To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi valdības noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību. Ideja atteikties no "zaļās elektrības" kvotām līdz brīdim, kamēr nebūs pieņemtas jaunais atjaunojamo energoresursu likums, pieder ekonomikas ministram Artim Kamparam (V).
Grozījumu mērķis ir izvairīties no tālāka elektroenerģijas cenu kāpuma, un tie paredz, ka no 2011.gada 2.maija līdz 2013.gada 1.janvārim Ekonomikas ministrija konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros neorganizē un ražotājs nevar arī kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu.
Valdības lēmums neietekmēs tos komersantus, kam jau ir piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības, sola EM.
Šobrīd Elektroenerģijas tirgus likums un uz tā pamata izdotie valdības noteikumi nosaka kritērijus, kurus izpildot, ražotājs, kas elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem, var iegūt tiesības pārdot "zaļo" elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Savukārt ražotāji, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot biomasu vai biogāzi, elektrostacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu virs viena megavata, varēja saņemt valsts garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.
Kā skaidro EM, šis atbalsta mehānisms savulaik tika izstrādāts, lai Latvija sasniegtu ES direktīvā un nacionālajos likumos izvirzīto mērķi - līdz 2010.gada beigām "zaļās enerģijas" īpatsvaram kopējā elektroenerģijas patēriņā jābūt ne mazākam kā 49,3%. Visi šie atbalsta apsākumi ietekmē elektroenerģijas gala cenu, ko maksā patērētājs, jo valsts energokoncerns "Latvenergo" savus izdevumus, kas rodas, iepērkot "zaļo" enerģiju, sedz no elektrības pārdošanas.
2009.gadā ir stājusies spēkā jauna ES direktīva, kurā Latvijai ir noteikts cits obligāts mērķis - no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā jāpalielina no 32,6% 2005.gadā līdz 40% 2020.gadā.
"Ņemot vērā, ka virknei komersantu iepriekšējos gados ir piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, taču šīs ražotnes uzsāks savu darbu tuvāko 2-3 gadu laikā, secināms, ka obligātā iepirkuma komponentes īpatsvars elektroenerģijas gala tarifā tuvākajos gados palielināsies, līdz ar to palielināsies arī elektroenerģijas gala tarifs," atzīmē EM. EM prognozē - ja visas saņemtās obligātā iepirkuma tiesības tiek izmantotas, elektroenerģijas ražošana tiek uzsākta noteiktā laikā un elektroenerģijas patēriņš atbilst prognozēm, tad "zaļās" enerģijas īpatsvara palielināšanās dēļ elektroenerģijas tarifa pieaugums 2020.gadā varētu būt aptuveni 1,2 santīmi par kilovatstundu.
Lai mazinātu "zaļās enerģijas" turpmāko ietekmi uz elektrības gala tarifu, Ekonomikas ministrija rosina uz laiku pārtraukt obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu. Ministrija uzskata, ka "šobrīd ieviestie atbalsta mehānismi komersantiem ir bijuši pietiekami motivējoši, lai tie uzsāktu projektu plānošanu un domātu par investēšanu elektroenerģijas ražošanā, izmantojot atjaunojamos energoresursus". "Pieaugot elektroenerģijas gala tarifam, nepieciešams steidzams izvērtējums, vai turpmāk šāds atbalsts, ja tas tiek turpināts, ir ekonomiski pamatojams," norādīts valdībai iesniegtajos dokumentos.
EM norāda, ka pašreiz spēkā esošā valsts atbalsta sistēma ražotājiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto atjaunojamos energoresursus vai to ražo koģenerācijas procesā, jau ir sekmējusi "zaļās elektroenerģijas" ražošanas paplašināšanu Latvijā, tādējādi mazinot elektroenerģijas importu.
Ministrija rosināja arī līdz 2013.gada 1.janvārim nerīkot obligāto iepirkumu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, taču MKK uzdeva EM sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju pārskatīt MK noteikumos esošo atbalsta mehānismu un maksimāli to pietuvināt Atjaunojamās enerģijas likumprojektā ietvertajam atbalsta mehānismam, informē EM.
Gala lēmumu par atteikšanos no "zaļās enerģijas" obligātā iepirkuma vēl jāpieņem valdībai.
Jau ziņots, ka valdība gada sākumā atbalstīja vairāk nekā gadu tapušo un asi kritizēto Atjaunojamās enerģijas likumu, kas paredz - "zaļās enerģijas" īpatsvaram Latvijā līdz 2020.gadam ir jāsasniedz vismaz 40% no kopējā enerģijas patēriņa, nosaka primāri atbalstāmos atjaunojamo energoresursu (AER) veidus un atbalsta piešķiršanas principus un kārtību.
Analizējot AER veidus pēc to potenciāla un iespējamā devuma nākotnē, kā galvenie izmantojamie resursi likumprojektā noteikta biomasa, galvenokārt koksne, kā arī vēja enerģija, biogāze un hidroenerģija. EM jaunā likuma anotācijā norāda, ka ar likumprojektu paredzēts ieviest tādu atbalsta mehānismu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, lai, pārdodot elektroenerģiju tirgū, kopējo ieguvumu "zaļās enerģijas" ražotājam noteiktu pēc iespējas racionāli izmantoti Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgākie atjaunojamie energoresursi.
AER izmantošanas veicināšanai likumprojekts paredz izveidot divus atbalsta instrumentus - piemaksu par no AER ražotas elektroenerģijas pārdošanu un atbalstu, lai pieslēgtu elektroenerģijas tīklam atjaunojamās enerģijas ražotnes, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz piecus megavatus.
Taču parlamentā likums "iestrēga", jo Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija marta vidū vienojās izveidot darba grupu, kas piedāvāto regulējumu izvērtēs pēc būtības un izstrādās konkrētus priekšlikumus komisijai par likumprojekta tālāko virzību.
Likumprojekts lielāko kritiku saņēma par to, ka tajā galvenokārt runāts tikai par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, bet nav runāts par citiem enerģijas patēriņa veidiem, piemēram, transportu un siltmenerģijas ražošanu.
Par to, ka tik liels "zaļās enerģijas" īpatsvars kopējā elektrības patēriņā ievērojami sadārzinās cenas, jau pērn pavasarī brīdināja eksperti, kuri norādīja, ka tas ik gadu patērētājiem izmaksātu 150 miljonus latu.
Kā izriet no SPRK mājas lapā publicētas informācijas, vēja elektrostacijām izsniegtas aptuveni 50 licences, tostarp vairākas vienam un tam pašam uzņēmumam dažādās vietās. Gandrīz 80 licences izsniegtas "koģenerācijas" uzņēmumiem, kas ražo gan elektrību, gan siltumu, no kuriem daudzi, pēc nosaukuma spriežot, izmanto šķeldu un citus kokapstrādes atkritumus, kā arī biogāzi. Divas licences izsniegtas saules elektrostacijām.