Vairs neatjaunos darbību uzņēmumiem, kurus izslēgs no Komercreģistra vienkāršotās likvidācijas rezultātā
Foto: Pixabay

Uzņēmumu reģistrs (UR) mainīs praksi vienkāršotās likvidācijas gadījumos – ja vienkāršotās likvidācijas procedūras laikā uzņēmums nebūs reaģējis uz brīdinājumiem, kā rezultātā reģistrs būs pieņēmis lēmumu par izslēgšanu, tad turpmāk UR neatcels lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, informē UR pārstāvji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2017.gada 13.jūlijā stājās spēkā Komerclikuma grozījumi, kuri cita starpā paredzēja UR tiesības ar savu lēmumu izbeigt sabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību) darbību jeb tā sauktā vienkāršotā likvidācija.

Atšķirībā no "parastās" likvidācijas, kuru iniciē sabiedrības īpašnieki, ieceļot likvidatoru, kurš nokārto sabiedrības parādsaistības (ja tādas ir), sakārto "papīrus", tostarp likumos noteiktu sabiedrības dokumentācijas daļu nodot Latvijas Nacionālajā arhīvā u.tml., vienkāršotās likvidācijas procedūru iniciē valsts.

Šāds regulējums tika orientēts uz "tukšajām", pamestajām SIA, lai Uzņēmumu reģistrs tās varētu izslēgt no reģistriem un "tukšās" SIA neradītu ilūziju par aktīvu uzņēmējdarbību valstī kopumā.

Līdz 2019. gadam valsts iniciēt vienkāršoto likvidāciju varēja trīs gadījumos: divos gadījumos pēc Uzņēmumu reģistra iniciatīvas, ja:

  1. sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību (jeb vienkārši runājot, sabiedrībai nav valdes, nav par sabiedrības darbību atbildīgās amatpersonas) vai

  2. sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un sabiedrība nav novērsusi Uzņēmumu reģistra brīdinājumā norādītos trūkumus – (1) iecēlusi valdi vai (2) sniegusi skaidrojumu par nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikusi juridiskās adreses maiņu Uzņēmumu reģistrā.

  3. Trešais iemesls vienkāršotās likvidācijas uzsākšanai - pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas (nodokļu nomaksas riski).

Ja sabiedrība nenovērsa trūkumus (ir valde, ir sasniedzama juridiskajā adresē) vai lēmumu par darbības izbeigšanu pieņēma Valsts ieņēmumu dienests, UR komercreģistrā izdarīja ierakstu par sabiedrības darbības izbeigšanu, publicēja oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un vienlaikus aicināja sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc publikācijas iesniegt UR pieteikumu likvidatora iecelšanai. Ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedza UR pieteikumu likvidatora iecelšanai, UR izslēdza sabiedrību no komercreģistra.

Minētie Komerclikuma grozījumi tika vērsti uz juridiski eksistējošu, taču faktiski nepastāvošu sabiedrību likvidāciju, kurās ne dalībnieki, ne kreditori neveic attiecīgās darbības, lai likvidētu sabiedrības.

2019.gadā vienkāršotās likvidācijas kārtība - ar 2019.gada 13.jūnija grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā - tika paredzēta arī gadījumos, kad sabiedrības neiesniedz Uzņēmumu reģistrā informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem. Līdz ar to Uzņēmumu reģistrs iepriekš minēto praksi attiecināja arī šajos gadījumos.

Šobrīd vienkāršotās likvidācijas procedūru var uzsākt 4 gadījumos: 3 gadījumos pēc UR iniciatīvas – ja nav valdes, nav sasniedzams juridiskajā adresē, nav atklāti patiesie labuma guvēji un 1 gadījumā - pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas.

Tomēr praksē UR konstatēja, ka ne vienmēr tā dēvētā vienkāršotā likvidācija tika vērsta uz sabiedrībām, kuras ir "tukšas", proti, juridiski eksistējošas, taču faktiski nepastāvošas.

Lai UR iniciētu vienkāršoto likvidāciju, sākumā sabiedrība (uzņēmums) tiek brīdināta par pārkāpumu esamību, dodot laiku pārkāpumus novērst.

