka pērn ikdienas dzīvesveida maiņu izjuta 80% Baltijas valstu iedzīvotāju, bet 2021. gadā tikai 60%.
Taču pircēju pieredze, tirdzniecības ierobežojumu un epidemioloģisko drošības noteikumu ietekmē, ir mainījusi attieksmi pret produktu un pakalpojumu pieejamību tiešsaistē. Ja pandēmijas sākumā, 2020. gada aprīlī, 41% Latvijas, 54% Lietuvas un 58% Igaunijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju piekrita, ka tiešsaistē var iegādāties visus nepieciešamos produktus un pakalpojumus, tad 2021. gada martā šim apgalvojumam piekrita vairs tikai 32% Latvijas, 40% Lietuvas un 34% Igaunijas iedzīvotāju.
Lielākā daļa tiešsaistes pircēju – 80%, ir iegādājušies preces vietējos interneta veikalos. "AliExpress" ir populārākais globālais iepirkšanās kanāls Baltijas iedzīvotājiem, ko izmantojusi vairāk kā trešdaļa pircēju.
2021. gadā salīdzinot ar 2020. gadu, pārtikas preču iegādes tiešsaistē izaugsmes tempi Latvijā bija palielinājušies, bet Igaunijā – samazinājušies. Mērenāks pieaugums Igaunijā ir saistīts ar klātienes tirdzniecības plašāku pieejamību un mazākiem ierobežojumiem kā Latvijā un Lietuvā.
Gada laikā Latvijā un Lietuvā palielinājās to iedzīvotāju daudzums, kuri nepārtikas preces (piemēram, apģērbu, mājokļa labiekārtošanas preces) tiešsaistē pirka biežāk kā pandēmijas sākumā, Igaunijā tas palika nemainīgs un zemākais starp Baltijas valstīm.
Lielākā daļa tiešsaistes pircēju pēdējā gada laikā vismaz reizi ir tikušies ar piegādes kurjeru. Lai arī dominē pozitīva pieredze ar kurjeru servisu, tomēr apmēram katra desmitā piegāde bija aizkavējusies vai pirkumi netika piegādāti vispār. "RAIT Group" min, ka tiek sagaidīti arī tehnoloģiskie uzlabojumi, piemēram, sūtījuma izsekošanas iespējas, kas nav bijušas pieejamas 20–30% klientu.
Igaunijā 33% aptaujāto apgalvoja, ka vairs neiepirksies klātienē tik bieži kā to darīja līdz Covid-19 pandēmijai, savukārt Latvijā tādu pircēju ir 18%, bet Lietuvā 15%.
"Zināma pircēju pārdale starp kanāliem jau ir notikusi un saglabāsies, tomēr ne visas interneta tirdzniecības iespējas ir tikušas pilnībā izmantotas. Turklāt ievērojama naudas plūsma ir nonākusi ārvalstu interneta tirdzniecības gigantu kontos," skaidro Māra Tauriņa, "RAIT Group" pārstāve.
Pētījums tika veikts 2021. gada martā un 2020. gada aprīlī interneta vidē. 2021. gada martā tika aptaujāti 400 Latvijas, 400 Lietuvas un 400 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem. 2020. gada aprīlī tika aptaujāti 450 Latvijas, 450 Lietuvas un 430 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
