'Valodas policijas' dēļ kafejnīcas īpašniekam nākas pašam sevi atbrīvot no virknes pienākumu
Foto: Shutterstock

Noteikumi par to, cik labā līmenī darbiniekiem jāprot valsts valoda, dažādās profesijās atšķiras. Savulaik tie radīti, lai cīnītos ar tā saukto padomju mantojumu, taču tagad arvien biežāk sagādā likstas ārvalstniekiem, kuri sāk biznesu Latvijā. Tā gadījies arī kādas Vecrīgā esošas kafejnīcas īpašniekam Džeimsam Vanderslaisam, kurš pēc Valsts valodas centra (VVC) inspektoru apmeklējuma savā kafejnīcā pats klientus apkalpot vairs nedrīkst.

Vanderslaisa dzimtā valoda ir angļu, taču viņš jau piecus gadus dzīvo Latvijā. Viņa kafejnīca "Wexcafe" apmeklētājus uzņem kopš pērnā gada decembra, kad viņš to iegādājies no kāda drauga. VVC darbinieki jeb kā saka pats Vanderslaiss – "valodas policija" – kafejnīcā ieradās 16. janvāri, jo esot saņemtas sūdzības.

VVC darbinieki kafejnīcā pavadījuši vairākas stundas, vērojot tajā notiekošo, runājot ar Vanderslaisu un darbiniekiem. Pēc tam noformēts pārbaudes akts par Valsts valodas likuma 21. panta 4. daļas, 7. daļas un 23. panta pārkāpumu, kā arī norādīts, ka kafejnīcas īpašnieks solījies pārkāpumus novērst. Vanderslaiss atminas, ka sākotnēji VVC inspektori gribējuši piemērot sodu, taču pēcāk, redzot, ka lielākā daļa pārkāpumu tiek novērsti, nolēmuši sankcijas nepiemērot. Uzņēmuma īpašnieks atzīst, ka kafejnīcā patiešām bijušas nepilnības, piemēram, ēdienkarte bijusi vien angļu valodā, tāpat arī plauktā sarindoto tēju nosaukumi. Taču šos pārkāpumus viņš sakās novērsis uzreiz. Tiesa, VVC, veicot atkārtotu pārbaudi 20. februārī, konstatēja, ka ēdienkartei nav nodrošināts pilnīgs un precīzs tulkojums valsts valodā, tādēļ Vanderslaiss tomēr aicināts uz tikšanos VVC.

VVC inspektori pirmajā pārbaudē arī konstatējuši, ka Vanderslaiss latviešu valodu nepārvalda tik augstā līmenī, kā nepieciešams viesmīļiem, proti, B1 līmenī. Lai nesaņemtu sodu, kafejnīcas īpašnieks sevi atbrīvojis no virknes pienākumu, kas saistīti ar klientu apkalpošanu. "Man nācās sevi atlaist, jo nav jēgas maksāt sev algu, ja es nevaru pat runāt ar klientiem. Tagad es vienkārši daru to, ko varu darīt kā īpašnieks," stāsta uzņēmējs, piebilstot, ka VVC pārstāvji uzsvēruši – viņš nedrīkst atrasties zonā aiz kases.

Tieši tas Vanderslaisu sarūgtinājis visvairāk, jo viņš vēlējies darbiniekiem ar savu piemēru iemācīt, kā darboties Rietumu stilā. "Es saprotu – vēsture ir iemesls [noteikumiem – aut.] un tas vairāk ir tēmēts uz pagātnes notikumiem. Es arī neuzskatu, ka pret mums vajadzētu izturēties citādi tāpēc, ka tā ir angļu valoda, ne krievu, bet, ja īpašnieks cenšas runāt un trenējas, runājot ar klientiem, tad ir sajūta, ka viņi krietni mani palēnina," viņš klāsta, piebilstot, ka lielāka daļa kafejnīcas klientu nemaz neesot vietējie.

Kā portālam "Delfi" stāsta VVC Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis, VVC mērķis nav sodīt, bet gan panākt, ka nozarē tiek ievērotas valsts valodas lietojuma prasības. Arī viņš apliecina, savulaik šie noteikumi radīti, lai "cīnītos ar padomju mantojumu", taču arvien biežāk noteikumi sagādā problēmas ārvalstniekiem, kuri sākuši darbu ēdināšanas nozarē. Razumovskis apliecina, ka VVC iekšienē šobrīd tiek meklēti iespējamie problēmas risinājumi, sīkāk par to, kādi tie varētu būt, viņš gan nestāsta.

