Būvniecības nozarē pagājušajā gadā turpināja pieaugt apjomi, un par nozares attīstības dzinuļiem lielā mērā kalpojusi Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošana, kā arī privātās investīcijas. Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas*, būvniecības apjomi 2018. gadā palielinājušies visās būvniecības pamatgrupās, bet visvairāk pieauguši ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apjomi. Šajā kategorijā ietilpst ēku nojaukšana un būvlaukumu sagatavošana, būvdarbu pabeigšana, elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības. "Lursoft" izpētījis, kā 2018. gadā augusi būvniecības nozare un kas pagājušajā gadā bijuši nozares līderi.
Būvniecības nozares izaugsme atspoguļojas arī tās finanšu rādītāju dinamikā, kas aizvadītajā gadā turpinājuši kāpumu. Pēc "Lursoft" apkopotajiem datiem, būvniecības sektorā strādājošie uzņēmumi apgrozījuši par 26,5% vairāk nekā 2017. gadā, bet to peļņa gada laikā augusi gandrīz trīs reizes. Par 6,5% gada laikā audzis arī nozarē strādājošo darbinieku skaits.
Ārvalstniekiem pieder 8% no visiem būvniecības uzņēmumiem
Pēc Būvkomersantu reģistra datiem, patlaban Latvijā ir aktīvi 5,5 tūkstoši būvkomersantu, savukārt, balstoties uz VID datiem, kādu no būvniecības apakšnozarēm kā pamatnodarbošanos norādījis teju divas reizes lielāks uzņēmumu skaits – 10,3 tūkstoši. No tiem 8% kompāniju pamatkapitālā ieguldīti ārvalstnieku līdzekļi. Lielākoties ieguldījumi nāk no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Lietuvas un Igaunijas. Pēc "Lursoft" aprēķiniem, Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 334 Latvijā reģistrētos būvniecības uzņēmumos, Lietuvas – 156, bet Igaunijas – 132.
Reģistrētā pamatkapitāla apjoma ziņā vislielākais būvniecības uzņēmums Latvijā pieder somiem – SIA "YIT Latvija". "Lursoft" dati rāda, ka somu "YIT Suomi Oy" Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījuši 47,43 miljonus eiro.
"YIT Latvija" apgrozījums pēdējos gados bijis mainīgs. 2016. gadā uzņēmums apgrozījis 6,57 miljonus eiro, bet 2017. gadā apgrozījums palielinājies līdz 11,31 miljoniem eiro, savukārt pagājušajā gadā atkal sarucis līdz 6,57 miljoniem eiro. Pēdējo reizi ar peļņu "YIT Latvija" strādājusi 2013. gadā.
Pērn "YIT Latvija" uzsākusi reorganizācijas procesu, kura laikā paredzēts uzņēmumam pievienot SIA "YIT Infra Latvija". Tiesa, plānotais reorganizācijas pabeigšanas laiks bija paredzēts 2019. gada janvāra sākumā, taču tā kā reorganizācijas procesa gaitā radušies neparedzēti šķēršļi, reorganizācija atlikta uz nenoteiktu laiku.
Pēc "Lursoft" datiem, "YIT Infra Latvija" pamatkapitāla ziņā ir astotais lielākais ārvalstniekiem piederošais būvniecības uzņēmums. Tas pērn apgrozījis 34,97 miljonus eiro un uzvarējis deviņos iepirkumu konkursos. Kā liecina "Lursoft" apkopotā informācija par publisko iepirkumu rezultātiem, "YIT Infra Latvija" kopējā līgumcena pērn uzvarētajos projektos veidojusi 13,51 miljonus eiro.
Piektdaļu no nozares apgrozījuma nodrošinājuši top 10 lielākie uzņēmumi
Pagājušajā gadā nozares kopējais apgrozījums palielinājies par 26,47%, sasniedzot 4,73 miljardus eiro. Teju pusi, t.i., 47,36% no šīs summas veido ēku būvnieku ieņēmumi, savukārt vismazāko daļu nozares kopējam apgrozījumam pievienojuši specializēto būvdarbu veicēji – 1,02 miljardus eiro jeb 21,56%.
Raugoties, cik lielam skaitam būvniecības uzņēmumu 2018. gads nesis izaugsmi, "Lursoft" aprēķinājis, ka apgrozījums gada laikā palielinājies 61,9% no nozarē strādājošajiem komersantiem, kuri pagājušajā gadā veikuši saimniecisko darbību.
