Valdība pieņem Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu
Foto: LETA

Valdība šodien pieņēma Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam, kas paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, attīstīt atkritumu apsaimniekošanas institucionālo sistēmu, veidojot spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus un īstenot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VARAM izstrādātajā plānā raksturota pašreizējā situācija nozarē, kā arī izstrādāti rīcības virzieni un pasākumi, lai sasniegtu izvirzītos Vides politikas mērķus atkritumu rašanās samazināšanā, atkritumu dalītā vākšanā un pārstrādē, kā arī atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā. Piedāvātie rīcības virzieni atbilst Eiropas Savienības (ES) izaugsmes stratēģijai Eiropas Zaļais kurss, kā arī Jaunajam aprites ekonomikas rīcības plānam "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu".

Patlaban Latvijā ir izveidoti un patlaban darbojas 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioni. Vidējā AAR platība Latvijā ir 6457 km2.

Latvijā 2020. gadā ir izveidoti aptuveni 5000 dalītās vākšanas punkti un aptuveni 90 atkritumu šķirošanas laukumi, kuru skaits pakāpeniski pieaug. Viens no trūkumiem, ko sabiedrība ir identificējusi, ir atšķirīgās atkritumu dalītās vākšanas (šķirošanas) prasības dažādās pašvaldībās, kas apgrūtina rīcību un šķirošanas paradumu iedzīvināšanu.

Latvijā dalīti savāktu un nešķirotu atkritumu pāršķirošana lielākoties norit manuālajās vai daļēji automatizētajās šķirošanas līnijās. Kopumā Latvijā ir 36 šādas iekārtas ar kopējo jaudu ap 700 000 tonnām/gadā, kuras lielākoties ir izvietotas sadzīves atkritumu poligonos.

Plāns paredz veidot spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, tādējādi attīstot un palielinot atkritumu pārstrādes jaudas, kā arī paplašinot dalīti vākto atkritumu plūsmas, lai būtu iespējams atsevišķi nodot gan bioloģiskos atkritumus, un līdz 2025. gada 1. janvārim arī tekstilatkritumus. Plašāka dalītā vākšana ļaus virzīties uz atkritumu poligonos apglabājamā atkritumu daudzuma samazināšanu, lai līdz 2035. gadam poligonos tiktu apglabāti ne vairāk kā 10% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma (pašlaik tie ir vairāk kā 60%), savukārt pārstrādāti būtu vismaz 65% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma.

Līdzšinējo desmit reģionu vietā plānots izveidot piecus spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, ievērojot administratīvi teritoriālas reformas rezultātu, un uz atkritumu poligonu bāzes izveidot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus. Plāns paredz līdz 2021.gada maijam noteikt jaunos atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas, lai reģionu pašvaldībās līdz 2022.gada beigām kopīgi izstrādātu reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus.

Visu pašreizējo atkritumu poligonu ekspluatācija tiks turpināta, bet tiks diferencēts poligonos veicamo atkritumu apsaimniekošanas darbību klāsts. Piemēram, poligonu teritorijā varētu veikt tādas atkritumu apsaimniekošanas darbības kā šķirošana, pāršķirošana, no atkritumiem iegūta kurināmā sagatavošana, atsevišķu atkritumu veidu pārstrāde, kā arī labošanas darbības un remontdarbi. Savukārt poligonos, kur ietilpība ir pietiekama un tas ir ekonomiski pamatoti, atkritumu apglabāšanas darbības varēs veikt arī turpmāk, bet lēmums par to būs jāpieņem atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām.

Plāna izstrādes procesā veiktie pētījumi liecina, ka nozares attīstībai ir nepieciešami 548 milj. eiro publisko un privāto investīciju. ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā atkritumu apsaimniekošanas jomai un pārejai uz aprites ekonomikas modeli būs pieejami 103,53 milj. eiro. Pārējie finansējuma avoti ir komersantu, atkritumu radītāju un apsaimniekotāju ieguldījumi un maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu, kas tiek piemēroti, īstenojot principu - piesārņotājs maksā un ražotāju paplašinātas atbildības principu.

Nākamajā (2021.- 2027. gada) ES fondu plānošanas periodā plānots turpināt atbalstīt atkritumu pārstrādes attīstību valstī, t.sk., lai veicinātu otrreizējo izejvielu ieguvi, kā arī īstenot jaunu atbalsta virzienu aprites ekonomikas principu ieviešanai uzņēmējdarbībai, cita starpā paredzot atbalstu tehnoloģisko procesu uzlabošanai otrreizējo izejvielu izmantošanas veicināšanai vai slēgto resursu ciklu ieviešanai. Ievērojama daļa no šīm investīcijām ir plānotas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form