Iepazīstoties ar Privatizācijas aģentūras (PA) paziņojumu par nodomu pārsūdzēt Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu prasībā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par nepilnu 2 miljonu eiro piedziņu, "ar nožēlu ir jākonstatē, ka šī iestāde nav atradusi spēkus, lai kritiski izvērtētu savu rīcību, bet ir gatava turpināt šķiest Latvijas nodokļu maksātāju naudu bezperspektīvā tiesas procesā," paziņojumā presei pauž K.Lipmana pārstāvis tiesā jurists Mārtiņš Krieķis.
Jau vēstīts, ka pirmdien, 22. oktobrī, tiesa noraidījusi PA Latvijas Republikas vārdā celto prasību pret AS "Grindeks" akcionāriem Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par nepilnu 2 miljonu eiro zaudējumu piedziņu saistībā ar to, ka Lipmani likumā noteiktajā kārtībā neizteica obligāto AS "Grindeks" akciju atpirkšanas piedāvājumu. Valsts interešu aizstāvis tiesā zvērināts advokāts Mārtiņš Mežinskis norāda, ka pirmās instances tiesas spriedums tiks pārsūdzēts
Savukārt Krieķis uzsver, ka Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir piespriedusi no PA piedzīt par labu K. Lipmanam 38 721 eiro par uzņēmējam sniegtajiem advokāta pakalpojumiem. "Cik PA izmaksāja tās advokātu pakalpojumi, pagaidām nav zināms, taču skaidrs, ka arī par tiem tiks maksāts no nodokļu maksātāju kabatas," uzsver Krieķis.
Viņš atgādina, ka PA savulaik pārdeva sev piederošās "Grindeks" akcijas par ļoti zemu cenu – 3,85 eiro gabalā, lai gan to vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju.
Lai atgūtu pašas radītos zaudējumus, PA sāka tiesāties ar K. Lipmanu un viņa dēlu F. Lipmanu, jo, pēc PA domām, tieši viņu "darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto akciju sabiedrības "Grindeks" akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu", pauž Krieķis.
K. Lipmanam un viņa dēlam tiek pārmests, ka viņi piedāvājumu izpirkt akcijas valstij neesot izteikuši 2014. gadā, lai gan Ministru kabinets rīkojumu, kas paredzēja pārdot "Grindeks" valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās akcijas, pieņēma tikai 2015. gada 21. oktobrī.
Taču PA tik un tā mēģināja piedzīt gandrīz 2 miljonus eiro no uzņēmēja, kurš neesot piedāvājis valstij no tās nopirkt akcijas, kuras valsts tobrīd nemaz nebija tiesīga pārdot un arī nevēlējās to darīt, norāda K. Lipmana pārstāvis tiesā.
Ņemot vērā lietas apstākļus, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums ir likumsakarīgs, bet PA mēģinājumi turpināt tiesvedību neliecina ne par godprātīgu attieksmi pret uzņēmējiem, ne par taupīgu rīkošanos ar valsts līdzekļiem, uzsver jurists.
Pats K. Lipmans ar sava pārstāvja Arņa Lapiņa starpniecību portālam "Delfi" iepriekš atzina, ka PA "paziņojums liecina par šīs iestādes vadības bezkaunību. PA, kas ir nesaimnieciski un nolaidīgi rīkojusies ar valsts mantu, iepriekš pārdodot "Grindeks" akcijas par gandrīz vai iespējami zemāko cenu, ir cietusi katastrofālu sagrāvi tiesā, taču joprojām vaino nevis sevi, bet uzņēmumu".
"Es esmu panācis, ka "Grindeks" no nelielas rūpnīcas kļūst par veiksmīgu farmācijas nozares flagmani, un ieguvēja no šīs izaugsmes ir arī Latvijas valsts. PA, ja tā turpinās darboties, kā līdz šim, neatzīs savas kļūdas, bet turpinās visā vainos citus, neko tādu nekad nespēs izdarīt un tai veiksmes stāstu nebūs arī turpmāk," uzskata Lipmans.
PA pārstāvis Guntis Kārkliņš atgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veica AS "Grindeks" akcionāru līdzdalības apmēru pārbaudi un konstatēja, ka kopš 2010. gada 27. oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību AS "Grindeks" 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Lipmani nav izteikuši obligāto AS "Grindeks" akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2016. gada 5. septembra spriedumu noraidīja Lipmanu kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu.
Līdz ar to ir atstāts spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010. gada 27. oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Lipmaniem tika piemērotas soda naudas.
Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2017. gada 21. februāra sēdē pieņemto lēmumu PA ir pilnvarota valsts vārdā celt prasību tiesā pret Lipmaniem par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam sakarā ar to, ka viņi likumā noteiktajā kārtībā neizteica obligāto AS "Grindeks" akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Latvijas valstij nodarītie zaudējumi nosakāmi kā starpība starp cenu, par kādu obligātā AS "Grindeks" akciju atpirkšanas piedāvājumā AS "Grindeks" akcijas tiktu atpirktas no Latvijas Republikas, un cenu, par kādu akcijas bija iespējams pārdot publiskā izsolē.
Saskaņā ar valdības 2016. gada 26. septembra rīkojumu valsts publiskā izsolē pārdeva tai piederošās 219 780 AS "Grindeks" akcijas par līdzsvara cenu 3,85 eiro par vienu akciju, kopā par 219 780 akcijām iegūstot 846 153 eiro.
Neizsakot obligāto AS "Grindeks" akciju atpirkšanas piedāvājumu Lipmani valstij ir nodarījuši 1 903 294,80 eiro zaudējumus, norādīja PA.
