Joprojām turpinās domstarpības starp biškopjiem un lielzemniekiem - rapša audzētājiem - saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) lēmumu aizliegt atsevišķu grupu pesticīdus rapšu miglošanā.
Kā informēja Latvijas Biškopības biedrības pārstāve Ieva Zēģele, rapša audzētāji pēdējā laikā pastiprināti cenšoties lobēt pesticīdu ražotāju intereses. Tikmēr zemnieki atspēko šo apgalvojumu un norāda uz dravnieku un rapšu audzētāju iespējamo labas līdzāspastāvēšanas praksi, veiksmīgi saimniekojot un iegūstot kvalitatīvu ražu.
"Pagājušajā nedēļā tika organizēts rapša audzētāju, biškopju, bioloģijas pētnieku, valsts institūciju un mediju pārstāvju brauciens uz Vāciju, ka izrādījās firmas "Bayer" reklāmas kampaņa. Latvijā pesticīdu ražotāju firmas iegulda milzīgas naudas summas reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņās, lai maldinātu sabiedrību par pesticīdu patieso kaitīgumu, uzpērkot gan organizācijas, gan konkrētas personas," norādīja Zēģele.
Viņa sacīja, ka apmaiņas brauciens balstījās uz mēģinājumu pierādīt, ka insekticīdi, tostarp neonikotonoīdu indes, nav kaitīgi.
"Lai to pierādītu, pieredzē dalījās Vācijas rapša audzētājs un biškopis. Diemžēl Latvijā tāds sadarbības modelis nav iespējams. Atšķirībā no Latvijas Vācijas graudaudzētāji perfekti ievēro likumdošanu. Turklāt Vācijā starp biškopjiem un graudaudzētājiem ir pilnīga sadarbība, kamēr Latvijā situācija ir pretēja. Bieži ir sastopami gadījumi, kad likumdošana netiek ievērota, kas nozīmē, ka graudaudzētāji ir vairāk jāizglīto un stingrāk jāuzrauga, kā arī abām lauksaimnieku pusēm ir jāveido daudz ciešāka sadarbība, jo tikai tā var novērst esošās nesaskaņas," sacīja biedrības pārstāve.
Biedrības valdes loceklis brauciena dalībnieks Imants Bleidels norādīja, ka "Zemnieku saeima" pārstāvot "šaura cilvēku loka - rapša audzētāju -" intereses.
"Pesticīdi sadalās 220 dienās, un pastāv ļoti augsts risks, ka tie atstās ietekmi ne tikai uz bitēm, bet arī uz cilvēku veselību, īpaši veicinot ļaundabīgu audzēju veidošanos. Lielos ražotājus, tādus kā "Bayer", protams, interesē bizness. Gadā uzņēmuma apgrozījums ir apmēram 38 miljardi eiro (26,6 miljardi latu), un pozīcijas tirgū viņi nevēlas zaudēt, tieši tāpēc tiek rīkoti šādi apmaiņas braucieni - reklāmas kampaņas," sacīja Bleidels.
Tikmēr "Bayer" pārstāvniecības Latvijā "Bayer Crop Science" tehniskās un produktu attīstības vadītāja Linda Ulmane norādīja, ka apmēram 570 miljoni latu no apgrozījuma pērn tika tērēti zinātnei un attīstībai, arī pētījumiem par preparātu ietekmi uz apkārtējo vidi, tostarp uz bitēm.
"Šo pētījumu mērķis ir noskaidrot, ar kādu devu konkrētais preparāts ir drošs apkārtējai videi. Šie pētījumi tiek veikti pēc savstarpēji atzītām metodēm un standartiem, un šie dati tiek iesniegti valsts institūcijām izvērtēšanai produktu reģistrācijas laikā. Ja biškopis savām bitēm nenodrošina barības ieguves vietu, pats sējot īpašos augus, bet tikai paļaujas uz rapša audzētāja tīrumiem, tad nepieciešama normāla komunikācija," norādīja eksperte.
Savukārt kooperatīva "Latrap" Lauksaimniecības daļas vadītāja Līga Ruža sacīja, ka Vācijas pieredze demonstrē veiksmīgu rapša audzētāju un biškopju pieredzi, kas iespējama arī Latvijā.
