Viņa uzsvēra, ka situācija tūrisma tirgū un zemais pieprasījums pēc viesnīcu un konferenču pakalpojumiem nozīmē, kas visas "Radisson" tīklā esošās Rīgas viesnīcas ("Radisson Blu Latvia Conference and Spa Hotel", "Radisson Blu Ridzene Hotel", "Radisson Blu Elizabete Hotel") samazinās darbinieku skaitu.
"Šobrīd aktīvi strādājam pie restrukturizācijas plāna, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Protams, mūsu mērķis ir parūpēties par mūsu darbiniekiem un maksimāli saglabāt darbavietas, tomēr ņemot vērā, ka tūristu plūsma atgriezīsies ļoti lēnām un pakāpeniski, ir skaidrs, ka līdzšinējais darbinieku skaits mums nebūs nepieciešams," norāda Podkalne.
SIA "Viesnīca "Rīdzene"" reģistrēta 1997. gadā, tās pamatkapitāls ir 3,6 miljoni eiro, pilnībā apmaksāts. Uzņēmums pieder Norvēģijas kompānijai "Linstow AS". 2019. gadā uzņēmums strādāja ar 2,3 miljonu eiro apgrozījumu un 100,7 tūkstošu eiro zaudējumiem pretstatā 135,3 tūkstošu eiro peļņai iepriekšējā gadā. Pērn nodarbināti 35 darbinieki. Uzņēmumam uz šo brīdi nav nodokļu parādu. Pagājušā gadā nodokļos tas samaksājis 373,2 tūkstošus eiro. Uzņēmums ir Covid-19 dīkstāves pabalsta saņēmējs, liecina "Crediweb.lv" dati.
Uzņēmuma gada pārskatā norādīts, ka 2020. gada 3. aprīlī mātes uzņēmums "Linstow AS" parakstīja nodoma vēstuli, apstiprinot, ka nepieciešamības gadījumā "Linstow AS" nodrošinās "Linstow" grupā esošās viesnīcas, tai skatā SIA "Viesnīca "Rīdzene"", ar līdzekļiem, lai nodrošinātu sabiedrības darbības turpināšanu un segtu īstermiņa saistības vismaz 12 mēnešus pēc šī gada pārskata parakstīšanas datuma. Uz pārskata sagatavošanas brīdi aprīlī sabiedrības vadība uzskatīja, ka uzņēmums spēs pārvarēt ārkārtējo situāciju. Uz ārkārtējās situācijas laiku viesnīca bija slēgta, tai beidzoties uzņēmums plānoja atsākt visu pakalpojumu sniegšanu.
Kā skaidro Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, vairums viesnīcu īpašnieku un apsaimniekotāju vēlas atvērt savas durvis viesiem, tomēr to darīs pakāpeniski – daži uz jūnija beigām, daži jūlija sākumā un vēl daļa jūlija beigās. "Mūsu skatījumā tas ir pēdējais brīdis, jo, tuvojoties rudenim gan mazināsies tūristu plūsma, gan palielināsies izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem. Ja viesnīca neatvērsies vasarā, ieteiktu nopietni apdomāt atvēršanu plānot tikai nākamā gada aprīlī," pauž Graikste.
Reizē viņa atzīst, ka pāragri spriest par to, cik daudz dīkstāvē esošo viesnīcu darbinieku paliks bez darba – tā kā trešdien ir vien pirmā diena kopš ārkārtējās situācijas beigām, lielākā daļa nozarē strādājošo aizvien ir dīkstāvē, savukārt Ministru kabineta noteikumi par subsidētajām darba vietām vēl tikai top. Tomēr Graikste pauž, ka darbinieki no dīkstāves atgriezīsies pakāpeniski un visticamāk, ne tik lielā skaitā kā pirms krīzes, jo darba apjoms būs mazāks.
