Latvijā aptuveni trīs ceturtdaļas tirgus pārvaldošais "Latvenergo" elektroenerģiju un siltumu saražo galvenokārt trijās uz Daugavas uzceltajās hidroelektrostacijās (HES) un divās termoelektrostacijās (TEC) Rīgā, kur par kurināmo izmanto dabasgāzi.
Savukārt Igaunijai piederošais 1939. gadā dibinātais energouzņēmums AS "Eesti Energia", kurš šogad daļu biznesa plāno nodot privātajiem investoriem, pērn 9071 GWh elektrības saražoja un 171 miljonu eiro nopelnīja ar Latvijai mazpazīstamām metodēm.
Pelnu kalni
Tuvojoties "Eesti Energia" elektroenerģijas biznesa epicentram Austrumviru apriņķī, netālu no Narvas, pirmās pretī izslejas 17 vēja turbīnas. Uzņēmuma pārstāve Anna Medvedeva pastāsta, ka 2012. gadā uzbūvētās turbīnas sāk griezties, tiklīdz kā vēja ātrums sasniedz 2,6 metrus sekundē. Gada laikā šeit saražo elektrības apjomu, kas atbilst aptuveni 28 tūkstošu vidēji izšķērdīgu igauņu mājsaimniecību vajadzībām.
Lai gan, apskatot vēja parku, galva visbiežāk izslienas pretim debesīm, kur nesteidzīgi rotē turbīnas spārni, krietni interesantāka detaļa atklājas uz zemes – vēja ģeneratori uzcelti uz 40 metrus bieza pelnu krāvuma. Pelni pa caurulēm šeit nogādāti no aptuveni kilometru attālās "Balti" spēkstacijas, kur tie ir neizbēgams degslānekļa kurināšanas produkts līdzās siltumam, kas gādā par komfortablu temperatūru vairāk nekā 60 tūkstošu Narvas iedzīvotāju mitekļos un zivju audzēšanai adekvātu temperatūru pie spēkstacijas esošajā kanālā.
"Ash happens (latviski – pelni notiek)," pasmaidot saka Medvedeva, norādot uz vēl vairākiem milzīgiem izdegušā degslānekļa krāvumiem, kuri līdzinās ar eglītēm apaugušām līdz pusei pabeigtām Ēģiptes piramīdām.
Ņemot vērā, ka, kurinot vienu tonnu degslānekļa, iegūst 430 kilogramus pelnu, bet 100 gadu laikā no raktuvēm iegūts jau 1,1 miljards tonnu degslānekļa, pelnu ir tiešām daudz. "Eesti Energia" tiem rod arī pielietojumu – pelni kā saistviela izmantoti dažos asfalta posmos, kas ved uz vēja parku, tie tiek izmantoti lauksaimniecībā, pelni lieti noder būvbedru aizbēršanā, tīkotāji tos var arī nopirkt, savukārt slēgtā raktuvē ierīkots starptautiskajiem standartiem atbilstošs 2,3 kilometrus garš un 162 metrus plats airēšanās kanāls.
Aptuveni kilometru attālumā no vēja parka darbojas "Eesti Energia" jājamzirdziņš – trīs spēkstacijas, kuras, izmantojot Igaunijai pieejamās degslānekļa rezerves, saražo 90% no visas valstī radītās elektroenerģijas. "Degslāneklim tirgū ir mazas cenas, tāpēc to izmanto tikai vietējā ražošanā," skaidro "Eesti Energia" piederošās "Enefit Energiatootmine" priekšsēdētājs Tonu Āss. Taču uzņēmums ir paviesojies Jordānijā, kurai pieder sestās lielākās degslānekļa rezerves pasaulē. Plānots, ka tur 2020. gadā darbosies spēkstacija, kurai piesaistīts 2,1 miljarda ASV dolāru liels finansējums no Ķīnas. 10% daļu uzņēmumā "Attarat Power Co" piederēs "Enefit" – "Eestia Energia" zīmolam Latvijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā un ASV.
"Eesti Energia" spēkstacijās "Eesti", "Balti" un pašā jaunākajā – "Auvere" – gadā iespējams saražot 12 TWh elektroenerģijas. Igaunijai nepieciešamas vien divas trešdaļas šī apjoma, bet "Eesti Energia" kontrolē 60% tirgus valstī, līdz ar to uzņēmums darbojas arī ārvalstu atvērtajos elektrības tirgos.
Latvijā "Eesti Energia" meitasuzņēmums "Enefit" darbojas no 2006. gada, šobrīd kā otrs lielākais spēlētājs kontrolējot 16% elektroenerģijas tirgus un gatavojoties iesaistīties arī atvērtajā gāzes tirgū. Savukārt Lietuvā "Enefit" gaitas uzsāka 2007. gadā un šobrīd ir ceturtais lielākais elektroenerģijas uzņēmums valstī, nosedzot 6% tirgus. Šogad "Enefit" darboties sāks arī Polijā, kur elektroenerģijas tirgus ir astoņas reizes lielāks nekā Baltijā. Tāpat uzņēmums cielē Skandināvijas virzienā.
Miljards eiro dabas saudzēšanai
2015. gadā atklātajā spēkstacijā "Auvere" degslānekli kurina ar aptuveni 80% efektivitāti – 50% uzlabojums, salīdzinot ar tehnoloģijām, ko uzņēmums izmantoja aptuveni pirms 50 gadiem. Šajā procesā atmosfērā izdalās 0,89 tonnas oglekļa dioksīda (CO2) par katru saražoto megavatstundu. Taču, ja kurināšanā līdzās degslāneklim izmanto maksimāli iespējamos 50% biomasas, emisijas sarūk līdz 0,45 tonnām megavatstundā.
"Enefit Energiatootmine" priekšsēdētājs Tonu Āss norāda, ka kopš Igaunijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) 2004. gadā, "Eesti Energia" ieguldījis vairāk nekā miljardu eiro, lai pakļautos ES vides aizsardzības regulām. Uzņēmuma sniegtie dati parāda – kopš pievienošanās ES saražotās elektrības apjoms pieaudzis, taču sēra dioksīda (SO2) izmešu daudzums aptuveni no 80 tūkstošiem tonnu 2004. gadā samazinājies līdz 20 tūkstošiem tonnu 2015. gadā.
Tomēr OECD šā gada martā publicētā ziņojuma dati ir mazāk glaimojoši – Igaunija 2014. gadā par katriem iekšzemes kopprodukta 1000 ASV dolāriem radīja 533 kilogramus CO2. OECD valstīs vidējais rādītājs togad bija 226 kilogrami oglekļa dioksīda izmešu. Tāpat kopš 2000. gada par 23% audzis emitēto siltumnīcas efektu veicinošo gāzu apjoms Igaunijā – trešais lielākais pieaugums starp OECD valstīm. Savukārt Austrumviru apriņķī, kur ikdienas "Eesti Energia" kurina tonnām degslānekļa, iedzīvotāji salīdzinoši biežāk sirgst no elpceļu un kardiovsaskulārajām slimībām.
Arī "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere portālam "Delfi" uzsver – lai gan degakmens ir reti pieejams un kalpo kā lēts elektrības avots, tas vienlaikus ir arī viens no nesaudzīgākajiem videi. "[Degslāneklis] ir viens no "netīrākajiem" enerģijas avotiem ar smagu pavadošo izmešu slogu, kas to padara par vienu no "melnākajiem" enerģijas iegūšanas veidiem, attiecīgi piesārņojot arī Igauniju," vērtē Bidere.
Par smaku Austrumviru spēkstaciju apkārtnē pārliecinājās arī portāls "Delfi". Krasāk tā jūtama pie degslānekļa eļļas ieguves stacijām "Enefit 140" un "Enefit 280", kur gadā saražo vairāk nekā 1,7 miljonus barelu eļļas, kas būtībā ir sintētiska jēlnafta, ko var izmantot par degvielu kuģiem vai pārdot citām energokompānijām. "Eesti Energia" plāns līdz 2020. gadam ir kāpināt šķidrās degvielas ieguvi līdz 500 tūkstošiem tonnu gadā tagadējo 337 tūkstošu tonnu vietā.
