Turbulence tirdzniecības centru ainavā: kādam var nākties aiziet
Foto: LETA/DELFI

Latvijā pēc lielā miega krīzes laikā ne tikai ir pamodusies mazumtirdzniecības nozare, bet nu ir redzami arī daudzu iesaldēto projektu rezultāti, kaut arī ne visas savulaik plānotās ieceres ir īstenotas. Mazumtirdzniecības apgrozījums jau 2017. gadā pārsniedza pirmskrīzes līmeni un pērn bija jau 6,3 miljardi eiro (faktiskajās cenās, bez auto degvielas mazumtirdzniecības), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Portāls "Delfi" analizē situāciju tirdzniecības centru nozarē, ņemot vērā ievērojamos būvniecības un paplašināšanās projektus galvaspilsētā, kā arī prognozē, kuri būs vislielākie ieguvēji.

Gan pagājušais, gan šis gads mazumtirdzniecībā ir bagāts ar notikumiem nozarē – "Ikea" atvēršana, "Lidl" ienākšana, "Akropoles" darbības uzsākšana, vairāku citu centru paplašināšanās, viena no Rīgas skaistākajiem tirdzniecības centriem "Azur" nojaukšana, kura vietā tagad slejas "K-Senukai" jaunā koncepta veikals "Procenter" u. c. "Tik intensīva rosība nozarē norāda uz to, ka Latvijas mazumtirdzniecības joma šobrīd piedzīvo uzplaukuma fāzi. Tās rezultātā, protams, palielināsies savstarpējā konkurence un uzņēmēji, kuri grib šajā biznesā darboties nopietni un ilgtermiņā, tieksies pēc attīstības un uzlabojumiem. Grūtāk gan varētu būt tiem tirgus spēlētājiem, kuri pēdējos gados piedzīvojuši zināmu stagnāciju, piemēram, nav būtiski investējuši nedz infrastruktūras modernizēšanā, nedz sortimenta uzlabošanā," uzskata tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce.

Vienlaikus tirdzniecības centra "Rīga Plaza" vadītāja Urzula Spickus un "CBRE Baltics" vadītāja Santa Rozenkopfa norāda, ka "Akropoles" atvēršana nebūt nav vienīgais iemesls, kāpēc pārējie tirdzniecības centri jau kādu brīdi investē jaunos projektos. Tirdzniecības centri ļoti labi apzinās, ka būs spējīgi veiksmīgi darboties tad, ja mainīsies līdzi patērētāju prasībām.

No tirdzniecības centru platību pieauguma Rīgā lielākie ieguvēji būs patērētāji, jo tirgotāji cīnīsies par viņu uzmanību, piedāvājot daudzveidībā bagātāku un interesantāku piedāvājumu. "Taču, vai kopumā Latvijas iedzīvotāju rocības un tūrisma izaugsme spēs apmierināt visu centru apetīti, to rādīs laiks, kā arī katra uzņēmēja spēja ne tikai apmierināt pircēju šī brīža vēlmes, bet arī pārsteigt viņus ar kaut ko negaidītu," vērtē Bunce, piebilstot, ka pārmaiņas tirdzniecības centru nozarē notiks vēl pāris tuvākos gadus – kāds atnāks, mainīsies vai izaugs, kāds padalīsies ar tirgus daļu vai pat aizies. Un tad, kad visi būs ieņēmuši savas jaunās pozīcijas, uz kādu brīdi (jo tas ir ciklisks process) atkal būs atrasts balanss un īstās nišas.

"Pārmaiņas tirdzniecības centru nozarē notiks vēl pāris tuvākos gadus – kāds atnāks, mainīsies vai izaugs, kāds padalīsies ar tirgus daļu vai pat aizies. Un tad, kad visi būs ieņēmuši savas jaunās pozīcijas, uz kādu brīdi atkal būs atrasts balanss un īstās nišas," teic Bunce. Publicitātes foto.

