Šajā gadā kapitālieguldījumi plānoti 904 kilometros valsts autoceļu un kopumā dažādi darbi tiks veikti uz 1200 kilometriem valsts autoceļu, preses konferencē informēja VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.
Ja pērn autoceļu finansējumam bija atvēlēti 271,2 miljoni eiro, tad šogad autoceļu finansējums ir pieaudzis, proti, šogad atvēlēti 307 miljoni eiro, no kuriem 124 miljoni eiro ir Eiropas Savienības (ES) finansējums, bet 183 miljoni eiro – valsts budžeta līdzekļi. "Šis gads ir pēdējais, kad mums ir izteikti ES fondu līdzekļi," atzina LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Vietējo autoceļu remontdarbi paredzēti 96 objektos.
Tāpat LVC ir izsludinājuši iepirkumus 52 nākamās sezonas būvdarbu objektiem, no kuriem 43 paredzēts finansēt no valsts budžeta līdzekļiem un deviņus no Kohēzijas fonda un ERAF fondu līdzekļiem.
Kā lielākie būvniecības objekti 2018. gadā plānoti A2 ceļa posms Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene), P32 posms Augšlīgatne- Skrīveri, P111 Ventspils (Leči)-Grobiņa posms Labraks-Vērgale, kā arī P49 ceļa posms Kārsava-Ludza-Ezernieki.
Tāpat šogad plānots pabeigt remontdarbus A12 ceļa posmā Jēkabpils-Rēzekne-Ludza, A11 ceļa posmā Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava), P30 ceļa posmā Cēsis-Vecpiebalga-Madona, P62 ceļa posmā Krāslava-Preiļi-Madona posmā Kastīre-Preiļi, P32 posmā Augšlīgatne- Skrīveri, kā arī ceļa posmā P20 posmā Valmiera-Cēsis-Drabeši.
LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns uzsvēra, ka 2017. gadā laikā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits samazinājies – pērn uz Latvijas autoceļiem bojā gājuši 134 cilvēki, bet 2016. gadā bija 158 bojā gājušie.
Viņš uzsvēra, ka būtu jāpievērš uzmanība gājējiem un šī iemesla dēļ šogad lielāka uzmanība tiks pievērsta gājēju celiņu, pāreju un luksoforu uzstādīšanai. "Skaidrs, ka visos posmos gājēju celiņus neizbūvēs, tāpēc tiek izvērtēts, kur ir lielākā satiksmes intensitāte," sacīja Zaļaiskalns. Papildu tam šogad vairākos ceļu posmos tiks izbūvēti veloceliņi, gājēju pārejas, sakārtotas autobusu pieturas, kā arī veikta krustojumu pārbūve.
Šogad uzņēmums apņēmies analizēt un izstrādāt bīstamo ceļu posmu samazināšanas programmu, kā arī veikt izpēti "2+1" joslu izbūves iespējai uz autoceļa VIA Baltica. Lai īstenotu Ķekavas apvedceļa projektu, šogad LVC turpinās atpirkt no iedzīvotājiem zemi, kā arī ir paredzēts izsludināt iepirkumu.
LVC valdes priekšsēdētājs sacīja, ka pērn bijuši divi lieli izaicinājumi – laikapstākļi un izmaiņas ceļu būvniecības nozarē. Kā norādīja Lange, augustā bijis liels mitrums, kas ietekmējis vairāku ceļu stāvokli, kā arī objektu būvniecību, tāpēc to būvniecība iekavējusies un pārcelta uz 2018. gadu.
Tāpat pērnā gada būvniecības sezonā trūcis resursu būvniecībā un būvuzraudzībā. Tā kā sezonas sākumā trūcis būvuzraugu, atsevišķos gadījumos iekavējusies arī darbu izpilde. Būvniecībā iekavējusies arī asfaltēšanas jauda, jo lietainā laika dēļ bijis mazāk asfaltēšanai piemērotu dienu. Darbus arī nācies pārtraukt, jo liela daļa resursu bija jāatvēl ūdens novadīšanai un pievedceļu uzturēšanai.
LVC Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis uzsvēra, ka pērnā gada plūdu sekas Latgalē tika maksimāli ātri novērstas un ceļi tika sakārtoti ātri.
Kopumā pagājušajā gadā dažāda veida būvdarbi ir veikti 1100 kilometros valsts autoceļu. Darbi notika 153 objektos, tai skaitā uz 28 tiltiem, kā arī 20 satiksmes drošības paaugstināšanas objektos.
Kā atzīst LVC, 2017. gadā biežāk konstatētās neatbilstības bija putekļu saturs no karjeriem piegādātajos materiālos. No 135 novērtētiem objektiem 27 bija atklātas neatbilstības – granulometrijā, līdzenumā un poru saturā. Uzņēmums norāda, ka lielākā daļa atklāto neatbilstību tiek novērsta būvniecības procesā, tomēr ir gadījumi, kad būvniekiem ir jālabo defekti jau pilnībā izbūvētos objektos. Visdārgākās pārbūves būvniekiem bija dēļ neatbilstošām ieklātā asfalta īpašībām.
Jau ziņots, ka 2018. gada budžetā kā valsts prioritāte izvirzīta arī autoceļu sakārtošana, tāpēc šai jomai paredzēts lielākais finansējuma pieaugums.
