Pelnu kalni

Uz pelniem uzceltais bizness – Igaunijas degslānekļa zelta dzīsla
Foto: Publicitātes foto

Tuvojoties "Eesti Energia" elektroenerģijas biznesa epicentram Austrumviru apriņķī, netālu no Narvas, pirmās pretī izslejas 17 vēja turbīnas. Uzņēmuma pārstāve Anna Medvedeva pastāsta, ka 2012. gadā uzbūvētās turbīnas sāk griezties, tiklīdz kā vēja ātrums sasniedz 2,6 metrus sekundē. Gada laikā šeit saražo elektrības apjomu, kas atbilst aptuveni 28 tūkstošu vidēji izšķērdīgu igauņu mājsaimniecību vajadzībām.

Lai gan, apskatot vēja parku, galva visbiežāk izslienas pretim debesīm, kur nesteidzīgi rotē turbīnas spārni, krietni interesantāka detaļa atklājas uz zemes – vēja ģeneratori uzcelti uz 40 metrus bieza pelnu krāvuma. Pelni pa caurulēm šeit nogādāti no aptuveni kilometru attālās "Balti" spēkstacijas, kur tie ir neizbēgams degslānekļa kurināšanas produkts līdzās siltumam, kas gādā par komfortablu temperatūru vairāk nekā 60 tūkstošu Narvas iedzīvotāju mitekļos un zivju audzēšanai adekvātu temperatūru pie spēkstacijas esošajā kanālā.

"Ash happens (latviski – pelni notiek)," pasmaidot saka Medvedeva, norādot uz vēl vairākiem milzīgiem izdegušā degslānekļa krāvumiem, kuri līdzinās ar eglītēm apaugušām līdz pusei pabeigtām Ēģiptes piramīdām.

Ņemot vērā, ka, kurinot vienu tonnu degslānekļa, iegūst 430 kilogramus pelnu, bet 100 gadu laikā no raktuvēm iegūts jau 1,1 miljards tonnu degslānekļa, pelnu ir tiešām daudz. "Eesti Energia" tiem rod arī pielietojumu – pelni kā saistviela izmantoti dažos asfalta posmos, kas ved uz vēja parku, tie tiek izmantoti lauksaimniecībā, pelni lieti noder būvbedru aizbēršanā, tīkotāji tos var arī nopirkt, savukārt slēgtā raktuvē ierīkots starptautiskajiem standartiem atbilstošs 2,3 kilometrus garš un 162 metrus plats airēšanās kanāls.

Aptuveni kilometru attālumā no vēja parka darbojas "Eesti Energia" jājamzirdziņš – trīs spēkstacijas, kuras, izmantojot Igaunijai pieejamās degslānekļa rezerves, saražo 90% no visas valstī radītās elektroenerģijas. "Degslāneklim tirgū ir mazas cenas, tāpēc to izmanto tikai vietējā ražošanā," skaidro "Eesti Energia" piederošās "Enefit Energiatootmine" priekšsēdētājs Tonu Āss. Taču uzņēmums ir paviesojies Jordānijā, kurai pieder sestās lielākās degslānekļa rezerves pasaulē. Plānots, ka tur 2020. gadā darbosies spēkstacija, kurai piesaistīts 2,1 miljarda ASV dolāru liels finansējums no Ķīnas. 10% daļu uzņēmumā "Attarat Power Co" piederēs "Enefit" – "Eestia Energia" zīmolam Latvijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā un ASV.

"Eesti Energia" spēkstacijās "Eesti", "Balti" un pašā jaunākajā – "Auvere" – gadā iespējams saražot 12 TWh elektroenerģijas. Igaunijai nepieciešamas vien divas trešdaļas šī apjoma, bet "Eesti Energia" kontrolē 60% tirgus valstī, līdz ar to uzņēmums darbojas arī ārvalstu atvērtajos elektrības tirgos.

Latvijā "Eesti Energia" meitasuzņēmums "Enefit" darbojas no 2006. gada, šobrīd kā otrs lielākais spēlētājs kontrolējot 16% elektroenerģijas tirgus un gatavojoties iesaistīties arī atvērtajā gāzes tirgū. Savukārt Lietuvā "Enefit" gaitas uzsāka 2007. gadā un šobrīd ir ceturtais lielākais elektroenerģijas uzņēmums valstī, nosedzot 6% tirgus. Šogad "Enefit" darboties sāks arī Polijā, kur elektroenerģijas tirgus ir astoņas reizes lielāks nekā Baltijā. Tāpat uzņēmums cielē Skandināvijas virzienā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eesti Energia Eiropas Savienība Enerģētika Lasāmgabali Latvenergo OECD TEC
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form