Foto: LETA

Covid-19 krīzes pārvarēšanai un atbalsta sniegšanai piešķirtie līdzekļi ir izlietoti atbilstoši to piešķiršanas mērķim, tomēr ir gadījumi, kuros atbalsta sniegšanai definētie kritēriji nav bijuši pietiekami ekonomiski pamatoti, konstatēti arī citi trūkumi, secina Valsts kontrole.

Valsts kontrole ir noslēgusi 26 finanšu revīzijas par 2020. gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs, galveno uzmanību pievēršot tieši izdevumiem un atbalstam Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai.

Pārbaudot 92 % no Covid-19 krīzes pārvarēšanai faktiski izlietotajiem 967 miljoniem eiro, lielu 2020. gada finanšu revīziju rezultātu Valsts kontrole publiskoja jau aizvadītā gada laikā, kā arī sniegusi savus ieteikumus.

Lai arī kopumā Covid-19 pārvarēšanai piešķirtie līdzekļi izmantoti atbilstoši piešķiršanas mērķim, tomēr atsevišķos gadījumos konstatēts, ka paredzētajiem atbalsta pasākumiem nav saskatāma tieša sasaiste ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un atbalsta sniegšanai definētie kritēriji nav bijuši pietiekami ekonomiski pamatoti. Atbalsta sniegšanas kritēriji ir bijuši neskaidri un dažādi interpretējami, bet atbalsta administrēšanas mehānismi ir radījuši nevajadzīgu administratīvu slogu un izmaksas. Revidenti secinājuši, ka atsevišķos gadījumos atbalsts sniegts, pārkāpjot noteiktos kritērijus un nenodrošinot caurskatāmu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Lauksaimnieki atbalstīti dāsnāk

Kā vienu no piemēriem tam, ka atbalsta kritēriji ne vienmēr saistīti ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins piesauca lauksaimniecības nozari. Tai (un pārtikas nozarei) tika piešķirts 45,5 miljonu eiro atbalsts, no kuriem izlietoti 37,54 miljoni eiro. Lauksaimnieki vētīti daudz maigāk, salīdzinot, piemēram, ar tūrisma nozares uzņēmumiem, kuri ķidāti daudz stingrāk.

Lauksaimniecības nozarē kā kritērijs atbalsta saņemšanai tika izvirzīts apgrozījuma kritums par 5% vai apgrozījuma krituma neesamība, turklāt atbalsta saņēmēji tika vērtēti nevis katrs atsevišķi, bet gan pēc vidējā nozares rādītāja. Savukārt tūrismā, kurš pandēmijā cieta krietni vairāk, atbalsta kritērijs bija apgrozījuma kritums par 30% vai vairāk. Tūrisma nozarei atbalsts piešķirts 19,36 milj. eiro, izlietoti ir 16,28 milj. eiro.

Valsts kontrole iepriekš ziņoja, ka, veicot pārbaudi par lauksaimnieku atbalstam paredzēto līdzekļu pieprasījuma aprēķinu un aplēsēm, tai nācies secināt, ka tie balstījās uz ievērojami negatīvāka scenārija iestāšanos, nekā vēlāk izrādījās. Atbalstīto nozaru ieņēmumu faktiskais samazinājums nemaz nebija tik liels kā ministrijas sākotnēji prognozētais. Līdz ar to atbalsta maksājumi no valsts budžeta ne tikai kompensēja nozaru ieņēmumu samazinājumu, bet atsevišķām lauksaimniecības nozarēm pat palielināja ieņēmumus salīdzinājumā ar attiecīgiem iepriekšējo gadu periodiem.

Iespējams, atbalstīti nepamatoti

Cits piemērs ir saistīts ar atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, proti, atbalsts sniegts arī tādiem uzņēmumiem, kuru eksporta apjoms un darbinieku skaits pieaudzis. Valsts kontroles ieskatā, atbalsta sniegšanas kritērijs par ieņēmumu kritumu Covid-19 krīzes ietekmē viena mēneša periodā nesniedz pārliecību par krīzes ietekmi. Diviem eksportētājiem izmaksātais atbalsts turpat 94 tūkst. eiro apmērā, iespējams, izmaksāts nepamatoti.

