"Valmiermuižas alus" darītava 2019. gadā palielināja apgrozījumu par 6,2%, sasniedzot 5,7 miljonus eiro (2018. gadā – 5,36 miljoni eiro). Pērn par 2% audzis arī pārdotā alus apjoms, sasniedzot 2,31 miljonu litru. Gandrīz par piekto daļu jeb 18% izaugsme piedzīvota eksporta tirgos. Bet šis gads, izplatoties pandēmijai, sagriezis situāciju gandrīz vai kājām gaisā. "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis portālam "Delfi" atklāti stāsta par alus darīšanas biznesu ārkārtējās situācijas laikā, cīņu ar krīzi, vienlaikus nezaudējot pārdomātu optimismu par alus darīšanas tendencēm Latvijā. "Vētrā jācīnās pašu spēkiem, airējot vēl spēcīgāk," teic Ruņģis.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Runājot par šī trauksmainā gada tendencēm alus darīšanas biznesā, "Valmiermuižas alus" saimnieks teic, ka ir interesanti vērot divas pretējas tendences alus nozarē līdz Covid-19 krīzes sākumam. Pirmkārt, alus imports Latvijā turpina palielināties. "Lai arī latvieši alu pasludinājuši par nacionālo dzērienu, bez kura nav iedomājami Jāņi, kopējie alus pārdošanas un brūvēšanas apjomi Latvijā pēdējos piecos gados pakāpeniski samazinās. Veikalā uz alus etiķetēm ir daudz latvisku nosaukumu, tomēr vairāk nekā puse visa Latvijā pārdotā alus tiek importēts, un uz šo alu etiķetes norādīts vien izplatītāja vārds, nevis ražotājs. Divas lielās alus ražotnes, kas pieder globāliem koncerniem, slēgušas vairākas alus ražotnes Latvijā, lai ražotu tur, kur lētāk. Nepārdomātās Latvijas nodokļu politikas dēļ kaimiņvalstīs ražot alu ir lētāk. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās arī kopējā pārdotā alus apjoms Latvijā, ko līdz šim mazliet kompensēja augošais tūrisms un pierobežu tirdzniecība," situāciju raksturo Ruņģis.

Mazo alus darītavu zelta laikmets

Otrkārt, turpina palielināties mazo alus darītavu skaits Latvijā. Pēdējo piecu gadu laikā mazo alus darītavu skaits ir četrkāršojies, un to skaits sasniedzis jau 62. Tomēr tikai 14% no visa Latvijā pārdotā alus ir brūvēts Latvijas mazajās alus darītavās. Tas ir pusotru reizi mazāk nekā pirms septiņiem gadiem, kad mazajās alus darītavās izbrūvēja aptuveni 22%. Ir vērojama arī pozitīva tendence: pērn mazajās alus darītavās tika izbrūvēts par vienu miljonu litru vairāk alus nekā gadu iepriekš. Ruņģis paredz, ka mazo alus darītavu skaits un tajās izbrūvētā alus apjoms turpināsies palielināties, jo, attīstoties alus baudīšanas kultūrai Latvijā, prasīgākie alus gardēži priekšroku dod mazajās alus darītavās brūvētām, īpašākām alus garšām, nevis zemākai cenai. "Šobrīd mazās alus darītavas piedāvā vairāk nekā 400 dažādu amata alus garšu, galvenokārt eilus, un to klāsts turpinās pieaugt. Savā ziņā šo var saukt par zelta laikmetu mazajām alus darītavām un alus baudītājiem. Mazās alus darītavas ir kļuvušas par nozīmīgiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem," norāda Ruņģis. Piemēram, pērn SIA "Valmiermuižas alus" iekļuva Vidzemes nodokļu maksātāju top 20.

Covid-19 smagi trāpa

Mazās alus darītavas Latvijā, arī "Valmiermuižas alu" līdz ar viesmīlības nozari Covid-19 skāra īpaši smagi. Pirmkārt, mazajām alus darītavām ļoti nozīmīgu pārdošanas apjomu veido restorāni un bāri, no kuriem lielākā daļa pārtrauca darbu pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas. Dažas mazās alus darītavas zaudēja turpat 80% apgrozījuma. Otrkārt, restorāni un bāri palika parādā par jau piegādāto alu, jo, tos aizverot, naudas plūsma apstājās. Treškārt, mazās alus darītavas sāk brūvēt ar pilnu jaudu jau februārī un martā, lai uzkrātu alu vasaras sezonai, kad pieprasījums pēc alus divkāršojas. Bet amata alus nogatavināšanās prasa mēnesi, tādēļ tikai ar mēneša nobīdi ir iespējams samazināt izbrūvētā alus apjomu. Līdz ar to aprīlī Valsts ieņēmumu dienesta statistikas datos vēl nevarēja novērot būtisku izbrūvētā alus apjoma kritumu statistikā, bet Ruņģis paredz ievērojamu izbrūvētā alus kritumu maijā.

Piemēram, "Valmiermuižas alus" darītavai pārdošanas kritums aprīlī bija 32%, bet maijā 29%. Aprīlī 29 Valmiermuižas darbinieki saņēma dīkstāves pabalstus, bet maijā 30 darbinieki saņēma VID atteikumu, jo maija vidū Ministru kabinets mainīja noteikumus, lai paplašinātu dīkstāves pabalsta saņēmēju loku. "Tālāk vētrā jācīnās pašu spēkiem, airējot vēl spēcīgāk," secina Ruņģis.