"Enefit 280" eļļas ieguves spēkstacijā koģenerācijas režīmā iegūst gan degslānekļa eļļu, gan gāzi un elektroenerģiju. Par spēkstaciju atbildīgas Jannus Ratuns stāsta, ka kopumā Austrumirvu reģiona "Eesti Energia" objektos strādā ap 300 cilvēku. 24 stundas diennaktī darbinieki atrodami kontroles telpās, kur pie sarežģītām shēmām datoru ekrānos uzrauga spēkstaciju darbu.
"Eesti Energia" Enerģijas pārdošanas vadītājs Karla Agans portālam "Delfi" pastāsta, ka visi jaunie biroja darbinieki vispirms tiek atvesti uz spēkstacijām, lai saprastu, ka enerģija rodas nevis rozetē vai "Excel" tabulās, bet gan sūrā darbā spēkstacijās un raktuvēs.
Trīs revolūcijas
Investējot 215 miljonus eiro, "Eesti Energia" staciju "Enefit 280" būvēt sāka 2010. gadā, kad naftas tonnas cena pārsniedza 300 ASV dolāru. 2012. gada izskaņā stacija sāka darbu, taču jau 2014. gada pusē pasaule pieredzēja pieckāršu naftas cenu kritumu, sarežģījot arī uzņēmumu iespēju pelnīt ar savu sintētiskās jēlnaftas produkciju. "Eesti Energia" valdes priekšsēdētājs Hando Suters skaidro, ka, lai gan šobrīd ar naftas cenām vienkārši nākas sadzīvot, uzņēmuma veiksme ir atkarīga no izmaksu efektivizēšanas – ja pirms 15 gadiem degslānekļa raktuvēs uzņēmums nodarbināja ap 10 000 cilvēku, tad šobrīd – ap 2000, bet ieguves apjoms no raktuvēm, kuru pazemes teritorija pārsniedz pat Tallinas izmērus, nav mainījies – aptuveni 13 miljoni tonnu gadā.
"Paredzēt, kā mainīsies naftas cenas, nav izaicinājums tikai mums, bet gan visiem enerģijas un naftas sektorā iesaistītajiem. Šodien paredzēt naftas cenu pēc pieciem gadiem ir neiespējami," stāsta Suters, norādot, ka tikpat neparedzama ir arī elektroenerģijas cenu dinamika.
"Ja atskatāmies uz enerģētikas tirgu pirms 10 gadiem, tad jāsecina, ka tas bija garlaicīgs. Nekas daudz nenotika. Attīstību varēja plānot piecus gadus uz priekšu. Šodien situācija ir mainījusies, jo paralēli notiek trīs revolūcijas – tirgus, regulu un tehnoloģiju jomā. Pirms 10 gadiem viss Eiropas enerģētikas tirgus bija strikti regulēts, taču nu visur vērojama sīva konkurence un vairs nevar paļauties, ka kāds klauvēs pie durvīm, lai nopirktu enerģiju. Bet līdztekus tam jāatceras, ka enerģijas ražošana nu ir pakļauta striktām prasībām, lai pēc iespējas mazāk kaitētu videi," stāsta "Eesti Energia" priekšsēdētājs Suters.
Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 742 miljoni eiro – par 4,5% mazāk, salīdzinot ar 777 miljonu eiro apgrozījumu 2015. gadā. Savukārt tīrā peļņa no 40,5 miljoniem eiro 2015. gadā pērn pieauga līdz 171 miljonam eiro. "Pērn piedzīvojām vēsturiski pelnošāko gadu, kā arī dividendēs valsts budžetā samaksājām apmēram 60 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā pārējo valstij piederošo uzņēmumu kopējie maksājumi," skaidro Suters, atgādinot, ka vēl 97 miljoni eiro Igaunijai pērn samaksāti dažādos nodokļos un nodevās.
