Lai arī Latvijas depozīta iepakojumu sistēma kritizēta pietiekami daudz, iedzīvotāji to izmantojuši diezgan aktīvi. Kopš februāra sākuma, kad sistēma sāka savu darbu Latvijā, tās ieviesējs SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) atpakaļ saņēmis gandrīz divas trešdaļas no tirgū laistā depozīta iepakojuma. Taču aptuveni 116 miljoni depozīta iepakojumu vienības nav nodotas. Tādēļ "Delfi Bizness" skaidro, kur paliek 10 centu depozīta maksa, ja izlietotā pudele vai cits iepakojums netiek nodots pārstrādei.

Nauda paliek sistēmā

DIO loģistikas un infrastruktūras direktors Gatis Galejs "Delfi Bizness" skaidro, ka depozīta sistēmas pamatdarbības izmaksas sedz trīs galvenie ieņēmumu veidi – ieņēmumi, ko sistēma gūst par savākto un pārstrādei nodoto materiālu, depozīta maksa par tiem iepakojumiem, kurus patērētāji nav atgriezuši atpakaļ depozīta sistēmā, savukārt pārējos līdzekļus veido ražotāju maksājumi par dalību depozīta sistēmā. Saskaņā ar Iepakojuma likumu sistēmas operators ir bezpeļņas uzņēmums, kura tarifus pārrauga arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Līdzekļi par neatgriezto depozīta iepakojumu tiek ieguldīti tādos procesos, kas veicina sistēmas darbības efektivitāti, piemēram, IT projektos, aprīkojumā un iekārtās, kas veicina darba efektivitāti DIO Šķirošanas centrā, kā arī jaunos projektos, lai veicinātu sabiedrības informētību par depozīta sistēmas darbību, stāsta DIO pārstāvis.

"Līdz ar to depozīta maksa par tiem iepakojumiem, kas netiek atgriezti sistēmā, piedalās sistēmas darbības un tālākas attīstības finansēšanā," saka Galejs. Precīzu summu, kas no nenodotajiem iepakojumiem tikusi ieguldīta šāda veida attīstības finansēšanā, viņš nenosauc.

Kopš depozīta sistēmas darbības sākuma Latvijā tirgū laisti kopumā 306 miljoni iepakojumu, no kuriem DIO atpakaļ līdz šim ir saņēmis mazāk nekā 190 miljonus iepakojumu. Galejs gan uzsver, ka daudzi tirgū laistie iepakojumi vēl aizvien atrodas apritē – veikalu noliktavās un plauktos. Tāpat arī daļa atrodas pie patērētājiem vai nu neiztukšotā veidā ledusskapjos, vai arī tiek uzglabāti mājās kā izlietotā tara.

Pēc operatora aplēsēm, Latvijā pilna gada ietvaros tiek pārdoti 450-500 miljoni depozīta sistēmai piederīgu iepakojumu. DIO mērķis pirmajā darbības gadā ir pieņemt atpakaļ ap 70% no visa depozīta iepakojuma, otrajā gadā – 84%, bet trešajā gadā – ap 90%. Ņemot vērā, ka līdz depozīta sistēmas ieviešanai šāda centralizēta iepakojumu uzskaite valstī nenotika, precīza informācija par depozīta produktu skaitu būs tikai pēc sistēmas pirmā pilnā darbības gada.

Gadās arī tehniskie traucējumi

Nododot tukšo depozīta iepakojumu automātiskajā depozīta punktā, kur atrodas taromāts, iedzīvotājs saņem īpašu depozīta kuponu, ko var izmantot kā maksāšanas līdzekli jebkādu preču iegādei tajā pašā veikalā. Tirgotāji var arī paplašināt kupona izmantošanas iespējas savu klientu ērtībai, piemēram, nodrošinot iespēju kuponu izmantot visā veikalu tīklā vai piedāvājot iespēju saņemt skaidru naudu.

Tomēr arī tad, ja depozīta iepakojums tiek nodots, iedzīvotājiem ne vienmēr izdevies izmantot kuponu, jo kļūdaini ticis norādīts, ka tas jau ir lietots. Ar šādu problēmu saskārušies arī atsevišķi "Twitter" lietotāji.

Nodevu taru, aizgāju uz Alfas Rimi - kupons pašapkalpošanās kasē nestrādā, esot izmantots. Aizeju uz info kasi, pārdevēja ieņirdz:"Tas vienkārši nav iespējams, tad jau visi bomži celtu traci!". Tad, lūk, @RimiLatvija, te vienu bomzeni interesē, ko darīt?!?

— Nenormamma (@nenormamma) November 12, 2022

Galejs atzīst, ka šāda situācija var gadīties, ja kupona skenēšanas laikā ir radies tehnisks traucējums. Viņš gan neatklāj, vai šādi traucējumi gadās bieži. Galejs skaidro, ka kuponu kā maksāšanas līdzekli var izmantot ne vairāk kā vienu gadu pēc izsniegšanas datuma – galvenais, lai uz tā ir labi nolasāms svītrkods. Ja veikala kases sistēma uzrāda, ka kupons jau ir izmantots, pastāv iespēja, ka tehniski traucējumi radušies tirgotāja pusē, šajā gadījumā - traucējumi kases sistēmā. Tirgotāji ir atbildīgi par kuponu atprečošanu, taču, ja pircējam tiek atteikta kupona izmantošana, DIO aicina vērsties pie depozīta sistēmas operatora, sūtot situācijas aprakstu un kupona foto.

Depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem Latvijā darbību sāka šā gada 1. februārī.

Depozīta sistēmā var nodot stikla, PET un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam jāiemaksā depozīts 0,1 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas var saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma ir nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums ir iztukšots.

Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO. Uzņēmums reģistrēts 2020. gada jūnijā. DIO īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), SIA "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), AS "Cēsu alus" (12,05%), SIA "Cido grupa" (12,05%), AS "PET Baltija" (12,05%), AS "Aldaris" (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).