Revīzijās secināts, ka neskaidri un dažādi interpretējami atbalsta kritēriji radīja nelīdzvērtīgus nosacījumus atbalsta saņēmējiem. Kā piemēru Edgars Korčagins minēja atbalstu radošo personību nodarbinātības programmā. Tajā izlietoti ir 1,97 milj. eiro. Šajā programmā atbalstu varēja saņemt, ja ienākumi mēnesī: no darba algas nepārsniedza 430 eiro, no saimnieciskās darbības nepārsniedza 538 eiro. Tā kā atbilstību katram kritērijam vērtēja atsevišķi, tad atbalstu varēja saņemt persona ar 960 eiro ienākumiem, bet nevarēja saņemt persona ar 450 eiro ienākumiem. Secināts, ka nepienācīgas pieteikumu izvērtēšanas dēļ, nepārliecinoties par personu deklarēto ienākumu atbilstību kritērijiem, neatbilstoši izmaksāts atbalsts gandrīz 136,7 tūkst. eiro apmērā.

Piešķirtais atbalsts izmantots arī dažādiem remontdarbiem kultūras iestādēs un slimnīcās, kas ir nepieciešami pasākumi, taču nav saistīti ar Covid-19 krīzi, secina Valsts kontrole.

Vairākos atbalsta instrumentos ir novērsti nelīdzvērtīgi nosacījumi atbalsta saņēmējiem, ir samazināts administratīvais slogs un vienkāršoti atbalsta administrēšanas mehānismi, kā arī uzlabojusies procesu caurskatāmība. Piemēram, samazināti nelīdzvērtīgi nosacījumi potenciālajiem dīkstāves atbalsta saņēmējiem, pārskatīts atbalsta saņēmēju loks un paredzēta iespēja saņemt atbalstu, strādājot pie vairākiem krīzes skartajiem darba devējiem. Iedzīvotājiem ar līdzvērtīgu ienākumu līmeni ir nodrošinātas iespējas saņemt līdzvērtīgu atbalstu no pašvaldības. Tāpat ir novērsti nelīdzvērtīgi nosacījumi atbalsta saņemšanai radošajām personām, kā arī panākti taisnīgi atlīdzības nosacījumi paaugstinātas slodzes un Covid-19 radīta riska apstākļos strādājošiem veselības un iekšlietu resora darbiniekiem.

Valsts kontrole akcentē, ka Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumi turpinās, un 2021. gada pirmajos četros mēnešos Ministru kabinets ir atbalstījis 1,342 miljardus eiro papildu finansējuma piešķiršanu un pārdali resoriem pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai – tas ir jau par 100 miljoniem eiro vairāk nekā 2020. gadā kopumā. Tāpēc iestāde aicina valdību vienoties par kopīgiem atbalsta sniegšanas principiem un rūpīgi vērtēt resoru atbalsta pieprasījumu pamatotību, krīzes ietekmi uz atbalstāmo nozari vai sabiedrības grupu un sniegtā atbalsta solidaritāti.

Neskaidrības ar krājumiem

Atgriežoties kopumā pie finanšu revīzijas rezultātiem, Valsts kontrole secina, ka tie ir pozitīvāki, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Kopumā no 26 finanšu revīziju ziņojumiem 19 ir tādi, kuros revidenti nav norādījuši trūkumus. Septiņos ziņojumos ir atklāta informācija par dažādām neatbilstībām, trūkumiem, problēmām un situāciju neskaidrību, un lielākais neatbilstību īpatsvars ir saistīts ar ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti un uzkrājumiem izdienas pensijām. Pateicoties revidentu darbam, gada pārskatos labotas kļūdas 185,8 miljonu eiro apmērā.

Par 2020. gada pārskatiem Valsts kontrole ir sniegusi tikai vienu atzinumu ar iebildi. Tas attiecas uz Kultūras ministriju un saistīts ar būtiskiem apjoma ierobežojumiem. Proti, revidenti nevarēja pārliecināties par Kultūras ministrijas konsolidētā pārskata bilancē norādītajiem Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīcībā esošajiem muzeja krājumiem un to vērtību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!