"Lai cik sarežģīts bija dīkstāves reglamenta izstrādes process, dīkstāves pabalsts palīdzēja saglabāt darba vietas; tas neko nedeva darba devējam un uzņēmumam (prasīja milzīgus enerģijas un cilvēkresursus), bet tam bija noteicoša sociālā loma. Latvijai šobrīd ir 3. augstākais bezdarba rādītājs ES, ļoti negribētu, lai šo statistiku vēl papildina tūkstoši tūrisma un viesmīlības nozares speciālistu vai notiek vēl vien sociālā katastrofa un tūkstošiem atstāj valsti," pauž Graikste.
Podkalne norāda, ka joprojām nav skaidra turpmākā valsts politika tūrisma nozares atbalstam. Arī Graikste pauž, ka asociācija joprojām iebilst Ekonomikas ministrijas virzītajam atbalstam tūrisma nozarei.
"Viena lieta, kas joprojām nav skaidra – vai uzņēmums varēs finansējumu 20% apmērā no 2019. gadā nomaksātajiem algu nodokļiem izmantot subsīdijām pilnā apmērā, kas kādam varētu pietikt sešiem mēnešiem, vai tikai trīs mēnešus ar iespēju izvēlēties, kuri mēneši tie ir," pauž Graikste, uzstājot, ka atbalsta mehānismam būtu jābūt vismaz sešus mēnešus un, līdzīgi kā Lietuvas priekšlikumā, 20% apmērā no visiem nomaksātajiem nodokļiem.
Reizē viņa norāda, ka nav neviena instrumenta tieši uzņēmēja atbalstam tūrisma nozarē – "Altum" aizdevumus ir saņēmuši vien neliela daļa no kopējā uzņēmumu skaita. Asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka 85% uzņēmēju biznesa attīstībai naktsmītņu sektorā ir ņēmuši kredītus – kas notiks ar šiem īpašumiem, var tikai minēt, norāda Graikste.
"Lai nozare pārdzīvotu šo krīzi jābūt kompleksai pieejai – gan uzņēmumam, gan darba devējam, jeb: subsidētās darba vietas vismaz 6-9 mēneši, samazinātā PVN likme abiem sektoriem 5% apmērā, kas palīdzētu kompensēt augstās darba spēka izmaksas un nostabilizēt uzņēmumu, kā arī subsīdijas/granti krīzes rezultātā radušos parādu, telpu īres, elektrības izdevumiem vai investīcijām," uzskata Graikste.
Jau vēstīts, ka EM rosina nodrošināt atbalstu darbības atsākšanai uzņēmējam par katru nodarbināto 30% apmērā no bruto darba algas izmitināšanas, sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma operatoru, tūrisma objektu un pasākumu organizēšanas komersantiem.
Piedāvājumu par atbalsta programmas izveidi krīzes skartajiem eksportējošajiem un tūrisma nozares uzņēmumiem konceptuāli atbalstīja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) vadītā ekonomikas attīstības darba grupa.
Programmas plānotais finansējums ir 70 miljoni eiro, no kuriem 50 miljoni paredzēti atbalstam eksportējošiem uzņēmumiem, bet 20 miljoni eiro – tūrisma nozares komersantiem.
EM sola, ka atbalsta apmēru katram uzņēmumam aprēķinās pēc nodarbināto skaita un apgrozījuma krituma attiecībā pret 2019. gadu. Atbalstu uzņēmums varēs izmantot darbības atsākšanas nodrošināšanai, vienlaikus tā saņemšanas periodā uzņēmumam būs jāsaglabā attiecīgo darba vietu skaits.
Tūrisma nozares uzņēmumiem atbalsts darbības atsākšanai par nodarbināto būs 30% apmērā no bruto darba algas izmitināšanas, sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma operatoru, tūrisma objektu un pasākumu organizēšanas uzņēmumiem. Kopējais atbalsta apjoms nevarēs pārsniegt 20% no 2019. gada uzņēmuma nomaksātajiem darba spēka nodokļiem.
