Saeima ceturtdien pēc plašām diskusijām pabeidza Imigrācijas likuma grozījumu otrreizējo caurlūkošanu, ieviešot daļai ārvalstnieku piecu tūkstošu eiro maksājumu par atkārtotu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanu.

5000 eiro iemaksa noteikta gadījumos, kad ārzemnieks otro reizi pieprasa pagarināt uzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi vai ieguldījumiem bankās – proti, pirmo reizi atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, ārzemniekiem 5000 eiro iemaksa valsts budžetā nebūs jāveic.

Savukārt, otrreiz pieprasot atļaujas pagarināšanu, maksājums būs jāveic.

Ja ārzemnieks atkārtoti pieprasīs uzturēšanās atļauju saistībā ar ieguldījumiem kapitālsabiedrībās un valsts vērtspapīru pirkšanu, 5000 eiro iemaksa valsts budžetā nebūs jāveic.

Deputāti par likuma grozījumiem iesaistījās plašās debatēs, pārmetot gan valsts iznomāšanu, gan arī norādot, ka jauna iemaksa samazinās ārzemnieku interesi par Latviju.

"Jautājums ir par politiskām sekām un taisnīgumu. Pasakot cilvēkam: laipni lūdzam Latvijā!, nākamajā brīdī sakām viesim: lasies laukā! Tādas ir sekas, un tāds ir netaisnīgums," teica deputāts Igors Pimenovs (S).

Tikmēr deputāts Jānis Dombrava (NA) uzsvēra: "Valsts var ieviest jaunas nodevas, un te nav runa par kāda tiesiskā paļāvības principa pārkāpšanu. Ja jau ir valsts rīkojusies, palielinot nodevas par pases izsniegšanu, tad kāds ir pamats nepalielināt vai ieviest jaunas saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu?"

Saskaņā ar likumu ārzemnieks varēs pieprasīt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā, Jūrmalā vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies nekustamo īpašumu, kura vērtība ir vismaz 250 tūkstoši eiro. Savukārt ārpus šīm teritorijām - ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus, kur katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums un kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 tūkstoši eiro. Patlaban noteikts, ka ārzemnieks drīkst iegādāties vienu funkcionāli saistītu apbūvētu nekustamo īpašumu, kura vērtība ir ne mazāka par 250 tūkstošiem eiro.

Likuma grozījumi arī paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu uz noteiktu laiku varēs apturēt trešās valsts pilsoņiem saistībā ar viņu daudzumu Latvijā un to ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību. Tāpat ieviestas izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem, kuri iegulda kapitālsabiedrībās vai pērk nekustamos īpašumus.

Likumā noteikts, ka ārzemniekiem – trešo valstu pilsoņiem - uzturēšanās atļauju izsniegšanu varēs apturēt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Valdībai, izvērtējot ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu un koncentrāciju noteiktā valsts teritorijā, būs jāizdod noteikumi un jānosaka, kuras trešās valsts pilsoņiem un uz kādu termiņu aptur attiecīgo uzturēšanās atļauju izsniegšanu.

Saeimā pavēstīja, ka ar likuma grozījumiem papildināti nosacījumi par uzturēšanās atļauju pieprasīšanu uz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš būs ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu. Minimālais ieguldījums šajos uzņēmumos palielināts no 35 tūkstošiem eiro līdz 50 tūkstošiem eiro uzņēmumā, kurā strādā ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Šādiem uzņēmumiem turpmāk nodokļos valsts un pašvaldību budžetos būs jāiemaksā vidēji ne mazāk kā 3300 eiro mēnesī.

Veicot ieguldījumu viena uzņēmuma pamatkapitālā, turpmāk uzturēšanās atļauju izsniegs ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, kuri katrs ieguldījis uzņēmumā un samaksājis valsts budžetā 10 tūkstošus eiro. Līdz šim šādu atļauju izsniedza ne vairāk kā trīs ārzemniekiem.

No 150 tūkstošiem eiro līdz 100 tūkstošiem eiro samazināts ieguldījums kapitālsabiedrībā, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Regulējumā noteikts, ka uzturēšanās atļauja ārzemniekam būs spēkā, ja šāds uzņēmums nodokļos nomaksās ne mazāk par 100 tūkstošiem eiro. Savukārt par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš uzturēšanās atļaujas nodokļos mēnesī jānomaksā vismaz 8300 eiro.

Tāpat noteikts ieguldījums 100 tūkstošu eiro apmērā uzņēmuma pamatkapitālā, kurš kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem kopā nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku, un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Kā papildu nosacījums visiem ieguldījumiem uzņēmumos uzturēšanās atļauju saņemšanai noteikta 10 tūkstošu iemaksa valsts budžetā, informēja Saeimā.

Tāpat ārzemniekam, kurš apguvis pilna laika studijas augstskolā un ieguvis diplomu, būs tiesības pieprasīt uzturēšanās atļaujas pagarinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.

Jau vēstīts, ka Saeima 21. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma izmaiņas, taču Valsts prezidents Raimonds Vējonis likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas noteikumos.

Source

DELFI Bizness

Tags

Imigrācija Saeima Termiņuzturēšanās atļaujas Uzturēšanās atļaujas Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form