Valsts kontrole mudina stiprināt nacionālajai aviokompānijai AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") sniegtā valsts atbalsta nosacījumu izpildes uzraudzību.
Valsts kontrole ceturtdienas rītā publiskojusi revīzijas starpziņojumu "Ieguldījumi Satiksmes ministrijas aviācijas nozares kapitālsabiedrībās Covid-19 krīzes seku mazināšanai".
Revīzijā Valsts kontrole pārbaudīja Satiksmes ministrijai (SM) papildus piešķirto līdzekļu Covid-19 seku novēršanai pieprasījumu pamatotību un faktisko izlietojumu. Tas aizvadītajā finanšu gadā veidoja ceturto daļu no visa Covid-19 piešķirtā finansējuma jeb turpat 306 miljonus eiro. No tā lielāko finansējumu - 250 miljonus eiro - saņēma nacionālā aviokompānija "airBaltic".
Ziņojumā teikts, ka operatīvo 2020. gada finanšu datu analīze liecina, ka atbalsts "airBaltic" darbības turpināšanai bija nepieciešams un pamatots, jo uzņēmuma finanšu situācija 2020. gadā ir bijusi vēl smagāka, nekā tas maijā tika prognozēts, - zaudējumi bija lielāki nekā prognozētie 252,7 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu, ieņēmumu apmērs samazinājies par 71%.
"Pieņemot lēmumu par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu, Ministru kabinets bija informēts par kompānijas saimnieciskās darbības un finanšu rādītājiem un faktisko situāciju uzņēmumā. Tostarp 2019.gadā veiktās obligāciju emisijas saistības faktiski ierobežoja citus iespējamos uzņēmuma finansēšanas risinājumus, piemēram, aizņēmumu veidā vai citu valsts atbalsta pagaidu pasākumu veidā. Tādēļ valdības izvēle bija visai ierobežota. Šajā situācijā Latvijas valdība pieņēma politisku lēmumu - atbalstīt nacionālo aviokompāniju," secināja revidenti.
Tajā pašā laikā Valsts kontrole atzina, ka arī pirms Covid-19 pandēmijas "airBaltic" finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms ir bijis zems, un tas pēdējos gados arvien samazinājies. Tāpēc revidenti neizslēdz iespēju, ka ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā būtu nepieciešams arī tad, ja pasaule nesaskartos ar Covid-19 pandēmiju.
Tāpat revīzijā teikts, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmumā par atļauju piešķirt atbalstu "airBaltic" uzņēmumam ir noteikti valsts atbalsta saņemšanas nosacījumi. Tie saistīti ar ieguldījuma 250 miljonu eiro apmērā atgūšanu piecu līdz septiņu gadu laikā, kā arī nosaka papildu rīcību, ja pēc septiņiem gadiem nav veiktas noteiktās darbības valsts ieguldījuma atgūšanai.
"12 mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas - līdz 2021. gada augustam - valdībai EK ir jāiesniedz stratēģija valsts līdzdalības daļas samazināšanai airBaltic pamatkapitālā. Šajā stratēģijā jāiekļauj "airBaltic" plāns darbības turpināšanai un valsts ieguldīto līdzekļu izmantošanai, grafiks atlīdzības piešķiršanai un valsts ieguldījuma atmaksai, kā arī pasākumi, kurus "airBaltic" un valsts veiks, lai ievērotu atmaksas grafiku," informēja revidenti.
Vērtējot SM izveidoto kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, Valsts kontrole secināja, ka ir jāstiprina "airBaltic" sniegtā valsts atbalsta nosacījumu izpildes uzraudzība.
"SM izveidotā "airBaltic" darbības rezultātu novērtēšanas uzraudzības sistēma ir pilnveidojama, nodrošinot spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu. Ministrija pilnvērtīgi nepiedalās sasniedzamo rezultātu noteikšanas procesā, bet tikai to vērtēšanā pēc fakta, paļaujoties uz "airBaltic" vadības sniegto informāciju. Tādējādi ir mazināta valsts kā akcionāra spēja īstenot savus stratēģiskos mērķus, kuru sasniegšanai ir veikti ieguldījumi kapitālsabiedrībā," secināja revidenti.
Valsts kontroles ieskatā, pilnveidojams ir arī sabiedrībai sniegtās informācijas saturs par "airBaltic", neaprobežojoties vien ar kompānijas darbības pozitīvo aspektu izcelšanu, bet vispusīgi informējot arī par kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli, plānotajiem ieguvumiem no ieguldījuma, kā arī ar to saistītajiem riskiem.
Ņemot vērā valsts ieguldījuma "airBaltic" pamatkapitālā būtisko ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā, Valsts kontroles ieskatā, Ministru kabinetam būtu jāizstrādā īpaša kārtība valsts ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, tajā ietverot pieņemto lēmumu, mērķu un rezultātu uzraudzības mehānismu, izpildes termiņus un atbildīgās personas. "Vienlaikus ir būtiski ar pārvaldības pasākumiem nemazināt kapitālsabiedrības valdes un padomes atbildību," piebilda revidenti.
Jau vēstīts, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ šogad no valsts varētu lūgt papildu finansējumu 50 līdz 100 miljonu eiro apmērā, liecina informācija kompānijas publiskotajā pagājušā gada finanšu pārskatā.
Lidsabiedrība pārskatā norādījusi, ka par to 11. februārī informēts Ministru kabinets. Atbilstoši "airBaltic" publiskotajai informācijai, valdība paudusi, ka argumenti, kas pamatoja lidsabiedrības pamatkapitālā pagājušajā gadā ieguldītos 250 miljonus eiro, joprojām ir pamatoti un attaisnotu papildu ieguldījumus 2021. gadā, ja tas būtu nepieciešams.
"airBaltic" pandēmijas attīstībai 2021. gadā izstrādājusi trīs scenārijus - pesimistisks, reālistisks un optimistisks, uz kuriem balstītas arī prognozes par to, vai papildu finansējums no kapitālsabiedrības lielākā akcionāra būtu nepieciešams.
Reālistiskais scenārijs paredz pakāpenisku nozares atveseļošanos šā gada otrajā un trešajā ceturksnī. Šo scenāriju, lidsabiedrības ieskatā, pamato vakcinācijas tempa palielinājums Eiropā, kam varētu sekot arī daļēja ceļojumu ierobežojumu atcelšana. Optimistiskais scenārijs paredz ātrāku ātru tirgus atkopšanos.
Savukārt pesimistiskais scenārijs, kas pārskatā nosaukts arī par ticamāko, paredz, ka nozare atkopsies lēnāk, un teju normāla un neierobežota ceļošana vasaras periodā Eiropā nebūs iespējama. Šis scenārijs paredz, ka kompānijas pasažieru skaits katru mēnesi līdz jūnijam būs zem 50 000, un pakāpeniskā atkopšanās, kas prognozēta reālistiskajā scenārijā, notiks vēlāk. Pie šāda scenārija "airBaltic" valsts atbalsts būtu nepieciešams noteikti.
Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%