Ja uzņēmums nereaģē uz brīdinājumiem, UR uzsāk vienkāršoto likvidāciju, kas ir juridiska procedūra pusgada garumā, ietverot vairākkārtējus brīdinājumus. Tomēr, neraugoties uz brīdinājumiem, mēdz būt, ka tikai pēc tam, kad uzņēmums ir jau likvidēts un izslēgts no Reģistra, tas gatavs aktualizēt datus (valde, juridiskā adrese, patiesie labuma guvēji), vienlaikus, lūdzot atjaunot uzņēmuma darbību (statusu). Šādos gadījumos, ņemot vērā, ka vienkāršotās likvidācijas mērķis nav izbeigt strādājošu kapitālsabiedrību darbību, galvenais valsts notārs līdz šim atcēla valsts notāra pieņemto lēmumu un atjaunoja uzņēmuma darbību.

Līdz ar to UR bija izveidojusies prakse:

(1) atjaunot termiņu pieteikuma (likvidatora iecelšanai) iesniegšanai, ja kāds no sabiedrības kreditoriem nokavēja viena mēneša termiņu pieteikuma (likvidatora iecelšanai) iesniegšanai un izteica vēlmi veikt sabiedrības likvidāciju;

(2) atjaunot sabiedrības darbību arī tādā gadījumā, ja tās dalībnieki, valde vērsās UR pēc tam, kad sabiedrība jau tika izslēgta no komercreģistra (pie nosacījuma, ka sabiedrība novērsa trūkumu, kas bija par pamatu sabiedrības darbības izbeigšanai).

Tādējādi līdz šim visos gadījumos UR izslēgto uzņēmumu darbību atjaunoja (pēc lūguma; ja uzņēmums novērsa trūkumus).

Turpmāk, ņemot vērā Senāta lēmumu, agrākā UR prakse mainās: ja likvidatora iecelšanas termiņš ir nokavēts – tad neatgriezeniski, ja uzņēmums ir izslēgts – tad neatgriezeniski.

2021. gada 1. jūnijā Latvijas Republikas Senāts norādīja, ka UR prakse atjaunot reģistrā ierakstus par sabiedrībām, kas izslēgtas bez likvidācijas (vienkāršotās likvidācijas procedūra), ir pretēja likumdevēja skaidri izteiktajai gribai un neatbilstoša likumam. UR Latvijas Republikas Senāta sniegtā tiesību normu interpretācija ir saistoša, un attiecīgi UR bija jāmaina sava līdzšinējā tiesību piemērošanas prakse jautājumā par ieraksta par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra anulēšanu. Tādējādi UR šobrīd lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, kurš pieņemts vienkāršotās likvidācijas procesā, vairs neatceļ, un sabiedrības, kuras tikušas izslēgtas no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas rezultātā, nevar paļauties, ka UR atjaunos to darbību. Tāpat šādu sabiedrību kreditori nevar paļauties, ka UR atjaunos termiņu pieteikuma (par likvidatora iecelšanu) iesniegšanai un iecels sabiedrībai likvidatoru, kas veiks sabiedrības likvidāciju.

Līdz ar to šobrīd pašām sabiedrībām, tās valdes un padomes locekļiem, dalībniekiem ir rūpīgi jāseko līdzi tam, lai tās būtu sasniedzamas juridiskajā adresē, kā arī lai tām būtu valde ar pārstāvības tiesībām. Tāpat sabiedrībām aktīvi un nekavējoties jārīkojas brīdī, kad saņem Uzņēmumu reģistra brīdinājumu vai informatīvu paziņojumu elektroniskās deklarēšanās sistēmā, kurā Valsts ieņēmumu dienests pēc UR lūguma informē sabiedrības, ka Uzņēmumu reģistrs uz juridisko adresi ir nosūtījis brīdinājuma vēstuli par dokumentu iesniegšanu.

Savukārt sabiedrību kreditoriem rūpīgi jāseko līdzi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajiem paziņojumiem, lai nenokavētu pieteikuma likvidatora iecelšanai iesniegšanas termiņu, kādam no saviem debitoriem. Ja sabiedrības tiks izslēgtas no komercreģistra atpakaļceļa vairs nebūs, proti, sabiedrības vairs netiks atjaunotas komercreģistrā, lai turpinātu savu darbību vai lai veiktu likvidācijas procesu, kā tas bija līdz 2021.gada 1.jūnija Latvijas Republikas Senāta spriedumam, skaidro UR.

Papildus tam UR norāda, ka, ņemot vērā to, ka tāda pati vienkāršotās likvidācijas kārtība, kāda ir paredzēta Komerclikumā, ir paredzēta arī kooperatīvajām sabiedrībām, iepriekš minētais attiecas arī uz kooperatīvajām sabiedrībām un to kreditoriem. Jaunā prakse attiecas uz kapitālsabiedrībām (SIA, AS) un kooperatīvajām sabiedrībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Uzņēmumu reģistrs Valsts ieņēmumu dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form