Foto: Pixabay

Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi””, kas paredz labvēlīgākus nosacījumus vēja elektrostaciju un vēja parku attīstībai, tostarp, pieļaujot to izvietošanu mežos.

VARAM informē, ka, samazinot ierobežojumus vēja elektrostaciju izmantošanai, tiks veicināta ne-emisiju atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošana elektroenerģijas ražošanā, enerģētiskās atkarības mazināšana un infrastruktūras modernizācija, kas ir būtiski aspekti, lai nodrošinātu vietējo resursu efektīvu izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu enerģētikā, tādējādi arvien straujāk virzoties uz Latvijas mērķi – klimatneitrāla Latvija 2050.gadā.

Grozījumu projekts precizē regulējumu vēja elektrostaciju izvietošanai, nosakot, ka tās varēs izvietot arī mežu teritorijās. Atbalstot vēja elektrostaciju izbūvi mežu teritorijā, ir ņemts vērā vides ekspertu un ornitologu viedoklis.

Precizēts arī minimālais pieļaujamais attālums līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, kas nevar būt mazāks par 500 metriem. Attālums noteikts, ņemot vērā ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī vēja elektrostaciju tehnoloģisko attīstību. Minimālie attālumi arī jāievēro, ja tiek plānota jauna dzīvojamā vai publiskā apbūve esošo vēja elektrostaciju un vēja parku tuvumā.

Par vēja elektrostaciju izvietošanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritoriju tuvumā regulējums netiek mainīts – saglabājas prasība izvērtēt to ietekmi uz ainavu, ņemot vērā konkrēto situāciju un kultūras pieminekļu specifiku.

Līdz šim vēja elektrostacijas un vēja parkus varēja izvietot tehniskās apbūves, lauksaimniecības un rūpniecības teritorijās, savukārt, grozījumi dos iespēju izvietot tos izstrādātajos kūdras purvos, kas atbilst mežu teritorijai. Tāpat grozījumi paredz, ka mežu teritorijās kā papildus izmantošana būs atļauta lauksaimnieciskā izmantošana, piemēram, dzērveņu, krūmmelleņu audzēšana izstrādātajos kūdras purvos, tādējādi nebūs nepieciešams veikt teritorijas plānojuma grozījumus, lai mainītu zonējumu.

Noteikumu projekts sagatavots ar mērķi savstarpēji saskaņot noteikumos esošās normas ar citiem normatīvajiem aktiem un ietver Eiropas Parlamenta direktīvas prasības noteikt minimālo drošības attālumu ap rūpnieciskā avāriju riska objektiem, to iekļaujot pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!