Ministri atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) un Konkurences padomes priekšlikumu sagatavot grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, izslēdzot no tā īpašu deleģējumu valdībai noteikt kārtību un noteikumus robežas rindas administrēšanas deleģēšanai privātpersonai. Iepriekš sagatavotajos noteikumos par rindu administratoru jau bija izraudzīts "Latvijas auto", kurš vienīgais atbilda izvirzītajām prasībām.
Turpmāk auto rindu administrēšanas uzraudzību uzticēs Iekšlietu ministrijai. Transportlīdzekļu reģistrācijai rindā tiks izveidota un uzturēta valsts informācijas sistēma "Ārējās sauszemes robežas šķērsošanas rindu sistēma", kurā iekļaus datus par ārējo sauszemes robežu šķērsojošajiem transportlīdzekļiem, transportlīdzekļa vadītāja kontaktinformāciju, informāciju par robežšķērsošanas vietu un laiku, kravu vai tās neesamību.
Plānots, ka elektronisku transportlīdzekļu reģistrāciju rindā organizēs četrās robežšķērsošanas vietās: Terehova, Grebņeva, Pāternieki, Silene.
Ārējās sauszemes robežas rindas administrēšanu ieviesīs pakāpeniski divos posmos. 2013.gada 1.jūlijā tā sāks darbu uz Latvijas – Krievijas robežas Terehovas robežkontroles punktā, bet 2014.gada 1.jūlijā – uz Latvijas – Krievijas robežas Grebņevas robežkontroles punktā un uz Latvijas – Baltkrievijas robežas (Pāternieku un Silenes robežkontroles punktos).
Tas nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu būtiskākās problēmas uz Latvijas – Krievijas robežas Terehovas robežkontroles punktā un pēc tam, nepieciešamības gadījumā izdarot vajadzīgos uzlabojumus sistēmā, tos ieviest arī uz Latvijas – Krievijas robežas Grebņevas robežkontroles punktā un Latvijas – Baltkrievijas robežas, kur šādas problēmas ir mazākas vai to nav, skaidro Satiksmes ministrija.
Ar jauno sistēmu pārvadātājiem samazināsies izdevumi, kas saistīti ar ilgstošām dīkstāvēm, samazināsies ceļu uzturēšanas izdevumi attiecīgajās pierobežas zonās, tiks radītas jaunas darba vietas. Dīkstāve uz robežas izmaksā vismaz 50 lati dienā.
Līdz šim rindā ārējās sauszemes robežšķērsošanai kravas transportlīdzekļi reģistrēties varēja tikai fiziski atrodoties jau pierobežā un tur arī gaidīt savu rindu robežšķērsošanai. Savukārt jaunā kārtība paredzēs izvēles iespējas: vai nu reģistrēties transportlīdzeklim atrodoties tieši pirms robežas šķērsošanas, kas būs bez maksas, vai reģistrēties no attāluma, nosakot robežšķērsošanas laiku, kas būs maksas pakalpojums – 10,55 lati.
Plānots, ka informācijas sistēmai tiešsaistē varēs pieslēgties Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienests un Pārtikas un veterinārais dienests. Informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas izmaksas segs Informācijas sistēmas pārzinis un Informācijas sistēmas turētājs no ieņēmumiem no iepriekšējās reģistrācijas, tādējādi valsts budžeta līdzekļi sistēmas uzturēšanai nav nepieciešami.
"Latvijas Auto" informācijas speciāliste Kristīne Lozovska informēja, ka "Latvijas auto", dēļ garajām automašīnu rindām un hronisko nesakārtotību uz valsts robežām, iepriekš bija ierosinājusi, līdzīgi kā citās valstīs, ieviest elektronisko rindu administrēšanas sistēmu, un pat bija paudusi gatavību administrēt šo sistēmu, tomēr šis ierosinājums neguva atbalstu, un tika nolemts šo uzdevumu uzticēt Satiksmes ministrijā pakļautībā esošām struktūrām.
"Latvijas auto" ir ieinteresēta tikai un vienīgi situācijas sakārtošanā uz robežas, lai Latvijas un citu valstu autopārvadātājiem nevajadzētu stāvēt vairākas diennaktis rindās un ciest zaudējumus sakarā ar dīkstāvēm.
"Nav nekas zināms par Latvijas Robežsardzes priekšlikumiem attiecībā uz to, kā viņi plāno īstenot rindu administrēšanu, līdz šim robežsargi bija pauduši vienīgi vēlmi atbrīvoties no šīs funkcijas. Lēmums, ka arī turpmāk ar transportlīdzekļu rindas administrēšanu nodarbosies Robežsardze, visdrīzāk nozīmē to, ka viss paliks pa vecam, un saglabāsies tā pati arhaiskā sistēma, kas mūsu ārvalstu kolēģu sejās liek parādīties līdzjūtīgam smaidam. Tāpēc rodas jautājums, kam ir izdevīga nesakārtotība uz robežas, un lai nekas nemainās? Kas aiz tā stāv?," uzsver asociācija.
Savukārt SM atgādina, ka Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietas tika projektētas, būvētas un nodotas ekspluatācijā 1994.-1997.gadā, pamatojoties uz tobrīd esošo informāciju un prognozēto situāciju par kravas un vieglo transportlīdzekļu un pasažieru autobusu plūsmu un tās pieauguma tendencēm turpmākajiem 15 gadiem.
Tolaik kravas transportlīdzekļu caurlaidības jauda Terehovas robežšķērsošanas vietā Latvijas pusē tika plānota maksimāli 350 un Grebņevas robežšķērsošanas vietā 200 kravas transportlīdzekļu vienības diennaktī vienā virzienā. Tomēr kravas transportlīdzekļu plūsma jau 2007.gadā sasniedza tikai 2012.gadam plānoto apjomu, t.i., līdz 1000 (Grebņevā) un 1500 (Terehovā) visa veida transportlīdzekļiem abos virzienos diennaktī.
SM gan uzsver, ka patiesais iemesls rindu problēmām ir neatbilstošās jaudas Krievijas pusē.