Miljards eiro dabas saudzēšanai

Uz pelniem uzceltais bizness – Igaunijas degslānekļa zelta dzīsla
Foto: Publicitātes foto

2015. gadā atklātajā spēkstacijā "Auvere" degslānekli kurina ar aptuveni 80% efektivitāti – 50% uzlabojums, salīdzinot ar tehnoloģijām, ko uzņēmums izmantoja aptuveni pirms 50 gadiem. Šajā procesā atmosfērā izdalās 0,89 tonnas oglekļa dioksīda (CO2) par katru saražoto megavatstundu. Taču, ja kurināšanā līdzās degslāneklim izmanto maksimāli iespējamos 50% biomasas, emisijas sarūk līdz 0,45 tonnām megavatstundā.

"Enefit Energiatootmine" priekšsēdētājs Tonu Āss norāda, ka kopš Igaunijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) 2004. gadā, "Eesti Energia" ieguldījis vairāk nekā miljardu eiro, lai pakļautos ES vides aizsardzības regulām. Uzņēmuma sniegtie dati parāda – kopš pievienošanās ES saražotās elektrības apjoms pieaudzis, taču sēra dioksīda (SO2) izmešu daudzums aptuveni no 80 tūkstošiem tonnu 2004. gadā samazinājies līdz 20 tūkstošiem tonnu 2015. gadā.

Tomēr OECD šā gada martā publicētā ziņojuma dati ir mazāk glaimojoši – Igaunija 2014. gadā par katriem iekšzemes kopprodukta 1000 ASV dolāriem radīja 533 kilogramus CO2. OECD valstīs vidējais rādītājs togad bija 226 kilogrami oglekļa dioksīda izmešu. Tāpat kopš 2000. gada par 23% audzis emitēto siltumnīcas efektu veicinošo gāzu apjoms Igaunijā – trešais lielākais pieaugums starp OECD valstīm. Savukārt Austrumviru apriņķī, kur ikdienas "Eesti Energia" kurina tonnām degslānekļa, iedzīvotāji salīdzinoši biežāk sirgst no elpceļu un kardiovsaskulārajām slimībām.

Arī "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere portālam "Delfi" uzsver – lai gan degakmens ir reti pieejams un kalpo kā lēts elektrības avots, tas vienlaikus ir arī viens no nesaudzīgākajiem videi. "[Degslāneklis] ir viens no "netīrākajiem" enerģijas avotiem ar smagu pavadošo izmešu slogu, kas to padara par vienu no "melnākajiem" enerģijas iegūšanas veidiem, attiecīgi piesārņojot arī Igauniju," vērtē Bidere.

Par smaku Austrumviru spēkstaciju apkārtnē pārliecinājās arī portāls "Delfi". Krasāk tā jūtama pie degslānekļa eļļas ieguves stacijām "Enefit 140" un "Enefit 280", kur gadā saražo vairāk nekā 1,7 miljonus barelu eļļas, kas būtībā ir sintētiska jēlnafta, ko var izmantot par degvielu kuģiem vai pārdot citām energokompānijām. "Eesti Energia" plāns līdz 2020. gadam ir kāpināt šķidrās degvielas ieguvi līdz 500 tūkstošiem tonnu gadā tagadējo 337 tūkstošu tonnu vietā.

"Enefit 280" eļļas ieguves spēkstacijā koģenerācijas režīmā iegūst gan degslānekļa eļļu, gan gāzi un elektroenerģiju. Par spēkstaciju atbildīgas Jannus Ratuns stāsta, ka kopumā Austrumirvu reģiona "Eesti Energia" objektos strādā ap 300 cilvēku. 24 stundas diennaktī darbinieki atrodami kontroles telpās, kur pie sarežģītām shēmām datoru ekrānos uzrauga spēkstaciju darbu.

"Eesti Energia" Enerģijas pārdošanas vadītājs Karla Agans portālam "Delfi" pastāsta, ka visi jaunie biroja darbinieki vispirms tiek atvesti uz spēkstacijām, lai saprastu, ka enerģija rodas nevis rozetē vai "Excel" tabulās, bet gan sūrā darbā spēkstacijās un raktuvēs.

Tags

Eesti Energia Eiropas Savienība Enerģētika Lasāmgabali Latvenergo OECD TEC
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form