Foto: PantherMedia/Scanpix
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) publicējusi ziņojumu, kurā apkopoti priekšlikumi risinājumiem Covid-19 krīzes laikā identificētajām problēmām, lai sekmīgi veicinātu ekonomikas atveseļošanās procesu Latvijā.

Kā norādījuši investori jaunākajā FICIL un Rīgas ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētījumā par Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbību, lielākā daļa respondentu pozitīvi vērtēja savlaicīgu valdības reakciju uz krīzi un pieņemtos lēmumus krīzes seku mazināšanā.

Tomēr ir nepieciešams domāt arī par ilgtspēju valsts attīstībai ilgtermiņā, tādēļ FICIL Taktiskā darba grupa, kurā apvienojās vairāku nozaru speciālisti, ir apkopojusi rekomendācijas valsts konkurētspējas veicināšanai un ekonomikas attīstības atjaunošanai ilgtermiņā.

FICIL piedāvātās rekomendācijas aptver trīs jomas: cilvēkresursus, infrastruktūru (materiālo un nemateriālo), kā arī uzņēmējdarbību.

Cilvēkresursu jomā FICIL norāda uz nepieciešamību pēc kompleksiem pētījumiem, kur tiek analizēti dati par esošo cilvēkresursu kapacitāti, kā arī dažādu profesiju pārstāvju darba tirgū nepieciešamajām prasmēm, lai varētu savlaicīgi pielāgot izglītības programmas un apmācības. Tāpat tiek pausta nepieciešamība pēc darbaspēka pārkvalifikācijas atbilstoši darba tirgus prasībām, augstākās un vidējās izglītības reformu nepieciešamība un reģionālās mobilitātes veicināšana.

FICIL norāda, ka valsts migrācijas politikā ir liela nenoteiktība un pēc krīzes beigām pastāv liels emigrācijas risks, kas var radīt ilgstošas negatīvas sekas valsts ekonomikas attīstībā. Jaunie apstākļi rada jaunus uzņēmējdarbības modeļus ar intensīvāku fokusu uz tehnoloģiju pielietojumu, tādēļ pārprofilēšana un darbaspēka kvalifikācijas celšana ir būtiska prasība, no kuras ieguvēji ir gan darbinieki, gan darba devēji. Tomēr FICIL ieskatā pašreizējais Darba likuma regulējums neefektīvi aizsargā uzņēmēju investīcijas darbinieku izglītībā un kvalifikācijas celšanā, ja neilgi pēc apmācību pabeigšanas darbinieki uzsaka darba līgumu.

"Covid-19 uzliesmojuma rezultātā notiek ekonomiskās pārmaiņas, kurām pielāgojas arī uzņēmumi, kas nozīmē, ka vakantajām darbavietām ir vajadzīgas dažādas prasmes, kuras nestrādājošajiem cilvēkiem un atlaistajiem darbiniekiem varētu arī nebūt. Attiecīgajām valsts institūcijām ir jāidentificē šobrīd pieprasītākās vakances un jānodrošina savlaicīgas izglītības iespējas jauno prasmju apgūšanai. Tāpat ir jāveicina arī uzņēmēju pašu veiktā darbinieku pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, vienlaicīgi nodrošinot darba devēju veikto investīciju aizsardzību, darbiniekiem izbeidzot darba attiecības pēc savas iniciatīvas," norādīts paziņojumā.

Tiek izcelts, ka darbaspēka reģionālo mobilitāti būtiski kavē gan augstais nodokļu slogs darba devējiem saistībā ar darbaspēka piesaisti no reģioniem, gan ierobežotais kvalitatīvu īres mājokļu un dienesta viesnīcu piedāvājums.

FICIL rosina atbalstīt uzņēmēju pieprasījumu pēc dienesta viesnīcām, nosakot, ka ar algas nodokli nav apliekami darba devēja maksājumi par darbinieku īres izdevumiem citā pilsētā un transporta izdevumi, kā arī iespējami drīz praktiski īstenot programmu, kas paredz atbalstu pašvaldību kapitālsabiedrībām aizņemties līdzekļus Valsts kasē dzīvojamā fonda izbūves un atjaunošanas veicināšanai. Šādi atbalstot reģionālo nodarbinātību, tiks mazināti arī iespējamie emigrācijas riski, norāda FICIL.

Infrastruktūras jomā FICIL iesaka uzlabot valsts un pašvaldības uzņēmumu pārvaldību un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu, kā arī CIO pozīcijas izveidi, kur tas būtu atbildīgs gan par vienotu digitalizācijas projektu pārvaldību, gan serveru un datu centralizāciju, gan veidotu kopskatu par IKT infrastruktūru kopumā.

"Ekonomikas straujākas atveseļošanas interesēs ir nodrošināt ātru un efektīvu lietu izskatīšanu tiesā. Ir nepieciešami digitāli risinājumi tiesu efektivitātes veicināšanai, kā, piemēram, lietas materiālu nodrošināšana elektroniskā formā, kā arī tiesu sēdes nodrošināšana attālinātā formātā," norādīts paziņojumā.

Reizē tiek pausts, ka jākoncentrējas uz nodokļu sistēmas stabilizēšanu un nākotnes riska samazināšanu, apskatot potenciāli skatās jomas, kā piemēram, pensiju fondus. Savukārt ekonomikas atveseļošanas stratēģiskā plānā jāiekļauj apturētu esošo un jauno infrastruktūras un būvniecības projektu turpināšana, jo tie var būtiski stimulēt ekonomiku, norāda FICIL.

Inovācijas jomā FICIL rosina attīstīt inovāciju lomu uzņēmumu vērtību ķēdē, kas kalpo arī kā saikne ar starptautisko tirgu un tendencēm, kā arī nepieciešama efektīvāka ēnu ekonomikas apkarošana – skaidras naudas aprites ierobežošana algu izmaksās un darījumu limitos, VID kapacitātes veicināšana un sadarbība ar finanšu sektoru.

Kā potenciālie ekonomikas stimulēšanas avoti tiek izcelti "Rail Baltica" projekts, PPP projekti, kas varētu būtiski celt investīciju aktivitāti dažādu infrastruktūras objektu attīstībā, kā arī ES fondu pieejamās naudas efektīva izmantošana.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies 38 lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, 10 ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā, Francijas Ārējās tirdzniecības konsultantu padome un Rīgas Ekonomikas augstskola. FICIL mērķis ir uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi un konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē, izmantojot biedru pieredzi un zināšanas, lai sniegtu rekomendācijas valsts pārvaldes institūcijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!