Diviem uzņēmumiem apgrozījums pārsniedzis 100 miljonu eiro robežu
Lielākais būvniecības uzņēmums Latvijā 2018. gadā bijis AS "UPB", kas ierindojies līderos gan pēc apgrozījuma, gan peļņas, esot saraksta augšgalā arī lielāko darba devēju un nodokļu maksātāju topos. Paša "UPB" apgrozījums gada laikā audzis par 32,54%, sasniedzot 167,67 miljonus eiro, savukārt tā konsolidētais apgrozījums sasniedzis 197 miljonus eiro. 64% no tā veidojis eksports, bet atlikušo daļu – vietējais tirgus. Ņemot vērā esošo pasūtījuma portfeli, "UPB" vadība prognozē, ka koncerna apgrozījums 2019. gadā pārsniegs 200 miljonu eiro robežu. Lai nodrošinātu turpmāku UPB grupas attīstību, 2018. gadā veiktas ievērojamas investīcijas gandrīz visās uzņēmējdarbības struktūrās.
"UPB" peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā sasniegusi 9,57 miljonus eiro, bet koncerna kopējā peļņa bijusi 11,51 miljoni eiro. "Lursoft" pieejamā informācija liecina, ka 2018. gadā "UPB" uzvarējis piecos publisko iepirkumu konkursos par teju 30 miljoniem eiro. Pasūtītāju vidū bijis gan SIA "Užavas alus", gan Liepājas pilsētas pašvaldība un arī Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.
Top 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc apgrozījuma 2018. gadā:
Bez "UPB" pērn bijusi vēl viena būvkompānija, kuras apgrozījums pārsniedzis 100 miljonu eiro robežu – tā ir igauņu "Osauhing Merko Investments" piederošā SIA "MERKS". Gada laikā uzņēmuma apgrozījums teju divkāršojies, sasniedzot 144,41 miljonu eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums audzis līdz 157,49 miljoniem eiro.
Kā teikts iesniegtajā pārskatā, 91% no uzņēmuma gada apgrozījuma veidojusi ēku būvniecība, bet 7% saņemti no uzņēmuma būvēto dzīvokļu pārdošanas, savukārt 2% veido citi ienākumi. Kā atzīst "Merks", kopš 2018. gada sākuma līdz pārskata parakstīšanas dienai tās noslēgto jauno līgumu apjoms jau veidojis 54 miljonus eiro, no kuriem 95% noslēgti ar privātiem pasūtītājiem. Pēc uzņēmuma vadības teiktā, dzīvojamo ēku būvniecība ir viens no perspektīvākajiem būvniecības segmentiem, jo jauno mājokļu būvniecības pārdošanas rādītāji Rīgā būtiski atpaliek no iedzīvotāju skaita ziņā mazākām pārējo Baltijas valstu galvaspilsētām.
Būvkompānijas atzīst, ka nākamo gadu galvenie izaicinājumi būvniecības jomā būs spēja noturēt projektu rentabilitāti, ņemot vērā būvniecības izmaksu kāpumu, kā arī nodrošināt projektus ar vajadzīgo darbaspēka apjomu, nodrošinot ne tikai kvantitāti, bet arī kvalitāti.
Raugoties uz top 10 sarakstā esošajiem lielākajiem būvniecības uzņēmumiem 2018. gadā, redzams, ka apgrozījums gada laikā audzis visiem, izņemot kādreiz Mārim Martinsonam piederējušo SIA "Velve", kura patiesā labuma guvēja tagad ir slavenā Krievijas hokejista Iļjas Ņikuļina dzīvesbiedre Jekaterina. Ģenerāluzņēmēja "Velve" apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gadu, pagājušajā gadā samazinājies par 4,25%, sarūkot līdz 58,49 miljoniem eiro. Tiesa, neskatoties uz kritumu, pagājušā gada apgrozījuma rezultāts bijis otrs labākais uzņēmuma darbības laikā.
Trīskāršojusies nozares peļņa
Iepriekšējos gados būvniecības uzņēmumu peļņa ik gadu uzrādījusi kāpumu, un izņēmums nav bijis arī 2018. gads. "Lursoft" aprēķinājis, ka gada laikā tā augusi teju trīs reizes, sasniedzot 286,06 miljonus eiro. Par nozares izaugsmi liecina arī fakts, ka 2018. gadā bijuši jau 46 būvniecības uzņēmumi ar peļņu lielāku par vienu miljonu eiro, kamēr 2017. gadā tādi bijuši vien 26.
