Vēja parki Latvijā: tālāk no sabiedrības acīm

Latvijā vēja enerģijas nozare līdz šim ir bijusi vāji attīstīta. Mūsu valsts ir viena no sešām valstīm Eiropā ar vismazāko vēja enerģijas patēriņu (2%) kopējā energosistēmā. Vienlaikus nozare gadu gaitā ir saņēmusi būtisku valsts atbalstu obligātā iepirkuma veidā, piemēram, 2019. gadā vēja parki saņēma 8,5 miljonus eiro virs tirgus cenas – iepirkuma summa kopumā bija 14,5 miljoni eiro. Lai arī obligātā iepirkuma jautājumam joprojām tiek meklēti risinājumi, vienlaikus tiek plānotas izmaiņas normatīvajos aktos, kas domātas, lai varētu attīstīt vēja enerģētiku Latvijā, kas tiek saredzēts kā risinājums, lai varētu izpildīt klimata mērķus. Ir gaidāmas jaunas idejas, ietverot tās gan Enerģētikas likumā, gan Ekonomikas ministrijas ziņojumā par vēja elektrostaciju parku projektēšanu un būvniecību uz valsts meža zemes.

Piemēram, Zviedrijas uzņēmums "Eolus", kas vēlas būvēt vēja parku Tukuma novadā, šobrīd tiesājas par to ar novada domi, kas pieņēmusi noraidošu lēmumu. Tukuma novada domes un "Eolus" lietu turpinās izskatīt jūnijā. Savukārt Ventspils pusē ar iedzīvotāju pretestību saskāries potenciāls vēja parks ar īpaši augstām (250 metri) vēja turbīnām. Tāpat Igaunijas uzņēmums "Utilitas" nesen paziņoja, ka šā gada aprīlī Ventspils novada Tārgales pagastā uzsācis vēja parka "Tārgale" būvniecību. Vēja parku ekspluatācijā plānots nodot 2022. gada rudenī.

Gaidāmi būtiski likumu grozījumi

Eiropas vēja enerģijas asociācijas "WindEurope" vadītāja Džailza Diksona (Giles Dickson) ieskatā, ir divi iemesli, kāpēc Latvijā pagaidām nav attīstīta vēja enerģētika. Pirmkārt, esam pieraduši importēt lielus elektroenerģijas apjomus, līdzīgi kā Lietuva, kas arī ir būtiski atkarīga no elektroenerģijas importa. Šķiet, ka valstiskā mērogā līdz šim nav bijis nepieciešamības nodrošināt enerģētisko neatkarību – atšķirībā no citām Eiropas valstīm. Tas viss, protams, ir relatīvi, un šajā jautājumā notiek izmaiņas divu iemeslu dēļ. Pirmais, valdība redz, ka atjaunīgie energoresursi (AER) kļuvuši lētāki un tajos var veikt investīcijas, tādā veidā nodrošinot lētu vietējo elektrību. Otrais, energosistēmas desinhronizācija no BRELL tīkla (Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas).