UR varēs apturēt ekonomiski neaktīvo uzņēmumu darbību bez likvidācijas, ja komersants ilgstoši – vismaz trīs mēnešus - ir bez valdes. Tāpat UR varēs izbeigt komersantu darbību, ja Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ilgstoši nebūs iesniegtas nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai gada pārskati.
Vēl komersanta darbību varēs izbeigt, ja saskaņā ar VID sniegto informāciju uzņēmums nebūs noslēdzis rakstveida līgumus ar vismaz 50% no kopumā komersabiedrībā nodarbinātajiem. "Šis konkrētais gadījums ir vērsts uz cīņu pret nelegālo nodarbinātību," preses konferencē pirms valdības sēdes skaidroja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Pēc viņas sacītā, pašlaik, beidzot komercdarbību, daļa komersantu netiek juridiski likvidēti un netiek izslēgti no komercreģistra. Nereti ne sabiedrības dalībnieki, ne kreditori neveic darbības, lai nodrošinātu šādu komersantu likvidāciju, tajā skaitā mantas sadali un kreditoru prasījumu apmierināšanu. Tā kā šādi komersanti nav ne iesaistīti likvidācijas, ne maksātnespējas procesos, tas var maldināt trešās personas par to eksistenci.
TM skaidro, ka UR lēmums par neaktīvā komersanta darbības izbeigšanu bez likvidācijas tiks publicēts Latvijas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tikmēr ieinteresētās personas varēs pieteikt likvidatoru vai iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Tomēr, ja šādas rīcības nesekos, tad neaktīvā komersanta darbība tiks izbeigta, izslēdzot to no komercreģistra bez likvidācijas.
Komersantus, par kuriem neviena persona nebūs izrādījusi interesi, izslēgs no komercreģistra divu mēnešu laikā no likumā noteiktā pārkāpuma konstatēšanas dienas. TM lēš, ka potenciālo neaktīvo uzņēmumu skaits varētu būt ap 6000, taču šis skaitlis var mainīties.
Vēl valdība otrdien akceptēja priekšlikumu, ka UR varēs administratīvi sodīt komersantus par ziņu laicīgu nesniegšanu reģistram. Par šiem pārkāpumiem UR saskaņā ar pašreizējo kārtību noformē administratīvo pārkāpumu protokolu, bet tiesa pieņem lēmumu sodīt pārkāpēju vai lietu izbeigt. Nododot administratīvās sodīšanas funkciju UR, sankciju piemērošanas mehānisms būs ātrāks un efektīvāks, tāpat mazināsies tiesu noslodze, norāda TM.
Līdztekus šīm izmaiņām valdība akceptēja arī TM priekšlikumu paredzēt lielākus sodus par ziņu un dokumentu nesniegšanu vai to laicīgu nesniegšanu. Sods palielināts no līdzšinējiem 20 – 100 latiem līdz 30 – 300 latiem.
Šīs izmaiņas vēl jāatbalsta Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
