Valdība nolemj piedalīties 'airBaltic' pamatkapitāla palielināšanā; nolūkots Flika pēctecis
Foto: Publicitātes foto

Valdība otrdien pēc piesaistīto konsultantu "Prudentia" uzklausīšanas nolēma turpināt sarunas par vienu no iepriekš piedāvātajiem nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" maksātspējas atjaunošanas variantiem: abu akcionāru - valsts un "Baltijas Aviācijas Sistēmu" (BAS) proporcionālu līdzdalību pamatkapitāla palielināšanā, kas varētu prasīt kopumā 50 – 70 miljonus latu. Valdība arī esot jau nolūkojusi iespējamo pašreizējā "airBaltic" vadītāja Bertolta Flika pēcteci.

Par to žurnālistus otrdien informēja premjers Valdis Dombrovskis (V) un satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Augulis pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka sarunās ar otru akcionāru BAS, kas uz pusēm pieder "airBaltic" prezidentam Flikam un Bahamu salās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management", kā arī lielāko kompānijas kreditoru Latvijas Krājbanku pārrunāta iespēja jau šonedēļ vienoties par "airBaltic" vadības maiņu un līdzvērtīgākiem akcionāru līguma nosacījumiem. Šobrīd jau esot informācija par iespējamo lidsabiedrības vadītāja amata kandidātu, kuram esot laba starptautiskā reputācija un pieredze par "airBaltic" lielāku kompāniju vadīšanā.

Augulis gan norādīja, ka "pirms viena atstādināšanas droši vien neizpaudīsim, kas varētu būt nākamais vadītājs". Uz jautājumu, vai Fliks piekritīs atstāt kompānijas vadību, satiksmes ministrs norādīja, ka "visi akcionāri, un Fliks nav vienīgais, redz, ka, lai mēs nestāvētu uz vietas, kaut kas ir jāmaina". Tomēr akcionāri varētu arī vienoties, ka gan valdes priekšsēdētāju, gan valdes locekļus ieceļ ar abu lidsabiedrības akcionāru piekrišanu, sacīja ministrs. Viņš atklāja, ka varētu nomainīt pat trīs valdes locekļus.

Finanšu ministrijai ir uzdots izdomāt, kur rast pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamos līdzekļus, jo SM šādas naudas nav, un tā nav valsts budžeta turētāja, sacīja Augulis.

Dombrovskis informēja, ka FM jau ir piedāvājusi iespējamos risinājumus, kas gan vēl būšot jāprecizē, kad būs panākta konkrēta vienošanās par ieguldījuma apjomu.

Ministru prezidents atzina, ka, būtiskākā līdzekļu daļa noteikti būtu jāpiešķir šī gada budžeta grozījumos, kaut vai uzņemoties saistības, lai atstātu mazāku ietekmi uz 2012.gada budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu. Premjers atzina, ka, iespējams, būs nepieciešami arī īstermiņa "airBaltic" likviditātes pasākumi, bet pie galvenajiem priekšlikumiem FM strādās pēc tam, kad abi akcionāri vienosies par ieguldījumu, jo "budžeta grozījumi ir laikietilpīgs process, it īpaši pie atlaistas Saeimas". Dombrovska ieskatā, divi mēneši budžeta grozīšanai būtu "ļoti optimistisks laiks", turklāt strādāt pie tiem varēs sākt tikai pēc konkrēta valdības lēmuma.

Premjers atzina, ka ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā ir ar būtisku fiskālu efektu, tāpēc Latvijai tas būs jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo aizdevuma programma turpinās vēl līdz šī gada beigām.

"Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš pavēstīja, ka divu nedēļu laikā "esam tuvinājušies sarunās ar pretējās puses akcionāriem", un gan valdība, gan otra puse vēloties attīstīt lidsabiedrību. Valsts uzskata, ka pamatkapitālā būtu jāiegulda arī otram akcionāram, un runa esot nevis par obligāciju izlaišanu, bet tieši par jaunu kapitālu.

Komentējot iepriekš "airBaltic" pausto par iespējamu reisu skaita samazināšanu un daudzu darbinieku atlaišanu, Krēsliņš atzina, ka kompānijas ieņēmumu un izdevumus struktūra ir menedžmenta ziņā, tomēr "airBaltic" esot jāatgriežas un rentabilitātes ceļa, un to nevar izdarīt tikai ar "patīkamiem pasākumiem". "Prudentia" pārstāvis atzina, ka tāpēc iespējama gan reisu slēgšana, gan darbinieku atlaišana, jo to darot arī citas grūtībās nonākušas aviokompānijas, piemēram, Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair".
"Prudentia" pārstāvis arī norādīja, ka kompānijai būtu jāatsāk pelnīt ne vēlāk kā 2013.gadā.

Krēsliņš arī norādīja, ka pārdot "airBaltic" šobrīd neesot lietderīgi, jo pašreizējā tirgus situācijā cena būtu ļoti zema, taču aviācijas nozare ir valstiski svarīga. Parasti, valstij ieguldot lidsabiedrībā, mērķis neesot gūt peļņu tieši "caur bilanci", bet gan caur plašāku devumu valsts tautsaimniecībai, norādīja eksperts.

Krēsliņš tieši neatbildēja uz jautājumu, vai BAS šobrīd ir "sašķēlies" divos akcionāros ar dažādiem viedokļiem, tomēr atzina, ka lielākais resursu devējs ir Latvijas Krājbanka, un bankas loma un lēmums esot izšķirošs.

"Delfi" jau ziņoja, ka valdība 23.augustā nolēma glābt maksātspējas grūtībās nonākušo "airBaltic" pie nosacījuma, ja tās pašreizējais menedžments, tostarp kompānijas vadītājs Bertolt Fliks lidsabiedrības prezidenta amatā, tiks nomainīts.

Valdības piesaistītais finanšu konsultants "Ptrudentia" ieteica vairākus rīcības modeļus, un valdība nolēma nopietni vērtēt divus variantus lidsabiedrības glābšanai - vai nu pilnībā pārņemot to savās rokās, atpērkot akcijas no mazākuma akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) vai saglabājot esošo akcionāru struktūru, abiem akcionāriem kompānijas pamatkapitālā proporcionāli ieguldot 63 miljonus latu.

Otra scenārija gadījumā valsts izvirza papildu nosacījumus - jāgroza statūti, jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, kā arī "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta.

Pēc šāda valdības lēmuma izskanēja iespēja, ka BAS savas lidsabiedrības akcijas varētu pārdot par 91 vai aptuveni 70 miljoniem latu.

Savukārt Satiksmes ministrija (SM) un Tieslietu ministrija (TM) jau nosūtīja izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai ziņas par iespējamajiem pārkāpumiem Flika rīcībā.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.

"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form