Vēstīts, ka Latvijā "Enefit" pērno gadu noslēdza ar 47,75 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10,2% mazāk nekā 2015. gadā. "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers apgrozījuma kritumu skaidroja ar vispārējās elektroenerģijas cenu kritumu Baltijas reģionā. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa no 137,8 tūkstošiem eiro 2015. gadā pērn palielinājās līdz 910 tūkstošiem eiro.
Suters norāda, ka visiem "Eesti Energia" biznesiem jābūt peļņu nesošiem. Peļņas ieguve ir proporcionāla – trešdaļa nāk no energoresursu pārdales maksājumiem ("Eesti Energia" pieder elektroenerģijas sadales operators "Elektrilevi"), trešdaļa nāk no enerģijas pārdošanas, bet vēl trešdaļa – no atjaunojamo energoresursu izmantošanas.
Drūmāku Igaunijas konkurentu nākotni ieskicē "Latvenergo". Latvijas energokompānijas pārstāve Ivita Bidere norāda, ka samazinās Igaunijas bāzes jauda, kas balstītas uz Narvas tuvumā esošo "Eesti Energia" ražotni. "20 gadu periodā bāzes jauda varētu samazināties par vairāk nekā 30%, tādējādi radot iespējamību, ka nākotnē Igaunija no eksportējošas valsts var kļūt par elektroenerģiju importējošu valsti," prognozē Bidere.
"Raugoties no bāzes jaudu nodrošinājuma viedokļa, kas ir katras valsts enerģētiskais stūrakmens, Latvija jau ir apsteigusi Igauniju ar TEC un HES – abu veidu ražotnes ir videi draudzīgas ar nekādu vai minimālu CO2 izmešu apjomu, kā arī ne tikai nodrošina bāzes jaudas, bet arī eksportu, piemēram, palu laikā," klāsta Bidere.
Jautāta, vai degslāneklis nav iemesls tam, kāpēc Igaunijā megavatstunda elektroenerģijas maksā 33 eiro, bet Latvijā 36 eiro, Bidere atbild, ka cenu atšķirības nosaka ierobežojumi elektroenerģijas pārvadē augstsprieguma līnijās starp abām valstīm. "Latvenergo" pārstāve prognozē, ka cenu atšķirība izzudīs līdz ar trešā Latvijas–Igaunijas starpsavienojuma izbūvi.
"Tā kā visā reģionā, tostarp Skandināvijā, saražotā elektroenerģija tiek pārdota "Nord Pool" biržā, visam reģionam veidojas līdzīga elektrības cena, ko nenosaka vietējās ražošanas izmaksas," klāsta Bidere, uzsverot, ka sekmīga Rīgas TEC darbība pērnā gada nogalē ļāva sasniegt zemāku enerģijas cenu nekā Igaunijā.
Nākotne – saule, vējš un biomasa
Turpmākajos gados "Eesti Energia" plāno fokusēties uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, 2020. gadā no atjaunojamiem resursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaram pieaugot līdz 40% tagadējo 12% vietā. Tāpat uzņēmums investē nolietotu automašīnu riepu izmantošanā degslānekļa eļļas ieguvē.
Viens no mudinātājiem šādu risinājumu meklēšanai ir ES regulas, kuras noteic, ka līdz 2030. gadam aptuveni 50% elektroenerģijas jāsaražo no atjaunojamiem resursiem. Tuvākajos gados "Eesti Energia" būtiski plānojusi kāpināt biomasas īpatsvaru atjaunojamo energoresursu izmantošanā.