"Brauciena mērķis bija parādīt efektīvu un abpusēji izdevīgu attiecību veidošanu starp rapša audzētājiem un biškopjiem. Saimnieki kontaktējas un informē par savu darbību, biškopis - par stropu izvietošanu sējumos, rapša audzētājs - par plānotajām lauku apstrādēm ar augu aizsardzības līdzekļiem. Rezultātā neviena bite nav gājusi bojā, lielāko kaitējumu dravai nodara ērces, kuru dēļ katru gadu bojā aiziet 20-30% bišu," norādīja Ruža.
Tikmēr Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības agronome Zinta Jansone norādīja uz jautājuma politizēšanu.
"Ļoti žēl, ka notiek politiskas manipulācijas ar videi jutīgiem jautājumiem. Jo tuvāk ir vēlēšanas, jo skaļāk šie jautājumi tiek risināti. Praksē redzam citu ainu - rapša audzētāji ar profesionāliem un izglītotiem biteniekiem sastrādājas labi un saprotoši no abām pusēm. Izņēmumi ir visās pusēs un valstīs. Arī bitenieki lieto ķimikālijas, bet par to tiek noklusēts, jo tas biedrībai nav ērts jautājums. Abām pusēm jāsadarbojas atbildīgi," sacīja agronome.
Viņa arī norādīja, ka Vācijā likumdošana klasificē augu aizsardzības līdzekļus pēc to ietekmes uz bitēm.
"Ierosinājums ir mūsu dienestiem arī veikt šādu klasifikāciju, jo tā ir labāka sistēma nekā patlaban esošā," sacīja Jansone.
Zemkopības ministrija (ZM) jau iepriekš norādīja, ka EK aizliegums atsevišķu pesticīdu lietošanā varētu rezultēties ar ģenētiski modificētu sēklu iepludināšanai tirgū. Kā atzina ZM Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa, līdz ar aizliegumu EK nav piedāvājusi alternatīvas kaitīgo organismu ierobežošanai. Līdz ar to pastāv iespēja palielināties nelegālo augu aizsardzības līdzekļu lietošanai un nelegāli kodinātu sēklu izplatībai. Tāpat pastāv apdraudējums dažādu kultūraugu audzēšanai, jūtami palielinoties riskam ģenētisko modificētu sēklu - kukurūzas, rapša - legālai un nelegālai ienākšanai tirgū.
Savukārt Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāve Dace Ūdre norādīja, ka minēto pesticīdu lietošana pasargā rapsi no kaitīgo organisma - spradža - ietekmes. Ja šo līdzekli aizliegs, audzētājiem nāksies izmantot citus līdzekļus, kuru ietekme uz vidi būs daudz lielāka.
EK lēmumu atzinīgi vērtē tikai Latvijas Biškopības biedrība, norādot, ka aizliegums veicinās bišu saimju palielināšanos. "Grūtības varētu būt atsevišķām intensīvajām saimniecībām, kuras saimnieko videi nedraudzīgā veidā," norādīja biedrības vadītājs Armands Krauze.
Kā ziņots, EK 29.aprīlī pieņēma lēmumu turpmākos divus gadus aizliegt Eiropas Savienībā (ES) izmantot pesticīdus, kas tiek vainoti straujajā bišu populācijas sarukšanā. Aizliegums tiks attiecināts uz trim neonikotinīdu grupas pesticīdiem un stāšoties spēkā jau šogad. Par aizlieguma noteikšanu balsoja Beļģija, Kipra, Dānija, Francija, Itālija, Malta, Nīderlande, Polija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija un arī Latvija.
Pret aizliegumu balsoja Austrija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Portugāle, Rumānija un Slovākija. Tikmēr Lielbritānija, Bulgārija, Somija, Igaunija un Vācija balsojumā atturējās.
Pesticīdu ražotāji - Vācijas kompānija "Bayer" un Šveices uzņēmums "Sygenta" - noliedz, ka to produkti kaitētu bitēm, un apgalvo, ka pētījumi, kas noveduši pie šādiem secinājumiem, ir kļūdaini.
