Likums iespēju nevērsties ar atsevišķu pieteikumu UR paredzēja tikai izņēmuma gadījumos, proti, ja informācija par patiesajiem labuma guvējiem – vienmēr fiziskām personām, jau bija publiski pieejama citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu kontekstā.
Juridiskām personām, kurām likuma prasība ir obligāti izpildāma, aktivitāte ar informācijas iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā vērtējama kā apmierinoša. Kā izņēmums, īpaši neaktīvas, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kurām dalībnieku sastāvā 100% ir ārvalsts uzņēmumi. Tieši šīs juridiskās personas tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem[1], to apstiprina arī "Moneyval" novērtējuma ziņojums par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, līdz ar to UR aicina sabiedrības nekavējoties izpildīt tām ar likumu noteikto pienākumu – atklāt to patiesos labuma guvējus.
UR vērš uzmanību, ka gadījumā, ja patiesie labuma guvēji atbilstoši prasībām netiks atklāti, sabiedrības darbība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks izbeigta. Tāpat UR brīdina, ka informācijas par patiesajiem labuma guvējiem neesamība UR vestajos reģistros var būt par pamatu stingrākām pārbaudēm klientu izpētes procesā no likuma subjektu – piemēram, banku, ārpakalpojuma grāmatvežu, zvērinātu notāru u.c. pakalpojumu sniedzēju puses un pat būt par pamatu sadarbības atteikumam ar attiecīgo klientu.
[1] Augstākā riska pakāpe atbilstoši Latvijas nacionālajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novērtēšanas ziņojuma 6.8. punktam. "Moneyval" 5. kārtas novērtējuma ziņojuma par Latviju 7. sadaļa.
