Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Aizsargjoslu likuma grozījumus, kas mežu īpašniekiem piešķirtu tiesības prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nocirstos kokus, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kanceleja.
Bērziņš vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai akcentējis, ka Saeimai rūpīgāk jāizvērtē iecerētās Aizsargjoslu likuma praktiskā piemērošana un lietderīgums. Tāpat Valsts prezidents uzskata, ka nav izvērtēti visi apstākļi un pieņemti juridiskie formulējumi, kas ļautu iecerēto īstenot, kā arī praktiskajā piemērošanā ir ļoti daudz neskaidrību, par kurām būtu jābūt skaidrībai, likumu pieņemot.
Ja tomēr tiktu nolemts saglabāt noteikumu par nocirsto koku atpirkšanu, būtu jārada skaidrāki tiesiskie priekšraksti attiecīgā jautājuma atspoguļojumam likumā un deleģējumā Ministru kabinetam, norāda prezidents.
Reformu partija (RP) paudusi gandarījumu, ka Valsts prezidents atgriezis Aizsargjoslu likumu Saeimā.
"Mežu īpašnieku interešu lobēšana uz visu valsts iedzīvotāju rēķina nav pieļaujama. Saeimai tagad dota iespēja nepieļaut elektroenerģijas sadārdzinājumu un rūpīgāk izvērtēt likumprojektu," uzsvēris RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
RP jau pagājušajā nedeļā aicināja Saeimu rūpīgi izvērtēt visas iespējamās sekas, ko varētu radīt Zemkopības ministrijas iesniegtie grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas paredz tiesības meža īpašniekam prasīt elektrolīniju īpašniekam atpirkt aizsargjoslās nocirstos kokus.
Partija uzskata, ka grozījumi nav atbalstāmi, jo tie neatbilst sabiedrības interesēm. Tie sadārdzinās patērētājiem elektroenerģijas tarifus, kā arī negatīvi ietekmēt elektroapgādes drošību un nepārtrauktību.
Bērziņš, vērtējot likuma grozījumus, atzīst, ka tajos noteiktais pienākums objekta īpašniekam vai valdītājam atpirkt aizsargjoslā ārpus elektrolīniju trases nocirstos kokus zināmā mērā traktējams kā pretimnākšana meža īpašniekiem, taču "attiecīgo kompensēšanas mehānismu nedrīkstētu veidot izolēti no visas likumos paredzētās aizsargjoslu un ar tām saistīto ierobežojumu kompensēšanas sistēmas. Aizsargjoslu likums regulē ne tikai energoapgādes objektu, bet arī vairāku citu objektu aizsargjoslas un tāpēc nedrīkst radīt tādu situāciju, ka atkarībā no objektiem, kam noteiktas aizsargjoslas, uz to īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem attiecas nevienlīdzīgs regulējums," uzsvērts prezidenta vēstulē.
Aizvadītajā trešdienā Valsts prezidenta kancelejā notika daudzpusēja sanāksme, kurā izvērtēti visu iesaistīto pušu viedokļi saistībā ar likuma grozījumiem. Bērziņš savā vēstulē atzīst, ka no likuma grozījumu otrreizējai caurlūkošanai veltītās sanāksmes piedalījušos personu paustajiem viedokļiem varēja secināt, ka iecerēts dot Ministru kabinetam plašu deleģējumu šī jautājuma noregulēšanai, tomēr no iecerētās un Saeimas atbalstītās Aizsargjoslu likuma redakcijas nepārprotami izriet, ka "Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt tikai procesuālu kārtību, nevis konkrētākus kritērijus vai nosacījumus abu pušu pamatotai ekonomiskai sadarbībai.
Šāda likumā ietverta tiesību norma nenodrošina pietiekami saprotamu un skaidru normatīvo regulējumu attiecībā uz priekšlikuma iesniedzēju paustajām iecerēm, uzskata Valsts prezidents.
"Likuma grozījumu otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē skaidri pierādījās tas, ka ir gana daudz attiecīgās tiesību normas izstrādes un apstiprināšanas procesā līdz galam neizvērtētu juridisku un lietderības apsvērumu, kuri būtu detalizēti jāapspriež jau parlamentā. Nav pamatoti, neapzinoties visus apstākļus un riskus, tostarp priekšlikuma iespējamo ietekmi uz elektroenerģijas galacenu (kas gan nevar būt izšķirošais arguments priekšlikuma noraidīšanai), deleģēt jautājuma izlemšanu Ministru kabinetam," norāda Valsts prezidents.
Turklāt no sanāksmē paustās informācijas secināts, ka iesaistītajām institūcijām, personām un organizācijām ir atšķirīgi priekšstati par faktisko situāciju, kurai būtu piemērojami attiecīgie likuma grozījumi.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas dod tiesības mežu īpašniekiem prasīt elektrolīniju īpašniekam atpirkt nocirstos kokus.
Par likuma izmaiņām nobalsoja 60 deputāti, pret nebija neviens, bet atturējās 23 tautas kalpi.
Saeima atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikumu, kas paredz aizsargjoslu likumu papildināt ar to, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības prasīt objekta īpašniekam vai valdītājam atpirkt nocirstos kokus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
