Par to pēc valdības sēdes preses konferencē pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viņš stāstīja, ka valdības finanšu konsultantam "Prudentia" uzdots pēc divām nedēļām nākt klajā ar diviem iespējamiem scenārijam – "airBaltic" pilnu pārņemšanu, valstij nopērkot akcijas no mazākuma akcionāra - "Baltijas Aviācijas Sistēmām" (BAS), vai esošās akcionāru struktūras saglabāšanu, abiem akcionāriem kompānijas pamatkapitālā proporcionāli ieguldot 63 miljonus latu.
Augulis gan norādīja, ka lidsabiedrības glābšanā valsts piedalīsies pie dažiem nosacījumiem – ir jānomaina līdzšinējais kompānijas menedžments, tostarp Bertolts Fliks prezidenta amatā, un, ja lidsabiedrības akcionāru struktūra nemainās, tad ir arī jāgroza statūti un jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, un "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta.
Ministrs piebilda, ka šos divus iespējamos scenārijus valdībai rekomendējis finanšu konsultants. Valdība neesot apsvērusi valstij piederošo kompānijas akciju pārdošanu, uzsvēra satiksmes ministrs, tādejādi noraidot iepriekš izskanējušo informāciju, ka valdība kā vienu no risinājumiem vērtējot iespēju pārdot kompānijas akcijas par 30 miljoniem latu.
"Prudentia" divu nedēļu laikā ir jāsagatavo konkrētāki priekšlikumi un jārunā ar mazākuma akcionāru par šo valdības atbalstīto piedāvājumu. Ja BAS nepiekritīs nevienam no diviem valdības piedāvātajiem scenārijiem, tad "situācija būs apgrūtinoša", sacīja Augulis. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) sacīja, ka tādā gadījumā kompānijai būs nopietnas problēmas.
Vaicāts, kur valdība varētu ņemt naudu "airBaltic" glābšanai, Augulis sacīja, ka Satiksmes ministrijai (SM) tādas naudas nav un šis jautājums jāadresē Finanšu ministrijai (FM). Savukārt premjers norādīja – kad būs izvēlēts viens no diviem risinājumiem, FM būs jāvērtē, kā finansējumu nodrošināt.
Savukārt, jautāts, vai valsts varētu vērsties tiesā pret Fliku par iespējamajām kļūdām uzņēmuma vadībā, Augulis konkrēti neatbildēja, bet atzina, ka Tieslietu ministrijai, Valsts kancelejai un SM uzdots vērtēt iespējamos Flika pārkāpumus lidsabiedrības vadībā. Par Flika iespējamo aizvietotāju Augulis sacīja, ka viņa vietā varētu piesaistīt kādu, kas orientējas aviācijas biznesā.
Augulis uzsvēra, ka "airBaltic" glābšanā ir jārīkojas ātri, tāpēc arī finanšu konsultantam "Prudentia" ir uzdots divu nedēļu laikā iesniegt piedāvājumu ar konkrētiem risinājumiem un skaitļiem. Tāpat finanšu konsultantam ir jārisina, kā iespējams nomainīt Fliku kompānijas prezidenta amatā. Tas, pēc Auguļa teiktā, vajadzīgs, lai nodrošinātu kompānijas darbību un lai būtu uzticība partneru starpā.
Pamatojoties uz piesaistītā finanšu konsultanta un "airBaltic" padomes locekļu sniegto informāciju, pastāv pamatotas bažas, ka lidsabiedrības valde Flika personā pieļāvusi nopietnus pārkāpumus finanšu plānošanā un vadībā un radījusi zaudējumus pērn un šajā gadā, liecina valdības izplatītais paziņojums.
Tāpat valdība secināja, ka ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnijā paustais satraukums par "airBatic" finansiālo stāvokli tikai konstatēja esošo situāciju uzņēmumā un šobrīd nav pamata apgalvojumam, ka tas radīja 25 miljonu latu zaudējumus.
Tāpat valdība noraida izskanējušās spekulācijas par iespējamo Kampara kandidatūras apspriešanu "airBaltic" valdes priekšsēdētāja amatam, teikts Ministru kabineta paziņojumā.
Jau ziņots, ka Fliks paziņojis par gatavību atkāpties no "airBaltic" prezidenta amata, lai glābtu lidsabiedrību, taču izvirzot savus nosacījumus - valdībai jāiegulda nauda uzņēmuma kapitālā.
Augulis pirmdien aicināja valdību lemt par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu un izvērtēt aviokompānijas prezidenta Flika darbību jau otrdienas sēdē. SM valdībai piedāvāja divus variantus tālākai rīcībai ar "airBaltic" – palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par lidsabiedrības padomes rosinātajā 63 miljonu latu apmērā vai arī to nedarīt.
Pagājušajā otrdienā "airBaltic" padome atbalstīja lēmumu steidzami palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par 63 679 065 latiem. No tiem par 30 miljonu latu kapitālu piedāvāts palielināt, konvertējot valsts AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un BAS īpašumā esošās lidsabiedrības obligācijas. Savukārt pārējā daļa būtu apmaksa naudā.
Pēc SM iepriekš teiktā, finansiālā situācija "airBaltic" ir nopietna. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.
"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.
"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.