Foto: Publicitātes attēli
Tiesvedības dēļ AS "HRC Libau" teju 200 miljonu eiro (ap 140 miljoniem latu) vērtā energokompleksa būvniecība aprīlī netiks uzsākta, līdz ar to tā nespēs īstenot plānotās piegādes 2013. gada pavasarī, piektdien vēsta "Dienas Bizness".

"Šobrīd Administratīvajā rajona tiesā ir iesniegts pieteikums par uzņēmumam izsniegtās būvatļaujas izsniegšanu, un šī tiesa noraidīja lūgumu par Liepājas domes lēmuma darbības atjaunošanu, kas ir pārsūdzēts augstākstāvošā tiesā, taču tas nemaina faktu, ka iecerētā "HRC AG" energokompleksa būvniecība netiks uzsākta iepriekš solītajā laikā – 2011. gada aprīlī, un nav arī zināms, kad tiesvedība varētu beigties," situāciju raksturo "HRC Libau" valdes priekšsēdētājs Igors Povars.

"2000 savākto parakstu pret iecerētās koksa rūpnīcas izveidi nav daudz, it īpaši, ja Liepājā kopējais iedzīvotāju skaits ir vismaz 35 – 40 reižu lielāks, un tas ļauj secināt, ka aktīvais karojošais mazākums (bet savas tiesības apstrīdēt lēmumu tiesā izmantoja tikai trīs cilvēki) pat bez jebkādiem pierādījumiem var aizkavēt konkrēta projekta realizāciju uz vairākiem gadiem vai pat investoriem atteikties no tā īstenošanas ieceres," secinājis Povars.

Viņš norādījsi, ka uzņēmuma forma – akciju sabiedrība – ļauj piesaistīt šajā projektā investorus no dažādām valstīm, tostarp Vācijas, Krievijas utt. Uzņēmuma vadītājs gan uzsvēris, ka "HRC Libau" neplānojot atteikties no HRC AG energokompleksa īstenošanas ieceres, it īpaši, ja ir piesaistīti jau 40 miljoni eiro (28 miljoni lati). Par vēl nepieciešamo 160 miljonu eiro finansējumu šobrīd notiekot sarunas.

"Vissvarīgākais, ka "HRC Libau" ir noslēgti iecerētajā Liepājas ražotnē saražotā koksa pārdošanas apjomi desmit gadiem ar Vācijas koncernu "ThyssenKrupp", turklāt pirmās piegādes no Latvijas ir jāveic jau 2013. gada pavasarī," norādījis Povars. Viņš atzīst, ka Vācijas kompānija saistībā ar tiesvedību jau paudusi savu satraukumu par "HRC Libau" spējām īstenot līgumā paredzētās piegādes.

"Saražotā koksa loģistika izstrādāta tā, lai uz jebkuru vietu Eiropā to varētu piegādāt 18 stundu laikā (neskaitot izkraušanu), savukārt ražošanai nepieciešamās tā dēvētās koksējošās akmeņogles tiktu importētas no Amerikas, Austrālijas un piegādātas uz Liepāju ar kuģiem," skaidrojis Povars.

Iecerētā HRC Libau projekta realizācija Liepājā radīšot 300 jaunas darba vietas, bet ar to saistītajā transporta, loģistikas, kā arī servisa jomā kopumā, pēc Povara stāstītā, aptuveni 1000.

Viņš pieļauj, ka vairumam projekta pretinieku nav atbilstošu zināšanu ķīmijā, enerģētikā, un tādēļ arī rodoties dažādi aizspriedumi un stereotipi. "Neviena ražotne nav bez izmešiem, arī "HRC Libau" iecerētā," uz jautājumu par izmešiem atzīst Povars, norādot, ka bioprodukta ražotājiem tie esot vismaz trīskārt lielāki.

Jau ziņots, ka Liepājas domes deputātu vairākums decembra vidū atbalstīja kompānijas "HRC Libau" ieceri Liepājā būvēt energokompleksu jeb koksa rūpnīcu, informēja domes sēdē.

"HRC Libau" plāno Liepājā, Pulvera ielā, izveidot energokompleksu, kurā izmantos modernu akmeņogļu koksēšanas tehnoloģiju un kā blakus produkts tiks ražots siltums. Kompleksā paredzēts pārstrādāt aptuveni 450 tūkstošus tonnu akmeņogļu gadā, kuru sastāvā ir vismaz 80% oglekļa, saražojot līdz 310 tūkstošiem tonnu koksa. Visu tehnoloģisko procesu iecerēts veikt slēgtās hermētiskās telpās, tādējādi maksimāli samazinot iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Dūmgāzes paredzēts izmantot tvaika ieguvei, kuru tvaika turbīnā izmantos elektroenerģijas ražošanai, un daļu iegūtā siltuma plānots nodot siltumapgādes uzņēmumam "Liepājas enerģija".

Kompānija iepriekš informēja Liepājas SEZ pārvaldi, ka projekta īstenošana ļaušot samazināt elektroenerģijas deficītu valstī. Saražoto elektroenerģiju iecerēts pārdot uzņēmumam "Latvenergo".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!