Pēdējos gados samazinoties būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu skaitam, sarucis arī šajās nozarēs reģistrēto ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits, liecina "Lursoft" pētījuma dati.
Šī gada maija vidū Latvijā bija reģistrēti 13,3 tūkstoši būvniecības uzņēmumi (NACE F), no tiem 6,81% ar ārvalstu kapitālu. Tikmēr būvmateriālu ražošanas (NACE 23) sfērā darbojās 544 uzņēmumi, no kuriem ārvalstu kapitāls bija 9,19% komersantu. Lielākie ieguldījumi būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu pamatkapitālos reģistrēti no Vācijas.
Analizējot būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozarē strādājošo uzņēmumu skaitu pēdējo desmit gadu dinamikā, redzams, ka abās nozarēs lielākais uzņēmumu skaits fiksēts 2015.gadā – būvniecības sektorā 2015.gadā bija reģistrēti 16,8 tūkstoši uzņēmumi, bet būvmateriālu ražošanas nozarē – 683. Šajā un arī nākamajā gadā reģistrēts arī lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars abās nozarēs, gan būvniecības, gan būvmateriālu ražošanas sfērās abos gados ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvaram pārsniedzot 10% no kopējā uzņēmumu skaita nozarē.
Turpmākajos gados ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars būvniecībā ar katru gadu sarucis, savukārt būvmateriālu ražošanas nozarē vēl līdz 2017.gadam vērojams ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvara pieaugums, pēc kura turpmāk ik gadu reģistrēts kritums.
Kamēr būvniecības nozarē reģistrēto uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu skaits pēdējos piecus gadus samazinājies, ieguldījumu apjoma ziņā, piemēram, 2021.gadā reģistrēts pieaugums, liecina "Lursoft" apkopotie dati. Tikmēr būvmateriālu ražošanas nozarē ārvalstu ieguldījumu apjoms pastāvīgi audzis kopš 2015.gada, vien šogad fiksēts neliels kritums.
Lursoft dati rāda, ka vien atsevišķos gados būvniecības nozarē pastāv korelācija starp nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu un ieguldījumu apjomu šo uzņēmumu pamatkapitālos. Piemēram, 2013.gadā ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits būvniecībā, salīdzinot ar gadu iepriekš, audzis par 13,20%, tajā pašā laikā ieguldījumu apjoms saruka par 10,34%. Savukārt 2021.gadā, neskatoties uz to, ka ārvalstu kapitāla būvniecības uzņēmumu skaits sarucis par 13,20%, ārvalstnieku ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājies par 3,54%. Vien 2019.gadā un 2020.gadā būvniecības nozarē vienlaikus reģistrēts gan ieguldījumu apjoma, gan arī uzņēmumu skaita, kas piesaistījuši ārvalstu ieguldījumus, kritums. Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits būvniecības nozarē samazinājās par 15,98%, bet ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos – par 14,81%.
Līdzīgi novērojumi ir arī būvmateriālu ražošanas nozarē, jo nepastāv ciešas saistības starp nozarē reģistrēto ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaita un uzkrātā ieguldījuma apjoma izmaiņām. Tā, piemēram, kopš 2018.gada būvmateriālu ražošanas nozarē reģistrēts ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaita kritums, vienlaikus ieguldījuma apjomu nav skārusi šāda negatīva tendence.
Aprēķināts, ka šā gada pavasarī būvniecības uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 226,64 miljonus eiro, bet ieguldījumu apjoms būvmateriālu ražošanas uzņēmumos, lai arī šajā nozarē ir ievērojami mazāk uzņēmumu nekā būvniecībā, bijis vēl lielāks. "Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka būvmateriālu ražošanas sektors savu uzņēmumu pamatkapitāliem piesaistījis 383,02 miljonu eiro lielus ieguldījumus no ārvalstīm. Lielāko daļu jeb 75% no šīs summas, veido vācu "Schwenk Zement Beteiligungen GmbH" 288 miljonu eiro lielais ieguldījums SIA " Schwenk Latvija" pamatkapitālā. Tas ļāvis cementa, transportbetona, minerālmateriālu un betona segumu risinājumu uzņēmumam ar ievērojamu atrāvienu no pārējiem ārvalstu kapitāla būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem ierindoties līderu topa 1. pozīcijā.