Tāpat par īpaši nozīmīgu uzņēmums uzskata jauna, 180 miljonus eiro vērta un 4150 hektāru plaša vēja parka būvniecību Tutsi. Iecerēts, ka 2019. gadā griezties sāks 38 vēja ģeneratori ar 130 megavatu kapacitāti – pietiekami 70 tūkstošiem mājsaimniecību. "Eesti Energia" Jaunās enerģijas ieguves vadītājs Alo Kelders stāsta, ka šis būs jau ceturtais vēja parks uzņēmuma arsenālā un pats lielākais Baltijas valstīs. Šobrīd "Eesti Energia" 44 vēja turbīnas nodrošina uzņēmumam 35% Igaunijas vēja enerģijas tirgus daļu.
Cilvēki arvien vairāk interesējas par veidiem, kā saražot pašiem savu elektroenerģiju. "Nav jābūt drēbniekam, lai valkātu uzvalku. Mēs nevēlamies sacensties ar tendenci, bet gan līdzdarboties tajā," stāsta "Eesti Energia" priekšsēdētājs Suters, skaidrojot, ka uzņēmums privātajiem un biznesa klientiem piedāvā apmaksātu saules paneļu uzstādīšanu, nosedzot arī uzturēšanas izmaksas. Līdz 2020. gadam uzņēmums plāno kontrolēt 20% saules enerģijas tirgu Baltijas valstīs, strādājot ar 50 megavatu kapacitāti.
"Salīdzinot ar citām pasaules un pat Eiropas valstīm, Igaunijā saules starus iespējams baudīt mazāk intensīvi. Tomēr, piemēram, Vācija un Francija, kurās arī nav optimāli laikapstākļi saules paneļu izmantošanai, ir vienas no pionierēm šī resursa attīstīšanā. Nu saules staru aktīvai ekspluatēšanai pievienojušās arī citas valstis, padarot saules enerģiju par visstraujāk augošo energoresursu pasaulē," stāsta Jaunās enerģijas ieguves vadītājs Kelders, akcentējot, ka 2015. gadā pasaulē kopumā ar saules enerģiju saražoti 50,6 gigavati elektroenerģijas.
Šādu izaugsmi veicinājusi saules paneļu cenu mazināšanās un to pieaugošā produkcija. Pērn Apvienotajos Arābu Emirātos uzstādīja ar sauli saražotās elektroenerģijas cenas zemāko rekordu – 29 eiro par megavatstundu, kas ir mazāka par elektroenerģijas tirgus cenu Baltijas reģionā.
Kelders prognozē, ka saules enerģijai ir potenciāls attīstīties arī Baltijā: "Saules gaisma Baltijā ir ne sliktākā kā Centrāleiropā. Klimats šī resursa izmantošanai ir pat labvēlīgāks, jo saules paneļi aukstos laikapstākļos darbojas efektīvāk. Lielā karstumā efektivitāte krītas, līdz ar to lietderīgāks ir salīdzinoši vēsāks klimats, bet vairāk saulainu dienu."
Starp trijām Baltijas valstīm Lietuvā šobrīd ir vislielākā kapacitāte ražot elektroenerģiju ar saules enerģiju – 73 megavati, liecina Keldera prezentētie dati. Otrajā vietā ar 6,4 megavatiem ir Igaunija. Savukārt trešajā – Latvija ar 1,5 megavatiem elektrības, ko saražo ar saules enerģiju.
Kelders pastāstīja, ka 58% Igaunijas sadales operatora "Elektrilevi" līniju atrodas nomaļos reģionos, kur 13% klientu patērē 4% elektroenerģijas. Tāpēc vairākās nomaļās vietās "Eesti Energia" sākusi pilotprojektus, uzstādot mājsaimniecībām saules paneļus. Uzņēmums prognozē, ka tas ļaus ievērojami ietaupīt līdzekļus, kas regulāri jāvelta elektroenerģijas tīkla uzturēšanai.
"Iespējams, ka šī ir nākotnes tendence – vietējā elektroenerģijas ražošana kļūst izdevīgāka par centralizēto izplatīšanu pa līnijām. Sadales operatoriem nākotnē būs jālauza galvas, jo patērētāji kļūs par ražotājiem un elektrolīnijas vairs nebūs vajadzīgas," paredz Kelders.