Lai ārvalstnieks varētu strādāt par viesmīli, viņam valsts valoda jāpārvalda vismaz B1 līmenī. Saskaņā ar Valsts izglītības satura centra (VISC) mājaslapā publicēto valsts valodas prasmju līmeņu aprakstu, cilvēkam, kurš valodu pārzina B1 līmenī, jāspēj: risināt vienkāršus dialogus par sadzīves un personai zināmām profesionālām tēmām, īsi formulēt savu viedokli, lasīt un saprast vienkārša satura dažādas tematikas tekstus, uzrakstīt tipveida dokumentus, piemēram, iesniegumus, pilnvaras, aktus, kā arī vienkāršus tekstus par sadzīves vai ar personas darbu saistītām tēmām, uztvert un saprast dabiskā tempā runātus vienkāršas struktūras tekstus par profesionālām vai sadzīves tēmām.

Vanderslaisam latviešu valodu apgūt palīdz skolotāja, kura kafejnīcā iegriežas vairākas reizes nedēļā un vienlaikus palīdz darbiniekiem apgūt angļu valodu. Viņš lēš, ka B1 līmeņa valodas eksāmenu būtu varējis nokārtot pēc pus gada, taču tagad latviešu valodas apguve ir nobremzēta, jo vairs nav iespējas ikdienā to praktizēt. "Ir sajūta, ka viņi krietni mani palēnina. Klientiem patika, ka es centos [runāt latviski – aut.], un cilvēki smaidīja, kad es centos. Savukārt mani tas iedrošināja pūlēties vēl vairāk. Es domāju, ka likumu izpilde Latvijā drīzāk ir vērsta nevis uz idejas, kādēļ likums ir ieviests, realizāciju, bet gan uz aklu sekošanu likuma burtam."

"Uzskatu, ka viņiem jāatceras, kāda tam visam bija doma – doma ir iedrošināt runāt latviski, nevis vienkārši mani izslēgt, ja es nerunāju gana labi. Kā tad lai es iemācos?" vaicā uzņēmējs.

Kā stāsta Vanderslaiss, VVC nebūt nav vienīgā institūcija, kuras pārstāvji salīdzinoši īsajā kafejnīcas pastāvēšanas laikā tajā paspējuši iegriezties, taču VVC ir vienīgā, ar kuru nav izdevies rast kompromisu. Savukārt Razumovskis norāda, ka gadījumā, ja tiktu konstatēts, ka personas valodas zināšanu līmenis ir tuvs B1, tad VVC varētu atvēlēt četru mēnešu ilgu laika periodu, kurā valoda jāapgūst nepieciešamajā līmenī.

Šis gan nav vienīgais gadījums, kad kafejnīcas īpašnieki nonākuši domstarpībās ar VVC. Pērnā gada vasarā visai skaļi izskanēja saldējumu kafejnīcas "Gelato Italia" īpašnieka stāsts. Arī viņš no VVC bija saņēmis aizrādījumu par robu latviešu valodas zināšanās. ''Nodibināju SIA, atvēru bankas kontu. Radīju savu pirmo saldējuma veikalu teju no nulles, strādājot tikai ar diviem latviešu profesionāļiem. Maksāju nodokļus. Mani darbinieki labi saņem. Negribu kritizēt šī likuma absurdumu, bet kāpēc mani par to neviens nebrīdināja, pirms es sāku? Es ieguldīju savu naudu šajā valstī, un mani apsūdz kā kriminālnoziedznieku. Vai tas ir veids, kā Latvijā uzņem ārvalstu investorus?" toreiz sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja kafejnīcas īpašnieks.

Arī Vanderslaiss sarunā ar portālu "Delfi" uzsvēra, ka šāds likums vien atbaida potenciālos ārvalstu investorus: "Viņi met sprunguļus ārzemniekiem ratos un, manuprāt, viņi tādā veidā attur ārzemniekus no biznesa sākšanas Latvijā. Visi mani draugi smejas, kad stāstu šo notikumu." Viņš arī piebilda, ka, dzīvojot ārzemēs, bija dzirdējis baumas, ka biznesa sākšana Baltijā esot ārkārtīgi sarežģīti, bet tagad to sajutis pats uz savas ādas.

Tags

Valsts valoda
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form