Tieši "Schwenk Zement Beteiligungen GmbH" ieguldījums SIA "Schwenk Latvija" veicinājis arī Vācijas ierindošanos pirmajā vietā starp lielākajiem ārvalstu ieguldītājiem Latvijas būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu pamatkapitālos.
"Lursoft" izpētījis, ka ārvalstu ieguldījumi šobrīd Latvijas būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu pamatkapitālos reģistrēti no 56 valstīm. Lai gan lielākoties to skaitā Ir Eiropas valstis, sarakstā atrodami ieguldītāji arī no tālākām valstīm, piemēram, Kanādas, ASV, Ķīnas.
Vācijas ieguldītāji Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šā gada maijā bija ieguldījuši kopumā 791,88 miljonu eiro, no tiem 38,18% jeb 302,34 miljonus eiro piesaistījušas tieši būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozares. Starp TOP 50 lielākajiem šo nozaru uzņēmumiem pēc piesaistīto ārvalstu ieguldījumu summas atrodami septiņi uzņēmumi ar vācu pamatkapitālu. Pirmajā vietā – jau iepriekšminētais SIA "Schwenk Latvija" –, savukārt 13.pozīcijā atrodams vēl viens būvmateriālu ražošanas uzņēmums – SIA "Knauf". TOP 50 rindās iekļuvis vēl viens vācu kapitāla būvmateriālu nozares ražošanas uzņēmums – Valmierā reģistrētais SIA "Culmeta Baltics", kura pamatdarbība saistīta ar stikla šķiedras diega pārstrādi.
Ieguldījumu apjoma ziņā otrs lielākais ieguldītājs Latvijas būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozares uzņēmumu pamatkapitālos ir Somija. Šobrīd šīs ziemeļvalsts ieguldījumu apjoms sasniedz 57,01 miljonu eiro, no tiem 47,43 miljoni eiro ieguldīti būvkompānijas SIA "YIT Latvija" pamatkapitālā, savukārt trešais lielākais ieguldītājs ar 50,04 miljoniem eiro ir Igaunija.
"Lursoft" aprēķinājis, ka TOP 10 lielākās ieguldītājvalstis veido 92,86% no kopējās summas, kuru Latvijas būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši ārvalstnieki.
"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka TOP 50 lielāko Latvijā reģistrēto ārvalstu kapitāla būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 584,8 miljoni eiro, no tiem 288 miljoni eiro piesaistīti SIA "Schwenk Latvija" pamatkapitālam. Dati liecina, ka SIA " Schwenk Latvija" ir ceturtais lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmums Latvijā. Visplašāk, ar 27 uzņēmumiem, TOP 50 sarakstā pārstāvēts ēku būvniecības sektors.
Līdera SIA "Schwenk Latvija" pamatkapitāls līdz 288 miljoniem eiro palielināts 2017. gada decembrī un nav mainījies arī pēc uzņēmuma īpašnieka maiņas 2019.gadā. Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā uzņēmums ar darba vietām nodrošināja 360 strādājošos, kopumā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā 2021. gadā samaksājot 5,3 miljonus eiro. Kopš 2017.gada SIA "Schwenk Latvija" apgrozījums ik gadu audzis, vien 2020.gadā piedzīvojot kritumu par 2,7%. Aizpērn uzņēmums apgrozīja 91,9 miljonus eiro. Pētījuma sagatavošanas brīdī pārskatu par 2021.gadu SIA "Schwenk Latvija" vēl nebija iesniedzis. Pēc tam, kad laika periodā no 2014. līdz 2017.gadam uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, pēdējos gados SIA "Schwenk Latvija" atkal guvis peļņu, 2020. gadā tai pēc nodokļu nomaksas veidojot 12,2 miljonus eiro. Aizpērn uzņēmums pārdeva vairāk nekā 1 miljonu tonnu cementa, no šī apjoma vairāk nekā 75% tika eksportēti, galvenokārt uz Somiju, Igauniju un Zviedriju.
