2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,1% un pakalpojumiem – par 2,9%. Ekonomistu skatījumā turpmākajos mēnešos Latvijā gaidāms netipiski daudz cenu izmaiņu, turklāt liela nenoteiktība ir saistīta ar pārtikas cenām, kuru izmaiņas būs atkarīgas gan no šī gada lauksaimniecības ražas, gan no globālajām tendencēm, piemēram, Āfrikas cūku mēra izplatības Ķīnā un citās Āzijas valstīs.

Jūnijā gada laikā patēriņa cenu kāpuma galvenie noteicošie faktori bijuši pārtikas, mājokļa preču un pakalpojumu un alkohola un tabakas cenas, norāda "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava. Pārtikas cenas šī gada jūnijā bijušas par 4,7% augstākas nekā pērn šajā mēnesī, kur lielāko lomu kāpumā spēlējušas dārzeņu, īpaši kartupeļu, maizes un graudaugu, kā arī gaļas un tās izstrādājumu cenas. Dārzeņu cenas šogad līdz šim augušas gana strauji, tomēr jāņem vērā, ka daļēji kāpums atspoguļo bāzes efektu no pērnā gada PVN likmes samazinājuma. Līdz ar to cenas augušas lēnāk, ja, piemēram, salīdzinām ar 2017. gada pirmo pusgadu.

Interesanti, ka strauji aug viesnīcu un restorānu cenas un kāpums paātrinās. "Tas ir apsveicami. Liela daļa no šo nozaru apgrozījuma ir Latvijas eksporta ienākumi, tātad par dārgākiem pakalpojumiem samaksā kāds cits. Nozare aktīvi sūdzas par zemo rentabilitāti un aicina tai samazināt vai pat neiekasēt nodokļus, kas ir interesanta parādība pat Latvijas biznesa lobija vēsturē. Taču ir ļoti vienkāršs risinājums – ir jāceļ cenas! Augošās algas nozīmē, ka iepriekšējo cenu līmeni nevar saglabāt un nav nepieciešams saglabāt – cilvēkiem ir jāsaņem vairāk, un viņi var maksāt vairāk par piedāvāto produktu," secina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka turpmākajos mēnešos Latvijā gaidāms netipiski daudz cenu izmaiņu. Jūlijā par aptuveni 20% kritīsies dabasgāzes cenas mājsaimniecībām, un 1. augustā plānots par 15% samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Vienlaikus no 1. augusta Rīgā par 16,9% pieaugs siltumenerģijas cenas, un no 1. jūlija palielinājās akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem. Tāpat septembrī gaidāms mācību maksas pieaugums atsevišķās Latvijas augstskolās. Tas viss kopumā liek domāt, ka patēriņa cenu inflācija Latvijā turpinās svārstīties ap 3%, taču liela nenoteiktība ir saistīta ar pārtikas cenām, kuru izmaiņas būs atkarīgas gan no šī gada lauksaimniecības ražas, gan no globālajām tendencēm, piemēram, Āfrikas cūku mēra izplatības Ķīnā un citās Āzijas valstīs.

"Lūkojoties ilgtermiņā, pārtikas cenu stabilitāte briest kļūt par nopietnu daudzu pasaules reģionu, noteiktā laika posmā arī Latvijas, iekšpolitikas stabilitātes faktoru. Iedzīvotāju pieaugums, resursu ierobežojumi un neparedzamie klimatiskie apstākļi nozīmē krasu cenu svārstību iespējas. Šis ir viens no riskiem, ko vadībai vajadzētu ņemt vērā plānojot valsts attīstību," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

• 1. Linda Vildava: Gada inflācija jūnijā 3% apmērā
• 2. Mārtiņš Āboliņš: Turpmākajos mēnešos Latvijā gaidāmas netipiski lielas cenu izmaiņas
• 3. Dainis Gašpuitis: Pārtikas sadārdzināšanās dzen inflāciju
• 4. Pēteris Strautiņš: Šādu inflāciju var izslimot
• 5. Ludis Neiders: Jūnijā vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas