Uzturēšanās atļaujas investoriem Latvijai gada laikā nesušas 66,4 miljonus latu
Foto: Sling / CC BY 2.0

Kopējais investīciju apjoms, ko Latvijai nesušas izmaiņas Imigrācijas likumā, ar kurām ārvalsniekiem dota iespēja saņemt uzturēšanās atļauju pret ieguldījumu uzņēmumos, bankās vai nekustamajā īpašumā, no pērnā gada 1.jūlija līdz šā gada 30.jūnijam sasniedz 66 408 793 latus, pausts ziņojumā, ko otrdien izskatīja valdība.

Izmantojot ilgi diskutētos grozījumus, gada laikā uzturēšanās atļaujas pieprasījušas 1079 personas, to skaitā investoru ģimenes locekļi.

Tomēr, kā norādīts ziņojumā, pēc pirmā likuma grozījumu darbības gada investīciju ietekme uz tautsaimniecību precīzi nav aprēķināma, jo kopš attiecīgo normu spēkā stāšanās dienas vēl nav pagājis viens saimnieciskais gads, pēc kura beigām būtu iespējams analizēt tautsaimniecībā ieguldīto līdzekļu atdevi.

32 uzturēšanās atļaujas gada laikā pieprasījuši investori, kas ieguldījuši 25 000 latu mazos uzņēmumos vai 100 000 latu pārējos uzņēmumos. Pieteikumos iekļauto personu skaits, ieskaitot galveno iesniedzēju ģimenes locekļus, ir 60, bet kopējais investīciju apmērs – 933 520 lati.

Piecas personas iegādājušās "ABLV Bank" emitētās akcijas, piecas personas veikušas ieguldījumu SIA "Dzintaru 34" pamatkapitālā, piecas personas – SIA "Austrumu Trade" pamatkapitālā. Pārējie ieguldījumi veikti 17 citos Latvijas uzņēmumos. Pārsvarā visi ieguldījumi veikti Imigrācijas likumā noteiktā minimālā ieguldījuma summas apjomā. Pieci lielākie ieguldījumi – viens ieguldījums 100 000 latu apmērā, divi – 35 428 latu apmērā, viens – 35 33 344 latu apmērā, viens – 32 250 latu apmērā.

Uzturēšanās atļauju pieprasītāju pilsonības valstis ir Krievijas Federācija – 34 personas, Uzbekistāna – 11 personas, Izraēla – 8 personas, Ķīna – 2 personas, ASV – 2 personas, Kirgizstāna - 1 persona, Irāna – 1 persona.

328 uzturēšanās atļauju pieteikumus iesnieguši investori, kas iegādājušies nekustamo īpašumu, un kopējais personu skaits, kas iekļautas pieprasījumos, ir 778. Kopējais investīciju apmērs ir 45 268 281 latu, un piecu lielāko darījumu apjoms ir 594 000 latu, 437 000 latu, 422 000 latu, 400 000 latu un 365 000 latu.

Iegādātie nekustamie īpašumi lielākoties atrodas Rīgā un Pierīgā, liecina ziņojuma dati. 165 īpašumi iegādāti Rīgā, Jūrmalā – 115, Babītes novadā – 13, Mārupē – 7, bet Garkalnes novadā – 4. Pa diviem īpašumiem nopirkti Saulkrastos, Cēsīs, Ozolnieku novadā, Madonā, Lapmežciemā un Ādažu novadā, bet pa vienam Aizkrauklē, Amatas novadā, Langstiņos, Ludzā, Mērsragā, Rēzeknē, Liepājā, Līvānu novadā, Stopiņu novadā, Talsos, Krāslavā un Kokneses novadā.

Pamatojoties uz īpašuma iegādi, uzturēšanās atļaujas saņēmušas 633 personas no Krievijas, 57 personas no Ukrainas, 38 personas no Kazahstānas, 16 personas no Uzbekistānas, 12 personas no Baltkrievijas, 7 personas no Azerbaidžānas, 5 no ASV, 3 no Kirgizstānas, 2 no Armēnijas, un pa vienai no Izraēlas, Kanādas, Libānas, Moldovas un Sīrijas.