Otrs lielākais uzņēmums pēc ārvalstu ieguldījumu apjoma pamatkapitālā ir 1998. gadā reģistrētā būvkompānija SIA "YIT Latvija". Somu kapitāla "YIT Finland Oy" iegudījuma apjoms dzīvojamo namu būvniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" pamatkapitālā jau vairākus gadus nemainīgi veido 47,4 miljonus eiro. Šobrīd minētajam somu uzņēmumam Latvijā pieder ne tikai SIA "YIT Latvija", bet arī ceļu un maģistrāļu būvniecības jomā strādājošais SIA "YIT Infra Latvija" (9,1 miljona eiro pamatkapitāls), kā arī 30% holdingkompānijas SIA "LiveIn" kapitāldaļu. Šim holdingam, savukārt, pieder divi aizvadītajā gadā reģistrēti uzņēmumi – SIA "LiveOn Stirnu" un SIA "LiveOn Terbatas".
Jaunākais gada pārskats liecina, ka 2021.gadā SIA "YIT Latvija" izdevies palielināt apgrozījumu par 16,1%, rādītājam sasniedzot 25,82 milj. EUR. Būvnieka peļņa gan nav piedzīvojusi kāpumu, pēc nodokļu nomaksas tā veidoja 2,2 milj. EUR. Aizvadītajā pārskata gadā SIA "YIT Latvija" uzsāka 1. un 2. kārtas būvniecības darbus dzīvojamo māju kompleksā "Silvas Nami", Dzelzavas ielā, Rīgā. Tāpat arī būvniecības darbi uzsākti kompleksā "Mārpagalmi" un uzsākta būvniecība, pārdoti projekti "Green City 4" Stirnu ielā un Tērbatas ielā īres fondam "LiveOn". Pārskata gadā SIA "YIT Latvija" iegādājies zemesgabalus Rīgā, Kaivas ielā 44, kā arī zemi Rīgā, Žagatu ielā 11, lai nodrošinātu projekta "Safrāns" autostāvvietu pieprasījumu. Arī šogad uzņēmums plāno iegādāties vairākus jaunus zemes gabalus, kas nepieciešami būvniecības uzsākšanai 2023. un 2024.gadā.
Trešais lielākais uzņēmums būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozarēs pēc ārvalstu ieguldījumu apjoma ir AS "Valmieras stikla šķiedra", kura pamatkapitālā 46,98 miljonus eiro ieguldījis Luksemburgā reģistrētais "Duke I S.a.r.l.". AS "Valmieras stikla šķiedra" ir vienīgais starp TOP 50 sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem, kura darbinieku skaits pārsniedz 1000. Pērn, pēc VID publiskotās informācijas, uzņēmumā strādāja 1123 darbinieki. Kopumā AS "Valmieras stikla šķiedra" 2021.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās samaksāja 8 miljonus eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 3,7 miljonus eiro.
TOP 50 lielākie ārvalstu kapitāla būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumi 2021. gadā nodokļu maksājumos samaksāja 34,6 miljonus eiro, kopumā ar darba vietām nodrošinot teju 2900 strādājošos. Lielākais nodokļu maksātājs to vidū ir jau iepriekšminētā AS "Valmieras stikla šķiedra", aiz kuras seko SIA "Knauf" un SIA "Schwenk Latvija".
Starp TOP 50 būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem, kuru pamatkapitālos reģistrēti lielākie ārvalstu ieguldījumi, ar 37 uzņēmumiem pārstāvēta Rīga, ar 3 – Mārupes novads, bet pa diviem uzņēmumiem ir no Olaines, Ropažu un Valmieras novadiem. Sarakstā pa vienam uzņēmumam ir arī no Cēsu, Līvānu, Tukuma novadiem un Daugavpils.