Vienlaikus jāteic, ka nebūt visiem uzņēmumiem pagājušais gads izvērsies tik veiksmīgs – sešiem būvniekiem zaudējumi pērn pārsnieguši vienu miljonu eiro. Vislielākie tie bijuši Sergejam Komarovam piederošajam SIA "Enfort", kas 2018. gadu pabeidzis ar 4,26 miljonu eiro zaudējumiem. Jāpiebilst, ka iepriekšējos gados būvnieks strādājis ar vairākus tūkstošus eiro lielu peļņu. Starp pagājušajā gadā pabeigtajiem darbiem "Enfort" min Daugavas stadiona Rietumu tribīņu pārbūves būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību, tāpat arī dzīvojamās ēkas būvniecību Kuģu ielā 28 un Rīgas 96. vidusskolas lietojumā esošās teritorijas Auru ielā 6a labiekārtošanas darbu veikšanu.
Ar zaudējumiem 2018. gadā strādājusi arī kādreizējā SIA "Lemminkainen Latvija", tagad SIA "YIT Infra Latvija". Pagājušajā gadā būvnieka zaudējumi sasnieguši 1,61 miljonu eiro, par iemeslu tiem minot vairākus faktorus – būvniecībai nepieciešamo materiālu pieejamības problēmas, darbaspēka resursu trūkumu, vairāku augstās komplicētības pakāpes projektu izpildes risinājumu nodrošināšanu, kā arī ar reorganizāciju un integrāciju saistīto uzdevumu veikšanas papildu slodzi. Iepriekšējo reizi "YIT Infra Latvija" ar zaudējumiem strādājusi 2014. gadā, tiem sasniedzot 3,05 miljonus eiro.
Zaudētāju vidū ir arī viens no lielākajiem darba devējiem nozarē – AS "BMGS". Pēc 2017. gada pusmiljonu eiro lielās peļņas, pagājušajā gadā būvniecības kompānija strādājusi ar 1,13 miljonu eiro zaudējumiem, norādot, ka galvenais iemesls negatīvajam rezultātam ir būvniecības izmaksu palielināšanās Zviedrijas tirgū. Neskatoties uz negatīvo rezultātu, darbinieku skaits uzņēmumā pagājušajā gadā audzis par 15,34%, "BMGS" ierindojoties 4. vietā starp nozares lielākajiem darba devējiem. Jāpiebilst, ka 2018. gadā audzis ne tikai uzņēmuma darbinieku skaits, bet arī apgrozījums, tam, attiecinot pret 2017.gadu, palielinoties par 19,83% un sasniedzot 60 miljonus eiro. Lielāko daļu, t.i., 79,75% no 2018. gada apgrozījuma nodrošinājuši ieņēmumi no celtniecības montāžas darbiem ārvalstīs. "BMGS" patiesie labuma guvēji, balstoties uz "Lursoft" pieejamo informāciju, ir uzņēmuma akcionāri Viktors Para un Dmitrijs Prokopčiks.
Top 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc peļņas 2018. gadā:
- AS "UPB": 9,57 milj. eiro;
- SIA "Belam-Rīga": 7,15 milj. eiro;
- SIA "Bulduru 146": 5,92 milj. eiro;
- SIA "Piche": 5,48 milj. eiro;
- AS "LNK Industries": 5,28 milj. eiro.
Nozarē nodarbināto skaits audzis
Pēdējā gada laikā darbinieku skaits būvniecības sektorā strādājošajos uzņēmumos audzis par 6,5%, pagājušajā gadā sasniedzot jau 66,4 tūkstošus. Vēl straujāks pieaugums novērojams būvniecības nozares samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kāpumā. Pēc VID publicētās informācijas par uzņēmumu veiktajām nodokļu iemaksām valsts kopbudžetā 2018. gadā redzams, ka pagājušajā gadā būvniecības uzņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās samaksājuši 187,35 miljonus eiro, par 26,45% vairāk nekā 2017. gadā, un iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 99,87 miljonus eiro, par 18,11% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tajā pat laikā jāteic, ka no nozarē strādājošajām kompānijām 87,5% gadījumos nodarbināti 10 darbinieki vai mazāk un 35,8% gadījumu uzņēmumā pagājušajā gadā strādājis tikai viens darbinieks vai arī norādīts, ka uzņēmums nav nodarbinājis nevienu strādājošo. Piemēram, pērn aprīlī reģistrētais SIA "C82", kas nodarbojas ar būvniecības projektu izstrādi. Iesniegtajā gada pārskatā norādīts, ka 2018. gadā uzņēmums apgrozījis 220 tūkstošus eiro, nopelnījis 152,02 tūkstošus eiro, taču uzņēmums nav nodarbinājis nevienu darbinieku. Tiesa, šo uzņēmumu vidū, kuri pagājušajā gadā nav nodarbinājuši nevienu darbinieku, ir arī maksātnespējīgas kompānijas, piemēram, SIA "HM2", kas pagājušajā gadā apgrozīja 804,24 tūkstošus eiro un strādāja ar 112,58 tūkstošu eiro zaudējumiem.
