Apvienība vēstulē pauž nostāju, ka attīstību reģionos būtiski kavē slikta ceļu infrastruktūra. To apliecinot fakts, ka reģionos aizvien ir uzņēmumi, kuri rudens un pavasara sezonā nespēj pievest izejvielas un nogādāt gatavo produkciju patērētājiem, jo ceļš šajos gadalaikos ir faktiski neizbraucams. Vienlaikus transportēšanas laikā tiek bojāta produkcija, kas komersantiem rada neparedzētus izdevumus.
"Šis ir viens no bremzējošajiem faktoriem, kādēļ uzņēmēji ik pa laikam domā par pārcelšanos prom, ja viņš rudenī un pavasarī nevar normāli izvest produkciju un ievest izejvielas," pauda RACA vadītājs un Valkas mērs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija"). "Nav svarīgi, vai ceļš pieder valstij vai pašvaldībai – ir loģiski šos ceļus sakārtot, kas vienlaikus veicinās lielākus budžeta ieņēmumus."
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks (ZZS) pauda, ka ceļu infrastruktūra ir uzņēmējdarbības asinsrite, tādēļ liela daļa pašvaldības līdzekļu ir novirzīti ceļu atjaunošanai. Lai vietvaras to spētu darīt, liela nozīme esot iespējai aizņemties finanšu līdzekļus.
"Iepriekšējā Eiropas Savienības plānošanas periodā, kad bija iespēja novadā atjaunot 365 kilometrus ceļu, no kuriem 65 kilometri bija lauku ceļi pagastos, uzņēmēji bija ļoti priecīgi, jo sakārtots ceļš ir tiem, kas visvairāk nodarbojas ar ražošanu," teica Jātnieks.
Savukārt Alūksnes domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers (V) pauda, ka uzņēmēji saistībā ar valsts Covid-19 krīzes pārvarēšanai atvēlētājiem līdzekļiem pašvaldībai uzdod jautājums, kad notiks ceļu atjaunošana. "Neviens jau nesaredz, ka uzņēmējam, kuram ir 25 darba vietas, ražo 20 gadus, bet vēl joprojām brauc pa neatbilstošu ceļu. Papildus tam pavasarī un rudenī viņam priekšā stāv zīme, ka viņš noteiktā laikā nevar izvest savu produkciju," uzsvēra politiķis. Tādēļ nereti komersantam nākas pārkāpt noteiktos ierobežojumus un šos ceļus tomēr izmantot.
Viņš arī atzīmēja, ka nav normāli, ja 21. gadsimtā uzņēmējam nenāk pretī ar ceļu infrastruktūras sakārtošanu. Turpretī, ja komersants nejūt atbalstu no valsts puses, tad tas bieži izvēlas strādāt esošajā ritmā un ar investīcijām "neaizrauties". Savukārt Krauklis pauda piemēru, ka šī iemesla dēļ uzņēmums ir izvēlējies pārcelt saimniecisko darbību uz citu vietu.
Līdz ar to RACA pašvaldības ir vērsušās Ministru kabinetā, rosinot izveidot jaunu ceļo programmu.
"Šo problēmu nerisinās novadu reformas ceļu programma, kas arī neapšaubāmi ir ļoti vajadzīga. Uzņēmumi nereti atrodas vietās, ko nesasniedz reģionālās nozīmes ceļš. Šādi uzņēmumi nodrošina vienmērīgu apdzīvotības struktūru visā valsts teritorijā, un ir nozīmīgs ekonomikas virzītājs," vēstulē norāda Krauklis.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Latvijai ir lieliska iespēja izmantot Eiropas Savienības līdzekļus Covid-19 seku likvidēšanai un ekonomikas sildīšanai, lai šo problēmu atrisinātu.
RACA uzskata, ka ceļu programmā būtu nepieciešams remontēt un asfaltēt uzņēmējiem nepieciešamos ceļus, nešķirojot, vai tie ir valstij vai pašvaldībām piederoši. "Veidojot programmu ciešā sadarbībā ar RACA pašvaldībām, esam pārliecināti, ka šī programma arī mazinātu depopulāciju un uzlabotu dzīves kvalitāti reģionos dzīvojošajiem, kā arī veicinātu tūrismu," uzver apvienība.
Vēstule adresēta valdības vadītājam Krišjānim Kariņam (JV), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam ("KPV LV"), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP), kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro ("KPV LV").
RACA ir 2015. gadā dibināta biedrība, kas apvieno 21 Latvijas pašvaldību – novadus, kas Nacionālajā attīstības plānā atzīti par reģionālajiem attīstības centriem.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām un VAS "Latvijas valsts ceļi" ir izstrādājusi karti valsts autoceļu sakārtošanai novadu reformas kontekstā. Ministrijas priekšlikums paredz ceļu atjaunošanu 94 esošajās pašvaldībās jeb 35 novados jau pēc pārzīmētās kartes. Kopējais atjaunojamo ceļu garums sasniedz 865 kilometrus, bet izmaksas plānotas 300 miljonu eiro apmērā.
