Vidējais Latvijas uzņēmumu digitalizācijas pašvērtējums skalā no 1 līdz 10 ir 5,8 punkti – gandrīz tikpat, cik 2018. gadā, kad pašvērtējums bija 5,6 punkti, liecina "LMT" veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja.
Savukārt 36% mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji ir norādījuši, ka Covid-19 devusi arī pozitīvas lietas.
Salīdzinoši augstāks digitalizācijas pašvērtējums ir uzņēmumiem, kuriem Covid-19 ietekmē palielinājies darbinieku skaits, kuros arī pirms Covid-19 krīzes bija iespējams strādāt pilnībā attālināti, kā arī uzņēmumiem, kuros nodarbināti 100 un vairāk darbinieku. Savukārt salīdzinoši zemāks minētais rādītājs ir uzņēmumiem, kuri atrodas Latvijas lauku teritorijās, kuros strādā 3–9 darbinieki, kuru apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro gadā, kā arī tiem, kuros pirms Covid-19 krīzes darbs pilnībā notika klātienē.
26% uzskata savu uzņēmumu par lielā mērā digitalizētu, 47% novērtējuši uzņēmuma digitalizāciju kā vidēju, bet 28% uzskata, ka tā digitalizācijas pakāpe ir zema. Biežāk minētie iemesli, kāpēc uzņēmumi ir digitalizējuši biznesa procesus, ir nākotnes iespēju paplašināšana, izmaksu samazināšana, veiktspējas palielināšana un sekošana aktuālajām tendencēm nozarē. Vienlaikus attieksme pret uzņēmuma digitalizāciju ar mērķi palielināt veiktspēju, samaināt izmaksas un paplašināt uzņēmuma darbību ir mainījusies – šie iemesli minēti nozīmīgi retāk nekā 2018. gadā.
"Varam secināt, ka, salīdzinot ar laiku pirms trim gadiem, digitalizācija ir kļuvusi ikdienišķa un pašsaprotama, tas vairs nav īpašs instruments biznesa mērķu sasniegšanai, bet ikdienas nepieciešamība, bez kuras ir grūti izdzīvot. Covid-19 zīmē aizvadītais gads šo procesu ir tikai veicinājis, un krīze ir piespiedusi daudzus uzņēmējus novērtēt digitālo risinājumu nozīmi – jo augstāka digitalizācijas pakāpe, jo vieglāk uzņēmumiem pielāgoties jaunajiem apstākļiem," skaidro LMT prezidents Juris Binde.
Lūgti novērtēt, vai Covid-19 krīze ir nākusi par labu uzņēmumam, trešdaļa aptaujāto Covid-19 krīzes devumu vērtējuši negatīvi. Šāds vērtējums vairāk raksturīgs uzņēmumiem, kuriem Covid-19 ierobežojumu un krīzes ietekmē ir samazinājies strādājošo darbinieku skaits, kuru vadība uzskata, ka darbu būtu nepieciešams pilnībā veikt klātienē arī pēc ierobežojumu atcelšanas, un uzņēmumi ar zemu digitalizācijas pakāpi. Tomēr 36% norāda uz pozitīvajiem aspektiem, piemēram, izmaksu ietaupījumu par ofisa īri, elektrību, degvielu, darba apjoma palielināšanos, apgrozījuma un peļņas pieaugumu, jaunu darbības virzienu attīstīšanu, internetveikala izveidošanu un attīstību u. c. Tāpat pozitīvi tiek vērtēta attālinātā darba organizēšana, attālinātās tikšanās komandējumu un klātienes tikšanos vietā, digitalizācijas ieviešana – tajā skaitā arī attiecīgo prasmju apguve un uzlabošana.
Uzņēmumi ar augstāku digitalizācijas pakāpi arī labāk spējuši pielāgoties attālinātajam darbam un atbalstīt savus darbiniekus – 28% uzņēmumu iegādājušies un izdalījuši papildu tehnisko aprīkojumu, galvenokārt valsts un pašvaldību uzņēmumi, tie, kuros strādā 100 un vairāk darbinieku, uzņēmumi, kuru apgrozījums ir vairāk nekā 300 000 eiro gadā, kuri ir lielā mērā digitalizēti un kuru vadība uzskata, ka darbu ir iespējams veikt daļēji attālināti arī pēc krīzes.
Savukārt 61% uzņēmumu norādījuši, ka nenodrošina papildu aprīkojumu darbiniekiem attālinātā darba veikšanai. Šāda tendence vairāk vērojama starp pašnodarbinātajiem, uzņēmējiem vai zemniekiem, tiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro gadā, kā arī uzņēmumiem, kur darbs pirms Covid-19 krīzes notika daļēji attālināti un kuru vadība uzskata, ka turpmāk darbu būtu nepieciešams pilnībā veikt klātienē.
