Valsts kontrole lūgs prokuratūru vērtēt pārkāpumus Rīgas brīvostā (plkst.17:00)
Foto: F64

Valsts kontrole (VK) lūgs prokuratūru izvērtēt pārkāpumus Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) darbībā. VK revīzijā atklājusi apjomīgus nelietderīgus tēriņus. Savukārt Rīgas brīvosta norāda, ka VK nav ņēmusi vērā RBP iebildumus, tāpēc brīvosta iesniedza sūdzību par revīzijas ziņojumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VK konstatējusi, ka RBP darbība nav bijusi atbilstoša labas pārvaldības principiem un tiesību aktu prasībām un ir pieļauti nelikumīgi un nelietderīgi tēriņi un nav gūti pienākošies ieņēmumi.

RBP finanšu līdzekļi - 595 000 latu - nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai, atklājusi VK.

Normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču RBP, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1,08 miljonus latu, nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.

Finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem RBP ir izlietojusi 145 000 latu. Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, ir izlietoti 745 000 latu, noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.

RBP nelietderīgu lēmumu rezultātā un darbiniekiem nolaidīgi pildot savus pienākumus, ir radīti zaudējumi vismaz 403 000 latu apmērā. Ledlauža "Varma" kapitālajam remontam izlietoti 354 000 latu, neieguldot tos kuģa īpašnieka pamatkapitālā, SIA "Rīgas brīvostas flote" piederošie velkoņi bez atlīdzības nodrošināti ar apkalpi, izlietojot darba samaksai 48 000 latu, kā arī samaksāta VID noteiktā soda nauda 1032 latu par neieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Nepastāvot normatīvajā aktā minētajiem priekšnoteikumiem, RBP ir atbrīvojusi kruīza kuģus no sanitārās nodevas maksāšanas, tā negūstot ieņēmumus 2,08 miljonu latu apmērā, nav izmantojusi velkoņu nomas līgumā paredzētos piespiedu līdzekļus, lai saņemtu nomas maksu 501 000 latu apmērā, un nav veikusi pietiekamas darbības citu debitoru parādu atgūšanai 124 000 latu apmērā.

Valdes izvēlētais finanšu situācijas risinājums AS "Rīgas jūras līnija" maksātnespējas procesā RBP ir radījis papildu nelietderīgus izdevumus vismaz 5,3 miljonu latu apmērā.

Nepiemērojot tiesību aktos noteiktās iepirkuma procedūras, RBP no 2009. līdz 2011.gadam ir būvējusi Kundziņsalas dzelzceļu un padziļinājusi kuģu ceļu, kā arī remontējusi telpas kopumā par 22 miljoniem latu, tāpēc Valsts kontrole norāda uz pastāvošo risku neekonomiskai rīcībai ar šiem finanšu resursiem.

VK uzskata, ka RBP rīcība ar zemi nav bijusi atbilstoša tiesību aktiem, tā radot priekšnosacījumus iznomātās teritorijas dīkstāvei, kā arī ostā netika nodrošināta vienlīdzīga, tiesiska un atklāta attieksme pret visiem komersantiem.

Pretēji tiesību aktiem RBP 2010. un 2011.gadā piestātņu nomas maksā ir iekļāvusi nekustamā īpašuma nodokli, kā rezultātā 13 komersantiem nomas maksa tika palielināta par 209 000 latu.

Revīzija bijusi par 2009. - 2011.gadu. RBP sniegti vairāk nekā 20 ieteikumi efektīvākai un atklātākai līdzekļu izmantošanai, kā arī vienlīdzīgai un taisnīgai attieksmei pret komersantiem.

Kā portālu "Delfi" informēja Reformu partijas preses pārstāve Daiga Holma, ekonomikas ministra pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Ģirts Greiškalns un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāve Rīgas brīvostas valdē Inga Antāne jau pirmdien, 11.martā, vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt VK likumības revīzijas gaitā konstatētos pārkāpumus laikā no 2009. līdz 2011.gadam.

Atbilstoši revīzijas secinājumiem Rīgas brīvostas pārvalde normatīvo aktu pārkāpumu, neatbilstošas un nesaimnieciskas rīcības rezultātā veikusi darījumus, radījusi zaudējumus vai nepamatoti rīkojusies ar finanšu līdzekļiem kopsummā par vairāk nekā 41 miljonu latu.

Iesniegumā Greiškalns un Antāne lūdz Ģenerālprokuratūru izvērtēt VK likumības revīzijas ziņojumā minētos pārkāpumus, izvērtēt, vai minētajos pārkāpumos konstatējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes, lemt par kriminālprocesa ierosināšanu un atbildīgo personu saukšanas pie kriminālatbildības, pieprasīt un iegūt visu nepieciešamo informāciju un pierādījumus VK ziņojumā minēto faktu un izdarīto secinājumu pamatojumam, kā arī rīkoties, atbilstoši savai kompetencei.  

"Valsts kontroles revīzijas rezultāti rāda, ka visas sabiedrības un valsts interesēm atbilstoša rīcība nav bijusi Rīgas brīvostas pārvaldes prioritāte. Tā vietā ir notikusi sistēmiska un nesaimnieciska līdzekļu izsaimniekošana. Diemžēl brīvostas pārvaldībā iesaistītās puses līdz šim nav bijušas gatavas situāciju radikāli mainīt un veikt nepieciešamās izmaiņas ostas pārvaldes vadībā, un panākt tās efektīvu un rezultatīvu darbu, nodrošināt vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem uzņēmējiem un izskaust esošos korupcijas riskus," norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

"Situācija ir jārisina nekavējoties. Rīgas brīvostas darbs nedrīkst balstīties uz uz atsevišķu interešu grupu apkalpošanu. Brīvostai pilnvērtīgi jāizmanto visas esošās priekšrocības Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstībai. Koalīcijas partneriem jābūt pietiekami drosmīgiem un izlēmīgiem, lai beidzot nopietni diskutētu par izmaiņām Rīgas brīvostas pārvaldes vadībā," pārliecināts ministrs.

"Rīgas brīvostas vadība jau gadiem strādājusi, neievērojot labas pārvaldības principus, un tai ir trūcis izpratnes gan par interešu konflikta situācijām, gan darījumu caurspīdīgu kārtošanu. Tiesiskā nihilisma līmenis, kas ir kļuvis par normu brīvostas vadībā, ir apbrīnojams. Jau pirms vairāk kā gada sperti pirmie soļi, lai šo situāciju mēģinātu labot un Rīgas brīvostas valdē tika iecelti godīgi un profesionāli ministru pārstāvji," atzīst vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Viņš uzsver, ka Antāne jau iepriekš vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz necaurspīdīgajām Rīgas brīvostas finansēm un aizdomīgiem darījumiem un virkni šo lietu apstiprina nupat publiskotais VK ziņojums. 

"Šī nevar būt tikai Reformu partijas ministru cīņa ar brīvostas vējdzirnavām, tam ir jābūt visas valdības kopējam uzstādījumam un politiskās gribas apliecinājumam," piebilst Sprūdžs.

Savukārt Brīvosta nepiekrīt VK pārmetumiem par projektiem, kas neatbilst attīstības programmai, skaidrojot, ka realizētie ostas infrastruktūras attīstības projekti ir paredzēti kā vadlīnijas ostas attīstības programmā. RBP uzsver, ka attīstības programma ir dokuments, kas iezīmē galvenās attīstības tendences, nevis konkrētus projektus.

RBP norāda, ka ostas attīstības tendences paredz gan kuģu ceļu padziļināšanu, gan citu infrastruktūras objektu attīstīšanu un uzturēšanu. Brīvosta arī noliedz likumu neievērošanu, izvēloties šo projektu realizētājus, norādot, ka ostas teritorijā infrastruktūras izbūves un padziļināšanas darbi ir specifiski un saistīti gan ar vides prasību ievērošanu un sezonalitāti, gan ar tehnoloģisko risinājumu iespējām.

Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka RB Flotes izveidošana neatbilst normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un ka RBP pretēji normatīvajiem aktiem noteiktajai kārtībai nodarbojas ar komercdarbību. Brīvosta skaidro, ka, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, RBP kā atvasināta publiska persona var nodarboties ar komercdarbību, izveidojot meitas kapitālsabiedrību. RBP šādas kapitālsabiedrības izveidi pamato ar to, ka šī darbība aptver ostas darbībai stratēģiski svarīgu nozari - ostas velkoņu pakalpojumi ir stratēģiski svarīga nozare drošības nodrošināšanai ostā.

Lai izvairītos no situācijas, kur privāts velkoņu servisa nodrošinātājs nolemj pārtraukt uzņēmējdarbību ostā, tādejādi radot ostai zaudējumus, RBP pieņēma lēmumu šos pakalpojumus nodrošināt pati. Tādējādi gan saskaņā ar Likumu par ostām, gan Valsts pārvaldes iekārtas likumu Pārvalde ir tiesīga sniegt pakalpojumus un dibināt kapitālsabiedrības, līdz ar to Brīvostas pārvaldei nav saprotams Valsts kontroles viedoklis šajā jautājumā.

RBP arī nepiekrīt, ka zemes nomas līguma termiņi ir nepamatoti gari, jo saskaņā ar civillikumu, nomas līguma termiņam jābūt ne mazākam par 10 gadiem, jo tas ir minimālais termiņš, kurā iespējams uzsākt būvniecību uz nomātas zemes. Šobrīd daudzi stividori, kas strādā RB, ir ieguvuši īpašuma tiesības uz ēkām un būvēm, saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju, no kā izriet, ka šiem stividoriem ir pastāvīgas īpašumu tiesības. RBP nav pamata noteikt nepamatoti īsus termiņus, jo tādā gadījumā būtu jāveido piespiedu nomas attiecības, skaidro brīvosta.

Brīvosta arī atzīst - ņemot vērā, ka laika periodā, kurā tika veikta Valsts kontroles revīzija Rīgas brīvostas pārvaldē spēkā ir bijuši dažādi normatīvie akti un kuru normas nav viennozīmīgi piemērojamas, Latvijas Republikas prokuratūras izvērtējums būtu pat lietderīgs.

Ar Valsts kontroles secinājumiem trešdien iepazīsies arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti, informēja Saeimas Preses dienests.

Komisijas sēdē aicināti piedalīties Valsts kontroles, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Rīgas brīvostas pārvaldes, kā arī Rīgas domes pārstāvji. Tāpat komisija visiem Saeimas deputātiem ir nosūtījusi uzaicinājumu piedalīties sēdē.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Rīgas brīvosta Valsts kontrole Varma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form