Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus noteikumos Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kuru mērķis ir sekmēt vakcināciju, balstoties uz datos un pierādījumos balstītu pieeju attiecībā uz vakcinācijas procesa norisi dažādās profesiju un amatu grupās, kā arī tautsaimniecības nozarēs.
Lai nodrošinātu mērķu īstenošanu, grozījumi paredz noteikt personu, kurām ir uzsākta un pabeigta vakcinācija pret Covid-19, datu no valsts informācijas sistēmām saņemšanas un apstrādes kārtību, apstrādājamo datu apjomu un datu glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kuras saņems, apstrādās un glabās apstrādātos personu datus.
EM skaidro, ka pašlaik netiek veidots vakcinācijas procesu pabeigušo, vakcinācijas procesu uzsākušo un nevakcinēto personu sociālekonomiskais portretējums. Šāda šo personu grupu sociālekonomiskā portretējuma, balstoties uz valsts informācijas sistēmās jau pašlaik pieejamiem datiem par šīm personām un šo datu savstarpēju apvienošanu vienotā pseidonimizētā datu masīvā, izveide būtu nozīmīgs informācijas avots par vakcinācijas nozīmīguma izpratni sabiedrībā kopumā un atsevišķās tautsaimniecības jomās un tādējādi kalpotu kā svarīgs informācijas avots turpmākai lēmumu pieņemšanai par vīrusa izplatību ierobežojošo pasākumu īstenošanu un tās efektivitāti, kā arī informācijas apzināšanai par tām personu grupām, kuras ir vairāk pakļautas inficēšanās ar koronavīrusu riskam, kā arī tās var radīt inficēšanās risku pieaugumu sabiedrībā kopumā, norāda EM.
Priekšlikuma būtība ir paredzēt, ka Centrālā statistikas pārvalde, balstoties uz Nacionālā veselības dienesta reizi divās nedēļās iesniegtiem vakcināciju uzsākušo un vakcināciju pabeigušo personu personas kodiem, sasaista personas kodu ar Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī tūlītēji nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un personu kodu dzēšanu, kā arī izveidotā pseidonomizētā datu masīva drošu attālinātu piekļuvi Slimību profilakses un kontroles centram (saglabājot SPKC personu reģistrācijas numurus), Ekonomikas ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei bez SPKC personu reģistrācijas numuriem.
Papildus datu pieprasīšana no Valsts ieņēmumu dienesta nav plānota.
Pseidonimizētajā datu masīvā tiktu iekļauti šādi dati par personu: personas datu iekļaušanas datu masīvā datums, vakcinācijas kursa pirmās un otrās devas saņemšanas datumi, vakcīnas nosaukums, un sociālekonomiskie dati - personas dzimšanas gads, personas deklarētās dzīvesvietas adrese, personas darba vieta, tautsaimniecības nozare pēc NACE klasifikācijas, profesijas (aroda, amata, specialitātes) kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram, personas bezdarbnieka vai pensionāra statuss, izglītības iestādes identifikators no VIIS sistēmas.
Plānots, ka EM veic minēto datu analīzi ne ilgāk kā divu kalendāro nedēļu laikā no datu saņemšanas brīža un sagatavoto informāciju regulāri iesniedz Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai turpmākam darbam.
Ņemot vērā pieejamo datu tvērumu, Starpinstitūciju koordinācijas grupai turpmāk būs iespēja arī precizēt nepieciešamo analizējamos datu griezumus, skaidro EM.
Lai nodrošinātu, ka personu personas dati tiek izmantoti tikai regulējuma leģitīmā mērķa sasniegšanai un netiek uzglabāti ilgāk nekā tas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, grozījumi paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde personas kodus un vārdus un uzvārdus pēc datu apvienošanas un pseidonimizēšanas dzēš, bet pseidonimizētos datus par personu glabā ne ilgāk kā līdz nākamā kalendārā gada 31.decembrim un datu masīvu regulāri atjauno, papildinot to ar jaunāko informāciju un dzēšot to informāciju, kuras glabāšana datu masīvā sasniegusi divu gadu termiņu.
Jau pašlaik Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums paredz, ka, lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un iegūtu datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai un lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus, Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienests nodod Slimību profilakses un kontroles centram informāciju par tās personas nodarbinātību, kura atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra rīcībā esošajiem datiem ir saslimusi ar Covid-19.
Grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".