Tieslietu ministrija ir sagatavojusi vairākus likuma grozījumus, kas paredz, ka tiesnešiem būs ne tikai jānovērtē maksātnespējas procesa pazīmes, bet arī jāpārliecinās, vai strīds nav par tiesībām un vai parādnieks ir spējīgs samaksāt parādu, informē ministrija.
Grozījumi ceturtdien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tiem vēl jāgūst valdības un Saeimas atbalsts.
Grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka tiesnesim būs jāinformē parādnieks arī par tiesībām līdz maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienai sniegt pierādījumus par spēju segt parādsaistības. Līdz šim tiesnesis nosūtīja parādniekam tikai kreditora pieteikumu, lēmumu par lietas ierosināšanu un informēja parādnieku un kreditoru par lietas izskatīšanas dienu.
"Grozījumi skaidri pateiks, ka tiesnesim ne tikai jāmeklē maksātnespējas procesa pazīme, bet arī jāskatās, vai ir strīds par tiesībām un vai parādnieks ir spējīgs samaksāt maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības. Ja ir strīds par tiesībām vai parādnieks spēj segt parādsaistības, tiesnesis nepasludinās maksātnespējas procesu un izbeigs lietu," skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Savukārt izmaiņas Maksātnespējas likumā (MNL) nosaka pabeigt ātrāk (1-2 gadu laikā) pirms 2010.gada 1.novembra sāktos maksātnespējas procesus vai piemērot spēkā esošā MNL normas. Šie grozījumi novērsīs pašreizējo situāciju, kad dažādos laika periodos pasludinātos maksātnespējas procesus skata pēc dažādiem likumiem.
"Ja administrators neievēros termiņus, Maksātnespējas administrācijai (MNA) būs jāpārbauda viņa rīcība konkrētajā procesā. Nekonstatējot objektīvus attaisnojumus, MNA turpmāk varēs sniegt tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu no maksātnespējas procesa," norāda tieslietu ministrs.
Grozījumi paredz kārtību, kādā administratora atlīdzībai ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis. Pašlaik skaidra kārtība pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai ir noteikta tikai zvērinātu notāru un tiesu izpildītāju atlīdzībai.
Izmaiņas noteic, ka administrators varēs pagarināt vienkāršotākā kārtībā parādnieka mantas pārdošanas plāna sastādīšanas termiņu, par to informējot kreditorus. Ja kreditori iebildīs, tikai tad par to būs jālemj kreditoru sapulcē.
Grozījumi papildina likumā norādītos saistību dzēšanas ierobežojumus. Turpmāk fiziskajām personām saistību dzēšanu nepiemēros vai izbeigs, ja parādnieks arī sistemātiski nepildīs likumā norādītos pienākumus un tas būtiski ietekmēs maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu norisi.
Izmaiņas precizēs juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmi. Parādnieka saistību neizpildes termiņš būs divi mēneši. Tas nozīmē, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nespēj nokārtot parādsaistības, juridiskajai personai ir jāiesniedz parādnieka maksātnespējas pieteikums.
Jau ziņots, ka jautājums par jaunā Maksātnespējas likuma trūkumiem īpaši aktualizējās pēc tam, kad kāds uzņēmums pieprasīja veikalu ķēdes "Iki" un "Cento" operatora "Palink" maksātnespēju salīdzinoši neliela parāda dēļ. Pirmās instances tiesa arī atzina šo uzņēmumu ar miljonu apgrozījumu par maksātnespējīgu, taču Augstākā tiesa pēc prokuratūras protesta lēmumu atcēla un "Palink" maksātnespējas lieta būs jāskata vēlreiz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
