Vairāk nekā puse dzelzceļa kravu Latvijā pirmajā pusgadā bija Krievijas izcelsmes
Foto: Publicitātes foto

No visām pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadātajām kravām šogad pirmajā pusgadā 52,5% bija Krievijas kravas, pauda VAS "Latvijas dzelzceļš" pārstāve Agnese Līcīte.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, Krievijas kravu īpatsvars samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

Vienlaikus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, proti, no marta līdz jūnijam, Krievijas kravu īpatsvars veidoja 51,3%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Otru lielāko daļu no visām kravām 2022. gada pirmajā pusgadā veidoja Kazahstānas kravas, kuru īpatsvars pieaudzis no 0,4% pērn pirmajos sešos mēnešos līdz 25,8% šogad pirmajā pusgadā. Tajā pašā laikā no marta līdz jūnijam Kazahstānas kravas veidoja 28% pretstatā 0,5% pirms gada.

Savukārt Baltkrievijas kravas, kas pērn pirmajā pusgadā veidoja 34,6% no visām pārvadātajām, šogad sešos mēnešos veidoja 11%, kamēr kopš kara sākuma Baltkrievijas kravas veido 9,5% pretēji 32,2% pērn attiecīgajos četros mēnešos.

Līcīte skaidroja, ka jau pagājušā gada otrajā pusē būtiski pieauga atsevišķu kravu grupu, īpaši Kazahstānas izcelsmes ogļu kravu apmēri no Krievijas uz Eiropas Savienības (ES) valstīm un šo kravu grupu apmēru pieaugums turpinājās arī šogad.

LDz pārstāve uzsvēra, ka tikko pēc kara sākuma, vēl pirms starptautisko sankciju ieviešanas un stāšanās spēkā, bija vērojama sevišķi intensīva kravu kustība, īpaši imports no Krievijas, jo, paredzot sankcijas, uzņēmumi centās strauji ievest pēc iespējas daudz preču. Tomēr redzams, ka atbilstoši sankcijām, pakāpeniski sāk samazināties Krievijas kravu pārvadājumu apmērs pa dzelzceļa infrastruktūru Latvijā.

Tāpat Līcīte skaidro, ka vēl viens svarīgs aspekts ir, ka sankciju noteiktie ierobežojumi uz dažādu kravu pārvadājumiem stājas spēkā pakāpeniski. Atsevišķas kravu grupas ir aizliegts pārvadāt no jūnija, jūlija un augusta.

Attiecībā uz Baltkrieviju tikai no jūnija stājušies spēkā aizliegumi no šīs valsts pārvadāt koksnes izstrādājumus, cementu un citas kravas, līdz ar to sankciju ietekmes inerce būs redzama arī turpmāk.

Šobrīd joprojām ir atļauts uz un no Krievijas pārvadāt, piemēram, graudus un to produkciju, ferosakausējumus, rūdas.

Būtiskākās izmaiņas, kas skārušas kravu struktūru ir pieaugums akmeņogļu pārvadājumos, jo pirmajā pusgadā pārvadāti 876% iepriekšējā gada pusgada apmēra, taču šī tendence sākās vēl pirms kara sākuma Ukrainā - pagājušā gada otrajā pusē. Šogad pirmajā pusgadā 68,7% akmeņogļu ir sūtītas no Kazahstānas.

Pieaugums vērojams arī rūdas kravu pārvadājumos - ja 2021. gada pirmajā pusgadā pārvadāti 297 000 tonnu, tad šogad attiecīgajā periodā 827 000 tonnu. Savukārt 13% pieaugums ir graudu un graudu pārstrādes produktiem, bet 15% - minerālvielu pārvadājumiem. Pārējās kravu grupās, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, ir apmēru samazinājums.

Jau vēstīts, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā pieaudzis par 17,6% salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo periodu un bija 12,23 miljoni tonnu. Tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs veidoja 11,589 miljonus tonnu, kas ir pieaugums par 19,7%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs sarucis par 10,7% - līdz 641 000 tonnu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.