'Valmiermuižas alus' saimnieks: pandēmijas vētrā jācīnās pašu spēkiem
Foto: LETA

"Valmiermuižas" alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis "Valmiermuižas alus" kafejnīcas atklāšanas laikā Valmieras drāmas teātrī 2019. gada martā.

Cīnās pašu spēkiem

Spītējot Covid-19, alus darītava attīsta "Kokmuižas" eilus. Ruņģis stāsta, ka pērn "Valmiermuižas alus "darītavā atklāja alus darbnīcu, kas ir mikro alus darītava jeb alus ateljē jaunu, īpašu garšu brūvēšanai mazos apjomos, lai iepazīstinātu alus baudītājus ar alus stilu un garšu daudzveidību. 2019. gadā tajā radīja četrus dažādus "Kokmuižas" eilus, un šī gada pirmajos piecos mēnešos pieprasījums pēc tiem ir divkāršojies, salīdzinot ar pagājušā gada pieprasījuma apjomu.

"Cīņā ar alus importu ieviešam trīs "Kokmuižas" bezalkoholiskos eilus. "Valmiermuižas alus" darbnīcā esam radījuši pirmo Latvijas amata bezalkoholisko IPA, APA un kviešu-aveņu eilu. Bezalkoholiskā alus popularitāte Latvijā turpina strauji augt. Šobrīd var iegādāties vairāk nekā 30 dažādas bezalkoholiskā alus garšas, no kurām populārākās tiek importētas. Lai spītētu Covid-19 un alus importam, "Valmiermuižas alus" darbnīcā radījām "Kokmuižas" bezalkoholiskos eilus ar izteiksmīgām garšām," teic Ruņģis. Uzņēmums ir arī atklājis interneta veikalu ar piegādēm Latvijā un Eiropas Savienībā. Tiek plānots, ka internetā uzņēmums pārdos 6% no kopējā izbrūvētā alus apjoma.

Plānojam, ka šogad jūnijā pārdosim vairāk alus nekā pērn, pateicoties jaunām alus garšām, pārdošanai internetā, restorāniem un bāriem, kas atsākuši darbību. Aigars Ruņģis

"Esam saglabājuši visas darbavietas alus darītavā. Jūnijā atsākam brūvēt alu ar pilnu jaudu. Plānojam, ka šogad jūnijā pārdosim vairāk alus nekā pērn, pateicoties jaunām alus garšām, pārdošanai internetā, restorāniem un bāriem, kas atsākuši darbību, latviešu lielajai mīlestībai uz amata alu un mūsu uzticamo pircēju atbalstam, par ko esam ļoti pateicīgi. Paliekam nemainīgi uzticīgi mūsu vērtībām – uz garšu netaupīt, brūvēt alu svētku galdam. Jo krīzes ir īslaicīgas," optimistisks ir Ruņģis. Viņš uzskata, ka arvien vairāk pircējiem ir svarīgi atbalstīt Latvijas alus darītājus. Tādēļ gada latviskākajos svētkos Jāņos Ruņģis aicina alus baudītājus Latvijā lasīt alus etiķetes, lai ar pārliecību izvēlētos Latvijā darītu alu, nevis importētu. Jo tikai Latvijā darīts alus dod darbu alus darītājiem Latvijā, kuri maksā visus nodokļus Latvijā, un nopelnītā nauda tiek ieguldīta Latvijā.

Atgriezīsies 2023. gadā

Mazo alus darītavu atgūšanās no krīzes būs saistīta ar viesmīlības nozares atgūšanos. Ruņģis prognozē, ka atgūšanās būs lēna, jo viesmīlības nozare nesaņem gaidīto valsts atbalstu krīzes seku mazināšanai. "Turklāt restorāniem un bāriem vēl pastāv ierobežojumi, kas nav līdz galam saprotami. Piemēram, restorāniem un bāriem atļauts strādāt tikai līdz plkst. 2.00 naktī. Vai pēc plkst. 2.00 vīruss kļūst bīstamāks?" jautā Ruņģis. Vasara ir ražas laiks bāru un restorānu terasēm Rīgā, bet saīsināts darba laiks samazina ienākumus. Tādēļ viņš paredz, ka pirmskrīzes apjomu viesmīlības nozare un mazās alus darītavas Latvijā sasniegs tikai 2023. gadā.

Šā gada jūnija sākumā ir izveidots Depozīta iepakojuma operators. Ruņģis teic, ka ir par depozītu iepakojuma sistēmas ieviešanu Latvijā. "Igaunijā un Lietuvā ir ieviesta un praksē pārbaudīta depozītu sistēma, kas strādā. Tādēļ nav jāizgudro velosipēds no jauna, bet jāpārņem pieredze no kaimiņiem. Atbalstu ieceri, ka depozītu iepakojuma operators ir dzērienu ražotāji un izplatītāji Latvijā. Tas nodrošinās mazākas izmaksas alus darītājiem un gala pircējiem, kā arī mazinās dabas resursu patēriņu jaunu pudeļu ražošanai," vērtē Ruņģis. "Valmiermuižas alus" depozīta sistēmā saskata iespēju saimniekot sociāli atbildīgi un veidot veselīgāku vidi.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu. Ja jau esi abonents,
Kāpēc abonēt?

Tags

Koronavīruss Covid-19 Alus Apstrādes rūpniecība DELFI plus Jāņi Ministru kabinets Valmiermuižas alus Valsts ieņēmumu dienests VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.