Par vismaz 200 000 latu investīcijām banku subordinētajā kapitālā uzturēšanās atļaujas pieprasītas 95 gadījumos par 241 cilvēku. Kopējais aplēstais investīciju apmērs ir 20 206 992 lati. Lielākā daļa investīciju ieguldītas Rietumu bankā (68 ieguldījumi). Jau vēstīts, ka šī banka aktīvi reklamēja šo iespēju, izpelnoties arī sodu par valsts valodas likuma pārkāpumiem.

"ABLV Bank" veikti 8 ieguldījumi, Trasta Komercbankā un "Baltic International Bank" – 5 ieguldījumi, "Norvik" bankā – 4 ieguldījumi, "SMP Bank" – 3 ieguldījumi, "Baltikums" un Latvijas Krājbankā – pa vienam ieguldījumam. Viens ieguldījums bijis 300 000 latu, viens – 281 000 latu, divi – 245 000 latu, viens – 237 000 latu.

Arī uz šī pamata uzturēšanās atļaujas lielākoties prasījuši Krievijas pilsoņi - 153 personas, Ukraina – 30 personas, Kazahstāna – 38 personas, Baltkrievija – 10 personas, Uzbekistāna – 6 personas, Izraēla – 3 personas, Turkmenistāna – 1 persona. Vienam cilvēkam uzturēšanās atļauja atteikta, jo viņš iekļauts Latvijas "melnajā sarakstā", norādīts ziņojumā, neatklājot šīs personas vārdu un pilsonību. Kā zināms, uzturēšanās atļauju Latvijā vēlējās iegūt bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, taču tā viņam tika atteikta pēc toreizējās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces lēmuma iekļaut nežēlastībā kritušo Krievijas galvaspilsētās vadītāju "melnajā sarakstā". Izskanēja informācija, ka Lužkovs plānojis ieguldīt naudu Rietumu bankā.

Ziņojumā atzīts, ka Imigrācijs likuma grozījumi "nenoliedzami [..] ir aktivizējuši ārvalstu investīciju plūsmas uz Latviju, bet galvenokārt tās ir saistītas ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū (68,2% no kopējās uzturēšanās atļauju saņemšanai uzrādītās ieguldījuma summas), koncentrējot ieguldījumus noteiktās teritorijās". Iegādātie īpašumi galvenokārt koncentrējas Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā un Jūrmalā, bet citās Latvijas teritorijās ir nenozīmīga. Turklāt, ja nekustamais īpašums tiek nopirkts no tā attīstītājiem, tad nauda lielākoties neieplūst tautsaimniecībā, bet tiek segts jau iepriekšējos gados attīstītāju ņemtais kredīts, tādejādi nonākot banku sistēmā un uzlabojot to balances," atzīts ziņojumā.

Otri pēc kopējā apjoma lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir ieguldījumi banku subordinētajā kapitālā (30,4%), kas veicina Latvijas banku bilanču sakārtošanu, bet ne vienmēr tieši kalpo kā resursi investīcijām pamatlīdzekļos, kā tautsaimniecības restrukturizācijas un modernizācijas procesa pamatam, norāda ziņojuma izstrādātāji.

Taču iespēja iegūt uzturēšanās atļaujas nav primāri veicinājusi ārvalstnieku interesi ieguldīt uzņēmumu pamatkapitālā, kalpojot kā efektīvs ārvalstu investīciju piesaistes stimuls, jo šie ieguldījumi veido tikai 1,4% no kopējās uzturēšanās atļauju saņemšanai uzrādītās ieguldījuma summas, kas monetārā izteiksmē ir tuvu miljonam latu, pauž ziņojuma izstrādātāji.

Ekonomikas ministrija uzskata: lai stimulētu ieguldījumu novirzīšanu uzņēmējdarbībai, nevis dzīvojamo platību iegādei, būtu jānosaka, ka termiņuzturēšanās atļauja nav pieprasāma, ja nekustamais īpašums ir iegādāts Rīgā vai Jūrmalā, kā arī paaugstināt Rīgā un Jūrmalā iegādātā nekustamā īpašuma kopējo vērtību līdz 500 000 latiem.

Tomēr ziņojuma gala secinājumos atzīts, ka normas kopumā darbojas tikai gadu un grozījumi tajās veikti pavisam nesen, tapēc "šobrīd nebūtu nepieciešamības atkārtoti diskutēt par attiecīgo normu lietderīgumu vai iespējamajiem grozījumiem".

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form