Valsts enerģētiskās krīzes centrs: krīzes nav, bet problēma ir cenu pieaugums
Foto: DELFI

Valsts enerģētiskās krīzes centra (VEKC) sēdē secināts, ka pašvaldībām nepieciešams valsts aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu iegādei. Taču šobrīd neesot pamata runāt par enerģētikas krīzes situācijas iestāšanos valsts energoapgādes sistēmā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdien, 3. janvārī, notikušajā VEKC sēdē pārrunāta esošā situācija Latvijā energoresursu pietiekamības un apgādes jomā, kā arī Daugavpils un citu Latvijas pašvaldību aktuālā situācija siltumapgādē, informē Ekonomikas ministrija.

Šobrīd novērotais elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums, kā arī ar to saistītais siltumenerģijas cenas pieaugums gan uzņēmumos, gan mājsaimniecībās ir jūtams, un tas negatīvi ietekmē gan iedzīvotāju maksātspēju, gan uzņēmumu konkurētspēju. Taču šobrīd neesot pamata runāt par enerģētikas krīzes situācijas iestāšanos valsts energoapgādes sistēmā. Krīzes situācijas iestāšanos raksturotu resursu nepieejamība vai fiziskas problēmas to piegādēs. Taču šobrīd Latvijā nepietrūkst energoresursu – elektroenerģija, gāze, naftas produkti, kā arī siltumenerģijas ražošanai nepieciešamie resursi ir pieejami nepieciešamajā apjomā (pieejams pat vairāk resursu kā iepriekš prognozētais patēriņš), kā arī tos tehniski ir iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā. Tāpēc šobrīd neesot pamata satraukumam par kādu resursu trūkumu, kas varētu izraisīt iespējamu krīzes situāciju valstī. Līdz ar to secināms, ka pie prognozējamiem apstākļiem energoapgādes sistēma Latvijā ir droša un efektīvi funkcionējoša.

Problēma ir globālais elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums un ar to saistītais siltumenerģijas cenas pieaugums, kas atsevišķās pašvaldībās ir samērā liels un jūtams. VEKC sēdē konstatēts, ka Latvijas pašvaldībām nepieciešami apgrozāmie līdzekļi siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo resursu iegādei. Līdz ar to VEKC aicinās Finanšu ministriju izvērtēt iespējas sniegt aizdevumus tām pašvaldībām, kurām tas ir nepieciešams situācijas risināšanai.

Savukārt iedzīvotāju nonākšana situācijā, kad viņi nav spējīgi maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, iezīmējot sociālā rakstura problēmas, kas būtu risināmas caur dažādiem sociāla atbalsta instrumentiem tiem iedzīvotājiem, kuriem ir radušās grūtības veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem. Tādēļ VEKC aicina Labklājības ministriju kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību sekot līdzi līdz šim valdības akceptētā atbalsta praktiskai piešķiršanai, atbalstu saņēmušo mājsaimniecību lokam un efektivitātei, un nepieciešamības gadījumā rosināt valdībai lemt par papildu atbalsta instrumentiem vai palielināt atbalsta apmēru, atbalsta sniegšanai novirzot papildu ieņēmumus valsts budžetā no elektroenerģijas un citu energoresursu piegādes pakalpojumu pievienotās vērtības nodokļa nomaksas.

Lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi, Ekonomikas ministrija jau ieviesusi atbalsta pasākumus – palielināts atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, kā arī rasts risinājums OIK straujākai samazināšanai un samazināta sadales tarifa piemērošana par 50% uz laiku līdz 2022. gada 1. aprīlim. Tāpat valdība apstiprinājusi pabalstu vakcinētiem senioriem 20 EUR/mēnesī, kā arī palielinājusi valsts līdzfinansējumu pašvaldības mājokļu pabalstam.

Vienlaikus VEKC sēdē Ekonomikas ministrija apņēmusies izvērtēt papildu risinājumus situācijas stabilizēšanai, kā arī līdzīgu risku novēršanai nākotnē, lai neradītu papildu slogu pašvaldībām, mājsaimniecībām, kā arī uzņēmumiem.

Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vai arī tās draudu gadījumā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus. Centra vadītājs ir ekonomikas ministrs. Centra sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība", Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls", akciju sabiedrības "Latvenergo", akciju sabiedrības "Gaso", akciju sabiedrības "Rīgas siltums", akciju sabiedrības "Sadales tīkls", akciju sabiedrības "Conexus Baltic Grid", Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un biedrības "Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.