Vidējais uzņēmuma naftas produktu apgrozījums gada laikā ir 5,1 miljoni tonnu, kas, atbilstoši normatīvajiem aktiem, ir maksimālais iespējamais pārstrādes daudzums. Kopš 2009. gada gan šis rādītājs noslīdējis līdz aptuveni 4,5 miljoniem tonnu gadā.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale skaidro, ka no 33 esošajiem horizontālajiem naftas rezervuāriem plānots demontēt 19. To vietā izbūvēs trīs jaunus - daudz lielākus un modernizētākus. Tāpat, plānota vēl vienas dzelzceļa vagoncisternas estakādes būvniecība un naftas produktu sildīšanas procesā radušos tvaiku savākšanas un attīrīšanas iekārtas uzstādīšana.
Plānots, ka rezervuāri būs 20 metrus augsti un ap tiem izveidos 2,9 metrus lielus naftas noplūdes baseinus.
Purmale gan skaidroja, ka termināla pārbūves laikā, nekāda veida ietekme uz apkārtējo vidi neradīsies, taču tā var rasties ilgtermiņā. Proti, ilgtermiņā termināla darbības pieaugums var paaugstināt gaisa piesārņojumu, smaku izdales līmeni, paaugstināt trokšņa lielumu, manāmi ierobežot tuvējās satiksmes infrastruktūru un radīt citas neērtības. Taču neraugoties uz to, neviens aktos noteiktais piesārņojuma maksimālais slieksnis pārsniegts netiktu, tādēļ likumiska pamata aizliegt šos būvdarbus nav.
Departamenta aplēses liecina, ka termināla pārbūves sekas varētu ietekmēt aptuveni 6000 iedzīvotāju.
Purmale skaidroja, ka projekta īstenošana nepieciešama, lai uzlabotu uzņēmuma darba efektivitāti un konkurētspēju, jo šis esot lielākais Latvijas un Baltijas naftas produktu pārstrādes termināls. Arī pašreizējais uzņēmuma tehniskais aprīkojums un kravu piegādes risinājumi nespējot efektīvi nodrošināt tik liela apjoma naftas produktu pieņemšanu un uzglabāšanu termināļa teritorijā.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja termināla pārbūves plānu. Galējo lēmumu par projekta īstenošanu pieņems Rīgas dome.