Konstantīnam Gladuščenko piederošajam būvniecības uzņēmumam maksātnespējas process pasludināts š.g. februārī, savukārt jau kopš pagājušā gada būvniekam reģistrēts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes piemērots nodrošinājums, kas liedz reģistrēt jaunas komercķīlas, kā arī pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt jau esošās komercķīlas. "Lursoft" pieejamā informācija arī liecina, ka nepilnus divus mēnešus pirms šī nodrošinājuma piemērošanas uzņēmējs reģistrējis laulību līgumu par visas mantas šķirtību. "HM2" patlaban izveidojies 158,62 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds.
Runājot par maksātnespēju, jāteic, ka "HM2" nebūt nav vienīgais uzņēmums nozarē, kas nonācis līdz maksātnespējas slieksnim. Pēc "Lursoft" datu bāzēs esošās informācijas, maksātnespējas process patlaban reģistrēts 118 būvniecības nozares uzņēmumiem, savukārt nozares kopējais nodokļu parāds uz š.g. 7. novembri sasniedzis 38,78 miljonus eiro.
TOP lielākie būvniecības uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2018. gadā:
- VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs": 1274 darbinieki;
- AS "UPB": 593 darbinieki;
- SIA "Latvijas energoceltnieks": 546 darbinieki;
- AS "BMGS": 481 darbinieks;
- SIA "Skonto Prefab": 408 darbinieki.
Ievērojami pieaudzis samaksāto nodokļu apjoms
Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija liecina, ka 2018. gadā VID administrētajos nodokļos uzņēmumi samaksājuši 7,17 miljardus eiro, no tiem 279,72 miljonus eiro veido būvniecības nozares pienesums. Gada laikā vien nozares samaksāto VID administrēto nodokļu apjoms audzis par 53,34%.
Grafiks ar būvniecības nozares samaksātajiem nodokļiem pieejams šeit.
Pērn nozarē bijuši 38 uzņēmumi, kuru samaksāto nodokļu apjoms 2018. gadā pārsniedzis vienu miljonu eiro. No tiem līderis ir VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs", kas VID administrētajos nodokļos 2018. gadā samaksājis 13,99 miljonus eiro, tiesa, tas ir par 20,52% mazāk nekā gadu iepriekš. "UPB" samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 18,35%, pieaugot līdz 7,65 miljoniem eiro. Pērn audzis gan uzņēmuma samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms (+23,21%), gan arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (+39,78%).
Top 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc VID administrētajos nodokļos samaksātajām iemaksām 2018. gadā:
- VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs": 13,99 milj. eiro;
- AS "UPB": 7,65 milj. eiro;
- SIA "Primekss": 3,01 milj. eiro;
- AS "Ceļu pārvalde": 2,91 milj. eiro;
- SIA "Skonto Prefab": 2,89 milj. eiro.
Blakus uzņēmumiem, kas nodokļos ik gadu samaksā vairākus miljonus eiro, ir arī būvniecības firmas, kurām ir vairākos tūkstošos vai pat miljonos mērāmi nodokļu parādi. Pēc VID publiskotās informācijas, būvniecības uzņēmumu nodokļu parāds šā gada novembra sākumā sasniedza 38,78 miljonus eiro, un lielākais parādnieks SIA "Remus" valstij nodokļos parādā bija 1,16 miljonus eiro. Uzņēmumam kopš 2012. gada jau pasludināts maksātnespējas process. Arī pārējiem lielāko nodokļu parādnieku saraksta galvgalī esošajiem būvniecības uzņēmumiem pasludināta maksātnespēja.
