Šobrīd publiski pieejamie valdības sēdes dokumenti liecina, ka tiek plānots virzīt Satiksmes ministrijas priekšlikumu par lielā projekta "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" pirmā posma īstenošanu, paredzot dzelzceļa tīkla elektrifikāciju posmā Daugavpils-Krustpils-Rīga (Šķirotava) un Rēzekne-Krustpils-Rīga (Šķirotava).
Ja projekta iesniegumu apstiprinās Eiropas Komisijā (EK), projekta pirmā posma īstenošanai plānots izmantot Kohēzijas fonda finansējuma teju 347 miljonu eiro apmērā.
Valdība arī lems, vai uzdot SM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrijai izvērtēt nacionālā interešu objekta statusa piešķiršanu šim projektam.
"Delfi" jau ziņoja, ka vairāk nekā 1,3 miljardus eiro vērtais dzelzceļa elektrifikācijas projekts varētu tikt īstenots Rīgas, nevis Ventspils virzienā, kas līdz šim tika uzskatīta par ticamāko elektrifikācijas virzienu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Atsaucoties uz savā rīcībā esošu neoficiālu informāciju, raidījums arī ziņo, ka EK devusi mājienu, ka, īstenojot nerentablo Ventspils virzienu, tā varētu Latvijai nepiešķirt fondu līdzekļus.
Ilgi atliktajam jautājumam par dzelzceļa elektrifikāciju valdībā būtu jānonāk nākamnedēļ. Nozīmīgu finansējuma daļu – 348 miljonus eiro – gatava piešķirt Eiropas Savienība. Skaidrs, ka projekta sākumposms būs Latvijas austrumos, bet šonedēļ negaidīti izlemts, ka modernizācijas maršruts neies vis līdz sākotnēji plānotajai ostas pilsētai Ventspilij, bet gan līdz Rīgai. Ventspils mēram Aivaram Lembergam (ZZS) šoreiz nācies piekāpties, ka viņa politiskās apvienības kontrolētā satiksmes ministrija devusi priekšroku Rīgai, secina "Nekā personīga".
Lai gan dzelzceļa modernizācija un lokomotīvju nomaiņa ir nepieciešama, pastāv arī bažas, vai 1,300 miljardus vērtais projekts netiek īstenots, lai tikai nepazaudētu Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Latgalē elektrifikācijas projekts reģiona attīstībā dotu vismaz 300 miljonu eiro ieguldījumu. Elektrifikācija uz Kurzemi projektu sadārdzinātu par 140 miljoniem, jo Rīgas virziens maksātu 519, bet Ventspils – 659 miljonus eiro.
