Tuvojamies zemākajam bezdarba līmenim kopš krīzes, ekonomisti par nodarbinātību
Foto: Publicitātes foto/DELFI

2019. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti vērtē, ka tuvākā gada laikā bezdarbs varētu sasniegt savu zemāko punktu.

"Lai arī Latvijas ekonomika strauji nometusi apgriezienus, pārmaiņas darba tirgū īstenojas ar dažu ceturkšņu kavēšanos. Tādēļ visai pārliecinošais bezdarba kritums 2. ceturksnī par 0,5 procentpunktiem līdz 6,4% ir likumsakarīgs un kritums, kaut mazāk izteikts, sagaidāms arī turpmākajos ceturkšņos," prognozē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Nākamgad bezdarbs Latvijā varētu būt zemākais kopš neatkarības atjaunošanas, taču līdz ar bezdarba līmeņa mazināšanos darba tirgū arvien vairāk ir jūtama demogrāfisko faktoru ietekme un pārskatāmā nākotnē darba devējiem jārēķinās ar hronisku darbinieku trūkumu, kas skars gandrīz visas nozares," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Lielais jautājums par darba tirgus tuvāko nākotni ir – vai šobrīd jau ļoti ticamā recesija ASV un ES, kā arī Latvijas ekonomikas pieauguma tālāka piebremzēšanās var novest pie bezdarba pieauguma? "Visdrīzāk nē, bet darba tirgū varētu būt gadu vai divus ilgs "plato"," atbild "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrijā norāda, ka ar gada laikā piedzīvoto samazinājumu par 1,3 procentpunktiem līdz 6,4% bezdarba līmenis Latvijā jau gandrīz ir pietuvojies Lietuvas rādītājam, kur tas otrajā ceturksnī bija 6,2%, bet joprojām ir būtiski augstāks nekā Igaunijā, kur bezdarbs bija 5,1%. Arī turpmākajos ceturkšņos, neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, bezdarbs Latvijā turpinās samazināties, tomēr krituma tempi būs mērenāki.

Vienlaikus Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks skaidro, ka darba tirgus ir aktīvs un notiek darbinieku migrēšana starp nozarēm. To var iniciēt kā darbaspēka nepieciešamības mazināšanās vienā nozarē, tā darbaspēka pieprasījuma palielināšanās citā nozarē, kas spēj piedāvāt darbiniekiem pievilcīgākus nodarbinātības nosacījumus – lielāku algu, izdevīgākas darba stundas vai papildu labumus. Ņemot vērā, ka bezdarbnieku skaits samazinās, varam secināt, ka pašlaik dominē otrais variants. Tomēr, ja darbaspēka piesaiste nav notikusi kopsolī ar produktivitātes kāpumu, tad tā rada papildu izmaksas, kas palielina produkcijas pašizmaksu. Rezultātā laika gaitā arī pievilcīgākie darba devēji var zaudēt konkurētspēju.

Ekonomikā joprojām ir gaidāms pieaugums, lai arī lēnāks. Tomēr risku ir daudz, īpaši ārpus Latvijas robežām – piemēram, vēl lielāka tirdzniecības karu saasināšanās, "Brexit", straujāka bremzēšanās Ķīnas ekonomikā. Piepildoties sliktākajam scenārijam, ekonomikas izaugsme Latvijā var sabremzēties jau daudz būtiskāk, nekā liecina šī brīža prognozes, vai pat samazināties. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un negatīvais migrācijas saldo, kas ir iedzīvotāju skaita krituma pamatā, šādā situācijā palīdzēs mazināt negatīvo ietekmi uz darba tirgu, tai skaitā ierobežojot bezdarba līmeņa pieaugumu, vērtē "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols teic, ka, ņemot vērā izaugsmes tempu palēnināšanos, sagaidāms, ka nodarbināto skaits 2019. gadā kopumā varētu augt lēnāk, tomēr vidēji gadā saglabājot pozitīvu dinamiku. Kopumā 2019. gadā nodarbināto skaits varētu palielināties par aptuveni 0,2%, bet bezdarba līmenis varētu noslīdēt līdz 6,5 %.

Source

DELFI Bizness

Tags

Luminor algas Bezdarbs Brexit Centrālās statistikas pārvalde Citadele Latvijas Banka Nodarbinātības valsts aģentūra SEB Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form