Foto: LETA
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) apgrozījums pagājušajā gadā bija 39,27 miljoni eiro, kas ir par 2,7% mazāk nekā 2017. gadā, bet kompānijas peļņa saruka par 5,6% un bija 8,47 miljoni eiro, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš arī norādīja, ka kompānijas EBIDTA jeb ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem 2018. gadā bija 16,18 miljoni eiro, tīrās peļņas rentabilitāte - 19,2%, bet pašu kapitāla atdeves rādītājs - 2,76%.

Neimanis informēja, ka VNĪ 2018. gadā pabeidza būvdarbus sešos nozīmīgos objektos, darbu kopējam budžetam veidojot 7,3 miljonus eiro, bet attīstītā telpu platība sasniedza 27 080 kvadrātmetrus.

Pērn pabeigti darbi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ēkā Citadeles ielā 1, Prokuratūras biroja ēkā Kalnciema ielā 14, Tiesu administrācijas ēkā Mazā Nometņu ielā 39, kā arī Klaušinieku mājā Turaidas muzejrezervāta teritorijā un Cēsu mūzikas skolā Lielā Kalēju ielā 4.

Neimanis atzīmēja, ka tas ir viens no svarīgākajiem rezultātiem, kas iezīmē 2018. gadā sākto biznesa modeļa maiņu no funkciju orientēta uz klientu orientētu uzņēmumu un ļauj ielikt ilgtermiņa pamatus efektīvai valsts nekustamo īpašumu portfeļa pārvaldībai un uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

"Šīs ir svarīgas pārmaiņas, kas ļaus ar vienlīdz lielu rūpību izpildīt visus akcionāra uzticētos uzdevumus: nodrošināt ar piemērotām telpām valsts iestādes, rūpēties par valsts drošības un infrastruktūras objektiem, saglabāt kultūrvēsturiskos objektus," sacīja Neimanis.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir veiktas organizatoriskas izmaiņas VNĪ struktūrā un uzlabojumi darba procesos, kā arī notiek virzība uz digitālo pakalpojumu izmantošanu. Tostarp attīstības projektiem ir pieejama iekšējā būvuzraudzība un efektīva projektu vadība, savukārt pārvaldībā esošo objektu klientiem ir pieejams diennakts atbalsts. Sākts pilotprojekts ar Būvju informācijas modelēšanas sistēmas (BIM) izmantošanu būvniecības projektēšanā. To, ka sāktais pārmaiņu process ir pareizs, pēc kompānijā minētā, apliecina fakts, ka 2018. gadā VNĪ saņēma ilgtspējas indeksa Bronzas vērtējumu.

"Kopumā mēs esam gandarīti par pērn paveikto, jo paralēli biznesa modeļa pārveidei īstenojām arī programmu "100 adreses Latvijai" un sākām svarīgus, sabiedrības pieprasītus attīstības projektus - Okupācijas muzeja un bijušās Tabakas fabrikas kvartāla pārbūvi, Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju," skaidroja Neimanis.

Programmas "100 adreses Latvijas simtgadei" ietvaros VNĪ pērn īstenoja 27 nekustamā īpašuma attīstības projektus, kuru kopējais budžets sasniedza 145,5 miljonus eiro. Patlaban tiek attīstītas vēl 47 projektu idejas. Savukārt 15 projektiem saņemti apstiprinājumi par ārvalstu finanšu instrumentu piesaisti 35,4 miljonu eiro apmērā.

Tāpat 2018. gadā apstiprināta vidēja termiņa darbības stratēģija 2018.-2022. gadam, kas paredz portfeļa pārvaldību koncentrēt uz perspektīviem īpašumiem un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, pārējos objektus virzot atsavināšanai valstij visizdevīgākajā veidā.

Viens no būtiskākajiem virzieniem šo mērķu sasniegšanā ir nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, proti, nodalot kvalitatīvus objektus valstij nepieciešamo funkciju veikšanai no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem īpašumiem. Pavisam 2018. gadā pārdoti 86 nekustamie īpašumi par kopējo summu trīs miljoni eiro. Lielākais darījums - Šķirotavas cietuma trīs ēku pārdošana par kopā 886 500 eiro. Tāpat par 43 objektiem samazināti VNĪ portfelī esošie vidi degradējošie īpašumi (A un B kategorijas grausti). Tie ir pārdoti, nojaukti vai atjaunoti.

Kompānijā uzsvēra, ka šogad VNĪ mērķtiecīgi strādās pie klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanas un klientu apmierinātības veicināšanas, kā arī rūpēsies par darbinieku iesaistes un motivācijas paaugstināšanu, tādējādi ievērojot ilgtspējīga, korporatīvi un sociāli atbildīga biznesa principus.

VNĪ 2017. gadā strādāja ar 40,36 miljonu eiro apgrozījumu un guva 8,972 miljonu eiro peļņu.

VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 500 nekustamo īpašumu adresēm ar 1700 ēkām 1,2 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums izveidots 1996. gadā, un tā īpašnieks ir Finanšu ministrija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!