"Akropoles" efekts

"Akropoles" ienākšana līdzsvaros tirdzniecību Rīgā, pašreizējiem diviem ārpus pilsētas centra esošajiem tirdzniecības centriem – "Spice" un "Alfa" – pievienojot trešo – "Akropoli". Līdz ar to var teikt, ka noformējies tirdzniecības trijstūris ASA (Alfa-Spice-Akropole) kopā ar nozīmīgām aktivitātēm Rīgas centrā: "Origo", "Galerija Rīga", "Galerija Centrs" un "Stockmann". Šī trijstūra izveidošanās mainīs apgrozījuma struktūru visos tirdzniecības centros, protams, visvairāk ietekmējot "Akropolei" tuvāk esošos," norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš piebilst, ka "Akropole" atšķiras no pārējiem tirdzniecības centriem ar to, ka liela daļa platības paredzēta daudzveidīgai izklaidei – deviņas kino zāles, ledus halle, bērnu laukumiņi telpās un ārā. Centrs ir orientēts uz ļoti plašu patērētāju loku, nedalot tos kategorijās. Nomnieki – ap 170 – savā sortimentā piedāvā gan dārgākas preces, gan par zemākām cenām – tie ir veikali ar plašu piedāvājumu un lielu izvēli. Nav domāts specializēties tikai uz ļoti bagātiem, stilīgiem vai ļoti jauniem, vai gados veciem patērētājiem. "Akropole Rīga" vadītājs un "Akropolis Group" valdes loceklis Kaspars Beitiņš jau iepriekš minēja, ka iepirkšanās centra ēkas platība ir 98 000 kvadrātmetru, bet teritorijas kopējā platība – teju 16 hektāri. Investīcijas projekta realizācijā sasniegušas apmēram 180 miljonus eiro.

Atrodas transformācijas posmā

Tirdzniecības vide šobrīd atrodas transformācijas periodā. "Lai arī patērētāju pirktspēja ir pieaugusi, globāli tirgus rādītāji dažādos segmentos ir atšķirīgi. Tūkstošgades paaudze, 90. gadu bērni ir izauguši, kļuvuši par šī brīža pircējiem, un viņu patēriņa modelis ir atšķirīgs no iepriekšējās paaudzes. Bezatkritumu dzīvesveids (Zero Waste), kapsulas garderobe, īrēt, nevis nopirkt – viņu idejas un pārliecība ir atšķirīga, fokusēta uz jaunas pieredzes iegūšanu. Līdz ar to, attīstot tirdzniecības centrus, jāsāk domāt un savos plānos jāiekļauj citas vērtības, kas atbilstu jaunajiem patērētājiem," vērtē Spickus un Rozenkopfa.

Viņuprāt, arī komunikācija, kā centrs uzrunā savus lojālos klientus, ir mainījusies – tā kļuvusi daudz personalizētāka, tiek izmantotas jaunākas tehnoloģijas. Lai konkurētu ar interneta veikaliem, arī tirdzniecības centriem jāatrod veids, kā "digitalizēties". Tas pats attiecas uz komunikāciju sociālajos tīklos.

Komunikācija, kā centrs uzrunā savus lojālos klientus, ir mainījusies – tā kļuvusi daudz personalizētāka, tiek izmantotas jaunākas tehnoloģijas. Lai konkurētu ar interneta veikaliem, arī tirdzniecības centriem jāatrod veids, kā "digitalizēties".

Mazumtirdzniecības telpas Rīgā sasniegušas 692 000 m2, liecina "Colliers International" 2019. gada pētījums, Tallinā – 704 000 m2, Viļņā – 679 000 m2. Būvniecības stadijā Rīgā ir vēl 116 000 m2 platību, Tallinā – 56 000 m2, līdz ar to Rīga Baltijas valstīs kļūs par pilsētu ar vislielākajām tirdzniecības platībām, apsteidzot Tallinu. Tomēr jāņem vērā arī iedzīvotāju skaitu attiecīgajās pilsētās, "Colliers" pētījumā norādīts: Tallinā – 453 tūkstoši, Viļņā – 541 tūkstotis, Rīgā – 638 tūkstoši (neskaitot aglomerācijas). Tas nozīmē, ka, vērtējot tirdzniecības platības uz iedzīvotāju skaitu, Rīgā vēl ir potenciāls. Vienlaikus, protams, lomu spēlē iedzīvotāju ienākumi, bezdarba līmenis u.tml.

Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem nozarē pēdējā laikā ir – vai jaunās tirdzniecības platības atbilst Latvijas iedzīvotāju turīgumam un tērēšanas iespējām? Atsevišķu centru gadījumos var runāt arī par tūrisma ietekmi. Piemēram, "Spicē" apmeklētāju skaita palielinājums nav novērojams, bet vidējā pirkuma summa centrā ir kļuvusi lielāka, pieaugums 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu ir 3%, tas norāda, ka apmeklētāju ienākumi ir auguši un viņi atļaujas tērēt vairāk. Tirdzniecības kompleksa "Spice" direktore Kadrija Pudova teic, ka Rīgas lidostas, Jūrmalas tuvums ir jūtams aktīvajā tūrisma sezonā.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Piņķos pie Jūrmalas šosejas virzienā uz Rīgu pirms hokeja halles šogad tiek plānots atvērt jaunu tirdzniecības centru "Via Jurmala Outlet Village". Centra attīstītāja SIA "Outletico" valdes loceklis Andrejs Dozorcevs atklāj, ka centru plānots atklāt 2020. gada martā. "Orientējamies gan uz vietējiem pircējiem, gan uz viesiem no ārzemēm, galvenokārt no Lietuvas, Igaunijas, NVS valstīm, Skandināvijas u.c. Centra attīstība būs sadalīta divās kārtās, pirmajā tiks atvērti 60-70 veikali," teic Dozorcevs. Savukārt Pudova norāda, ka jaunā centra, kas plānots pa ceļam no Jūrmalas uz Rīgu, veiksmīgas darbības pamatam nepieciešams labs piedāvājums, "outlet" tipa veikalam atbilstošs cenu līmenis, kā arī piesaistīt papildu klientu plūsmu no kaimiņvalstīm.

Reģionos mierīgāk

Lai arī Rīgā mazumtirdzniecības nozare šobrīd ir ļoti aktīva, reģionos šāda tendence nav tik jūtama. Piemēram, viens no lielākajiem reģionālajiem tirdzniecības centriem – "Valleta" Valmierā – pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, strādāja gan ar apmeklējuma, gan apgrozījuma pieaugumu. Attiecīgi par 4% un 11%. Pamatojums nemainīgs: "Valleta" reģionā ir vienīgais tirdzniecības centrs, kas vienviet nodrošina plašu preču sortimentu un kurā ir pārstāvēti gan starptautiski atpazīstamu zīmolu veikali, gan zināmi Latvijas zīmolu un reģiona uzņēmēju veikali. "Savstarpējās sarunās vairāki nomnieki ir norādījuši, ka to apgrozījums centrā ir lielāks nekā Rīgas veikalos, jo šeit uz vietas konkurence ir mazāka," atklāj "Valletas" direktore Evija Švarca. Viņa teic, ka valmierieši bieži vien, aizbraucot uz Rīgu, secina, ka veikalos piedāvājums ir līdzīgs, un rezultātā rodas jautājums, kāpēc gan nevarētu iepirkties tepat.

No vienas puses, teic Švarca, uzņēmējiem, kas darbojas vai ir saistīti ar mazumtirdzniecības nozari ikvienā reģionā, arī Vidzemē, izaicinājums ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Biznesu nevar veiksmīgi attīstīt gan tāpēc, ka nav patērētāju, gan tāpēc, ka nav ieinteresētu darbinieku. No otras puses, situāciju Valmierā var vērtēt kā ļoti labu, pateicoties pilsētas infrastruktūrai, uzņēmumu un pašvaldības darbībai. Ārpus Rīgas reģiona Valmiera ir vienīgā pilsēta, kurā pieaug iedzīvotāju skaits, uz vienu iedzīvotāju ir augstākais IKP, ir zemākais bezdarba līmenis. Protams, iedzīvotāju skaits pieaug uz citu pilsētu rēķina, katru dienu Valmierā iebrauc ap 7000 patērētāju, kas šeit mācās vai strādā, taču dzīvo blakus novados. Milzīgs pluss pilsētai ir Igaunijas tuvums. Apgrozījumu mazumtirdzniecībā papildina gan pierobežā dzīvojošie igauņi, kas brauc šeit iepirkties mērķtiecīgi, gan tie igauņi, kas brauc cauri pilsētai uz Rīgas lidostu.

Ikvienā reģionā izaicinājums ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Biznesu nevar veiksmīgi attīstīt gan tāpēc, ka nav patērētāju, gan tāpēc, ka nav ieinteresētu darbinieku.

"Preču mazumtirdzniecībā tirgus reģionā ir piesātināts," neslēpj Švarca, vienlaikus viņa vērtē, ka šis gads būs līdzvērtīgs pagājušajam. Ņemot vērā, ka patērētāju skaits nepalielinās, nevar prognozēt ievērojamu apgrozījuma pieaugumu, taču trīs mēnešu rezultāti liek domāt, ka kāpumu "Valletā" var sasniegt arī šogad.

