Investīciju piesaistes programma un termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks. To strikti ierobežojot vai apturot, būtiski tiks ietekmētas būvniecības, arhitektūras, banku un citas nozares, mazinot ne tikai darbaspēka atalgojumu, bet arī Latvijas ekonomikas izaugsmi kopumā, izvērtējot Latvijas investīciju piesaistes programmu, secinājis Kanādas investīciju un biznesa konsultāciju firmas "Raymond Chabot Grant Thornton LLP" pārstāvis Marks Odē.
Latvijas īstenotā ārvalstu investoru piesaistes programma rada būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, turklāt ar salīdzinoši zemām administratīvajām izmaksām, norāda Odē. Kopumā programmas īstenošanas laikā Latvijas ekonomikas ienākumi mērāmi teju 600 miljonu eiro apmērā, tāpēc jebkāda šīs programmas ierobežošana vai slēgšana atstās būtiskas sekas ne tikai uz nekustamā īpašuma nozari, bet arī uz Latvijas attīstību kopumā, uzskata Odē.
"Programmas stiprās puses ir investīciju iespēju dažādība un zemais iemaksu slieksnis īpašuma iegādei. Nekustamā īpašuma nozare ir programmas veiksmes atslēga - lielākā daļa jeb aptuveni 80% no investīcijām piesaistītas, tieši nerezidentiem iegādājoties nekustamos īpašumus. Turklāt ārvalstu kapitāls, kas ienāk Latvijas ekonomikā, neatstāj būtisku ietekmi un nerada negatīvas izmaiņas pašmāju nekustamo īpašumu tirgū," programmas priekšrocības komentē Odē.
Salīdzinot ar citām Šengenas zonas valstīm un to īstenotajām investīciju piesaistes programmām, Latvija ir viena no konkurētspējīgākajām, jo īpaši nekustamo īpašumu jomā, kur priekšrocību vidū minams salīdzinoši īsais pieteikšanās periods termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai, kā arī zemās nodokļu likmes, uzsver Odē. Tomēr programmas konkurētspēju negatīvi ietekmē apgrūtinātā termiņuzturēšanās atļauju iegūšana, kas ir pretstatā starptautiskajām tendencēm, kā arī valsts ne tik pozitīvie makroekonomikas un sociālie rādītāji.
Eksperts norāda, ka līdz ar ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanos un valsts tautsaimniecības izaugsmi palielināsies arī Latvijas pievilcība ārvalstu investoru acīs.
"Latvijas ekonomikas attīstību pozitīvi ietekmētu un termiņuzturēšanās atļauju programmas konkurētspējas palielinātu, piemēram, Ekonomikas attīstības fonda izveide, kā arī atvieglota termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas kārtība. Ekonomikas attīstības fonds var kalpot kā ārvalstu investoru kapitāla pārdales mehānisms, novirzot investīcijas uz valsts prioritārajām nozarēm, kā arī atbalsta instruments ekonomikas attīstības projektiem. Savukārt atvieglota termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas kārtība piesaistītu potenciālos investorus un padarītu investīcijas iespējas Latvijā daudz pievilcīgākas, salīdzinot ar citu valstu īstenotajām programmām," norāda Odē.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 9.aprīlī noslēdza darbu pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem grozījumiem Imigrācijas likumā par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Plānots, ka parlamenta plenārsēdē šo likumprojektu izskatīs 24.aprīlī.
Vērtējot Imigrācijas likuma grozījumus, komisija jau iepriekš vienojās atteikties no kvotām termiņuzturēšanās atļaujām par nekustamā īpašuma iegādi, kā arī konceptuāli atbalstīja ieceri palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.
Komisijas atbalstītais priekšlikums paredz, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība iegādes brīdī nevarēs būt mazāka par 250 000 eiro līdzšinējo 150 000 eiro vietā, tāpat komisija vienojās no 50 000 līdz 80 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo kadastrālo vērtību.
