CSP dati ir saskaņā ar valsts budžeta deficīta un parāda 2012.gada oktobra notifikācijas rezultātiem, kuri sagatavoti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS'95) metodoloģijai.
Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskata datiem, kas par 2011.gadu uzrādīja vispārējās valdības sektora budžeta deficītu 454,8 miljonu latu apmērā jeb 3,2% no IKP, atbilstoši EKS' 95 metodoloģiskajām prasībām aprēķinātais budžeta deficīts ir par 33,9 miljoniem latu jeb 0,2% no IKP lielāks.
2010.gadā valsts budžeta deficīts bija 8,1% no IKP, 2009.gadā - 9,8%, bet 2008.gadā - 4,2%. Valdība plāno, ka nākamgad Latvijas budžeta deficīts nepārsniegs 1,4% no IKP. Valsts parāds 2010.gadā bija 44,5% no IKP, 2009.gadā - 36,7%, bet 2008.gadā - 19,8% no IKP.
CSP skaidro, ka korekciju nepieciešama dēļ EKS'95 metodoloģiskajiem noteikumiem un vadlīnijām valdības sektora finanšu statistikas sagatavošanai. Tās noteic aprēķinos ievērot uzkrājuma (nevis naudas plūsmas) principu, no valdības sektora bilances izslēgt finanšu darījumus, kā arī neitralizēt Eiropas Savienības fondu ietekmi.
2012.gada oktobra notifikācijas aprēķinos ir izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Ekonomikas ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī Rīgas Domes dati.
ES Statistikas birojs Eurostat ar informāciju par visu ES dalībvalstu 2012.gada oktobra notifikācijas rezultātiem nāks klajā 22.oktobrī.
”Ir jānorāda, ka pēdējie iesniegtie notifikācijas dati uzrāda vēl labāku budžeta izpildi 2011.gadā. Sākotnēji - 2010. gadā - vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2011.gadam tika noteikts 6,5% no IKP, tad, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, mērķis tika pakāpeniski samazināts līdz 4,5% no IKP. Ekonomiskās aktivitātes pieaugums un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi, kā arī budžeta izdevumu izlietošanas disciplīnas stiprināšana aizvadītajā gadā sekmējusi fiskālās situācijas uzlabošanos. Tā rezultātā vispārējās valdības budžeta deficīts 2011. gadā bija 488,7 miljoni latu jeb 3,4% no IKP," skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.
Finanšu ministrija arī vērš uzmanību, ka dati par budžeta deficīta apjomiem ir jāvērtē, ņemot vērā, ka tie tiek aprēķināti gan pēc nacionālās metodoloģijas (naudas plūsmas), gan pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas - ESA95 metodoloģijas. Tā, piemēram, Valsts kases gada pārskats par kopbudžeta izpildi atspoguļo deficītu pēc naudas plūsmas un 2011.gadā tas bija 454,8 miljoni latu jeb 3,2% no IKP, taču CSP notifikācijas dati par valsts budžeta deficīta rādītājiem ir norādīt pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas - ESA95 metodoloģijas.