Būvē un plāno

Vieni no apjomīgākajiem paplašināšanās darbiem šobrīd redzami "Alfā", kurus plānots pabeigt šā gada rudenī, un "Origo". Jāatgādina, ka šā gada janvārī spāru svētkus svinēja "Alfas" jaunā piebūve, kas līdz ar jaunuzcelto autostāvvietu tirdzniecības centru paplašinās par vairāk nekā 30 000 m2. Tādējādi kopējā tirdzniecības centra platība sasniegs 100 000 m2, bet nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250. Ekspluatācijā ir nodota arī otra centra piebūve – autostāvvieta, kurā papildus izveidotas 500 jaunas auto novietnes, palielinot kopumā to skaitu līdz 1660. Savukārt "Origo" tiek veidots par multifunkcionālo centru, kas iekļausies arī dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" satiksmes mezglā. Projektā plānots pārbūvēt pašreizējās tirdzniecības centra "Origo" telpas un vietā, kur iepriekš atradās pasta centrāle, uzbūvēt jaunu korpusu, sešos stāvos iekārtojot gan tirdzniecības telpas, gan telpas birojiem un restorāniem, kā arī pazemes autostāvvietas. Jaunās ēkas būvniecības darbus plānots pabeigt līdz 2020. gada pavasarim.

Savukārt rudenī būvniecību gatavojas uzsākt "Domina Shopping", izveidojot jaunu izklaides un atpūtas zonu ar kopējo platību 7000 m2. Investīcijas paredzētas septiņu miljonu eiro apmērā. Jāatgādina, ka 2018. gadā centra nomnieku apgrozījums palielinājās par 25%, sasniedzot 87,71 miljonu eiro, apmeklētāju plūsma pieauga par 13,7%, sasniedzot 6,7 miljonu atzīmi. Centra dati rāda, ka vispopulārākie veikalu segmenti bija apģērbu (+8,5%) un sporta preču (+3,9%) veikali. Savukārt vislielāko izaugsmi pērn piedzīvoja pakalpojumu (+70,5%), delikatešu (+53,1%), aptieku un optikas (+43,6%) segments.

Runājot par lieliem, stratēģiskiem mērķiem, arī "Spicei" ir plānota paplašināšanās, un šobrīd noris dokumentācijas saskaņošanas process. 2018. gadā "Spici" apmeklēja 10 miljoni cilvēku, veikalu kopējais apgrozījums sasniedza 177 miljonus eiro (bez PVN), kas ir par 1,5% vairāk nekā 2017. gadā. Lielākais pieaugums vērojams dāvanu, aksesuāru, ziedu un grāmatu segmentā (+16,5%), attīstās arī sporta un atpūtas preču segments (+6%). Pieaugumu var redzēt arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu segmentā (+9,9%), savukārt apģērba un apavu pieprasījums palicis teju nemainīgs.

Jāņem vērā rīdzinieku ziņkāre

"Tirdzniecības centru loma cilvēka dzīvē mainās, jo mainās to paradumi. Pieaug apmeklētāju interese par izklaides un ēdināšanas segmentiem," norāda Spickus un Rozenkopfa. Piemēram, "Rīga Plaza" pirmās pārmaiņas veica 2018. gadā, kad tika uz pusi samazināts lielā hipermārketa ("Maxima") apmērs, pārējo zonu atstājot 40 dažādām iepirkšanās vietām. Šobrīd vairākās kārtās tiek realizēts arī autostāvvietu paplašinājums 24 000 m2 platībā, kā arī veikti teritorijas uzlabojumi. Jāteic, ka centra darbību ietekmē arī Salu tilta remontdarbi, pārbūve, kas veicina sastrēgumus šajā teritorijā un liek autovadītājiem izvairīties no šī maršruta. Vērienīgi darbi veikti jau 2014.–2015. gadā un arī šogad.

"Plānojot 2019. gadu, tirdzniecības centriem jāņem vērā tirgus pārdale un rīdzinieku dabiskā ziņkāre, kas ietekmēs apmeklētāju plūsmu centros pirmajos mēnešos pēc "Akropoles" atvēršanas. Tomēr ilgtermiņā visi reģionālas nozīmes lielākie tirdzniecības centri strādās ierastajā režīmā, pielāgojoties patērētāja un tirgus situācijai," prognozē Spickus un Rozenkopfa.

Source

DELFI Bizness

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Lasāmgabali Latvijas Tirgotāju asociācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form